APGALVOJUMS
Latvijas valdība Ukrainai sūta ģeneratorus, kamēr Latvijas iedzīvotājiiem to trūkst.
SECINĀJUMS
Trūkst konteksta. Finansējums ģeneratoriem bija piešķirts jau pirms vētras. Ukrainai sūtītie ģeneratori nebija paredzēti individuālām mājsaimniecībām.
Partiju Latvija pirmajā vietā un Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši politiķi sociālajos medijos nopeļ lēmumu uz Ukrainu sūtīt 12 ģeneratorus. Iemesls – Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēc vētras palikuši bez elektrības, sakariem un ūdensapgādes, vajadzētu ģeneratorus saņemt pirmajiem. Tomēr politiķi noklusē, ka finansējums ģeneratoru izstrādei piešķirts jau februārī un uz Ukrainu sūtītie ģeneratori individuālām mājsaimniecībām neder.
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīga vētra, kuras dēļ elektroapgāde bija traucēta ap 277 000 mājsaimiecību. Lai gan lielākajai daļai elektrības padeve tika atjaunota salīdzinoši ātri, daudzviet elektrības pārrāvumi ilga vairākas dienas. Īpaši Latgalē, kur vietām vienlaikus nedarbojās arī ūdensapgāde un mobilie sakari.
Atsevišķu partiju politiķi vēlāk sacēla vēl vienu vētru – sociālajos medijos pārmetot valdībai, ka tā iegādājas 12 ģeneratorus Ukrainai, aizmirstot par Latvijas iedzīvotājiem, kuri palikuši bez elektrības.
Piemēram, Viktorija Pleškāne no Latvija pirmajā vietā Facebook raksta:
“Kamēr cilvēki Latvijā iziet īstu izdzīvošanas kvestu – bez elektrības, sakariem un ūdens, Valsts #prezidents viņus uzmundrina ar domu: paši vien vainīgi, ka nenopirkāt dzīvoklim ģeneratoru, un vispār – krīzei bija jāgatavojas #pašiem. (..) Izrādās, mūsu premjeru nopelns Ukrainas priekšā ir tas, ka tur mūsu ģeneratori ir, bet mums pašiem to nav! Apbrīnojami – ģeneratorus Ukrainai mūsu valdība atrada, bet gatavības #aizsargāt savus iedzīvotājus nebija.”
Ierakstam deputāte pievieno ekrānuzņēmumu no LSM raksta par 12 iegādātajiem ģeneratoriem, kurus kā humāno palīdzību sūtīs uz Ukrainu.
Vēl viena Latvija pirmajā vietā kandidāte Olga Petkeviča Facebook video stāsta:
“Aprīlī mūsu valstī tika uzsākts vērienīgs iepirkums, kura rezultātā mēs jau jūlijā sākām Ukrainai nogādāt 48 dīzeļģeneratorus un iepirkumu kopsumma pārsniedza vienu miljonu eiro. Bet šodien, 25. augustā, trīs dienas pēc sestdienas vētras daudzbērnu ģimene ar deviņus mēnešus vecu mazuli Demenes pagastā joprojām dzīvo bez elektrības. Jo, lūk, ģeneratoru viņiem vajadzēja iegādāties pašiem.”
Savukārt Rīgas domnieks un LPV kandidāts Saeimas vēlēšanās Roberts Žemaitis jautā:
“Mums te bija ļoti daudz ģeneratori, es atceros. Un uz kurieni viņi aizbrauca? Ko mēs dabūjām vietā, vai mums ir nopirkti jauni ģeneratori?”
Bet Andrejs Pagors (Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši) populāra video aprakstā krieviski raksta:
“Kamēr pašu iedzīvotāji ir spiesti patstāvīgi meklēt veidus, kā pārdzīvot elektroapgādes pārtraukumus, valsts pērk un nodod ģeneratorus citām valstīm, lai tur nodrošinātu nepārtrauktu elektroapgādi. Te rodas gluži pamatots jautājums – kas parūpēsies par cilvēkiem pašā Latvijā? Par tiem, kuri stundām un pat diennaktīm paliek bez elektrības, apkures, sakariem un normāliem dzīves apstākļiem?”
Šie apgalvojumi ir maldinoši vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Latvija “neatrada” finansējumu ģeneratoriem Ukrainai pēc vētras. Šā gada februārī valdība apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu Černihivas apgabala rekonstrukcijai piešķirtos 1,2 miljonus eiro izmantot dīzeļģeneratoru iegādei. Finansējums paredzēts Latvijas uzņēmēju iesaistei rekonstrukcijas projektu īstenošanā Černihivas apgabalā. Aprīlī EM noslēdza iepirkuma līgumu ar SIA Rīgas dīzelis DG par 48 stacionāro dīzeļģeneratoru izgatavi un piegādi. Līguma kopējā summa bija gandrīz divi miljoni eiro, tostarp 208 100 eiro PVN.
Ukrainai – ģeneratori, kas neder vienai mājsaimniecībai
Tā kā ģeneratoru piegāde uz Ukrainu ir eksporta darījums ārpus ES, tai piemēro 0 % PVN likmi. Līdz ar to no sākotnēji paredzētā finansējuma palika neizlietoti 208 100 eiro. Šo summu augusta beigās nolēma novirzīt vēl 12 stacionāro dīzeļģeneratoru iegādei Ukrainai. Tāpēc nav pamata atgalvot, ka Latvija sūta ģeneratorus uz Ukrainu, kamēr Latvijā cilvēki paliek bez elektrības, jo finansējums tiem tika piešķirts pusgadu pirms vētras.
Otrkārt, šo 12 dīzeļģeneratorus piešķirt bez elektrības palikušajiem Latvijas iedzīvotājiem nebūtu iespējama ne juridiski, ne praktiski. EM stratēģiskās komunikācijas eksperts Jānis Rihards Klāks Re:Check rakstiski skaidro, ka vētras laikā tie vēl nebija saražoti – to paradzēts izdarīt līdz novembrim. Ģeneratori iegādāti iepriekš noteiktam mērķim un pēc attiecīgā iepirkuma un finansējuma nosacījumiem.
Treškārt, uz Ukrainu sūtīs lielus stacionāros dīzeļģeneratorus, kas paredzēti konkrētu objektu elektroapgādes nodrošināšanai, nevis atsevišķām mājsaimniecībām. Pēc augusta vētras vislielākais pieprasījums bija pēc pārvietojamiem ģeneratoriem, kurus var nogādāt mājsaimniecībās, zemnieku saimniecībās un nelielos uzņēmumos. Stacionāro ģeneratoru izmantošanai nepieciešams atbilstošs pieslēgums un tehniski sagatavots objekts, tāpēc tos nevar vienkārši aizvest uz vētras skartu apdzīvotu vietu un izmantot kā pārvietojamu rezerves elektroenerģijas avotu. Ģeneratori derētu, piemēram, degvielas uzpildes stacijām, no kurām lielākā daļa ar ģeneratoriem aprīkotas nebija, kā arī sakaru nodrošināšanai. Tie ir privāti uzņēmumi, kuriem ģeneratori jānodrošina pašiem.
Savukārt ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām Latvijā jau ir prasība nodrošināt stacionāro ģeneratoru, kā arī nepieciešamo devielas rezervi, lai elektrības padeve būtu vēl vismaz 24 stundas pēc elektrības pārrāvuma. Arī kritiskās infastruktūras objektiem pēc likuma jāplāno alternatīva elektroapgāde un jānodrošina darbības nepārtrauktība. Šādas prasības ir arī apsardzes vadības centriem, paaugstinātas bīstamības objektiem. Tāpēc nav pamata apgalvot, ka “Ukrainā mūsu ģeneratori ir, bet mums pašiem nav”.
Latvijā – stiprākā vētra 60 gados, Ukrainā – ilgstošs karš
Latvijā augusta vētra bija spēcīgākā vismaz kopš 1966. gada. Tomēr Černihivas apgabals, kuram paredzēti Latvijas iegādātie ģeneratori, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma regulāri cieš uzbrukumos. Regulāri tiek mērķēts uz enerģijas infastruktūru, atstājot Černihivas pagasta iedzīvotājus bez elektrības. Pēdējais Krievijas uzbrukums pagastam bija 25. augustā – tā rezultātā bez elektrības palika 30 tūkstoši cilvēku. Postījumi nav tikai energosistēmā. Jau 2023. gadā ANO Attīstības programma lēsa, ka Krievijas uzbrukuma rezultātā bojāti 10 % no apgabala infastruktūras. Tajā skaitā 300 sociālās infastruktūras objekti – slimnīcas, skolas, sociālās aprūpes centri.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.