APGALVOJUMS
Hosama Abu Meri (JV) laikā veselības aprūpes finansējums audzis par 400 miljoniem eiro.
SECINĀJUMS
Drīzāk nav taisnība. Kopš 2023. gada beigām veselības budžets audzis par aptuveni 170 miljoniem eiro.
Saeimas deputāts un vēlēšanu kandidāts Edmunds Jurēvics no Jaunās vienotības stāsta, ka viņa partijas biedra Hosama Abu Meri vadībā veselības aprūpes budžets palielināts par 400 miljoniem eiro. Tā nav taisnība. Budžets audzis tikai par aptuveni 170 miljoniem eiro.
9. septembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? raidījumā Jurēvics teica:
“Tikai sausi fakti. Hosama Abu Meri laikā, kamēr viņš bija ministrs, 400 miljoni eiro ir pieauguši veselības aprūpes finansējumam.”
Hosams Abu Meri veselības ministra amatā ir kopš 2023. gada 15. septembra. Veselības ministrijas iepriekš Re:Check sniegtie dati (grafikā) 400 miljonu pieaugumu šajā laikā nerāda. Ja pieskaita šogad papildu piešķirtu, kopš 2023. gada faktiskais pieaugums bijis 170 miljoni eiro.
Dati: Veselības ministrija
Re:Check centās sazināties ar Jurēvicu telefoniski, lai noskaidrotu, kāpēc viņš runā par 400 miljoniem eiro. Izdzirdējis, kas zvana, viņš nolika klausuli. Deputāts uz jautājumiem beigās atbildēja rakstiski. Sākotnēji Jurēvics salīdzināja 2023. un 2026. gada budžeta plānus. Taču faktiskais finansējums togad tāpat kā citus gadus bija ievērojami lielāks. Proti, gada laikā valdība sākotnējo plānu maina un piešķir papildu līdzekļus slimnīcām norēķiniem par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem un citām akūtām vajadzībām. Līdz ar to salīdzināt tikai budžeta plānus nav korekti.
Pēc tam Jurēvics Re:Check norādīja, ka faktiskais budžets jeb plānotā budžeta palielinājums 2023. gadā nozarei ticis gada nogalē – jau tad, kad veselības ministra amatā bija Hosams Abu Meri. Taču ziņu arhīvi liecina, ka par 140 miljonu pārdali jeb papildu finansējumu veselības aprūpei lēma vēl iepriekšējā valdība 2023. gada jūnijā, kad veselības ministre bija Līga Meņģelsone no Apvienotā saraksta. Vēl deputāts norādīja, ka šie 140 miljoni bija “kā vienreizēji un nebija iestrādāti bāzē”. Taču, kā minēts iepriekš, šāds papildu finansējums, kas netiek iestrādāts bāzē, nozarei tiek katru gadu, un arī tas veido kopējo veselības aprūpes budžetu.
Visbeidzot Jurēvics norādīja, ka no 2023. līdz 2026. gadam plānoti vairāki simti miljonu eiro no ES fondiem investīcijās galvenokārt lielāko slimnīcu infrastruktūrā un aprīkojumā. Taču tas nav valsts veselības aprūpes finansējuma pieaugums un nav arī atsevišķš ministra Abu Meri panākums.
Kontekstam jānorāda, ka kopumā šīs Saeimas laikā valsts finansējums veselības aprūpei ir palicis nemainīgs. Proti, 2023. gadā, kad valdību vadīja JV, tas bija būtiski mazāks nekā 2021. un 2022. gadā, kad tas ievērojami pieauga Covid krīzes papildfinansējuma dēļ. Savukārt ar 2023. gadu nozares valsts budžets atkal sāka pamazām pieaugt. Šogad plānots aptuveni tikpat, cik nozare faktiski saņēma 2022. gadā.
Līdzīgi iepriekš maldinājis arī premjers Andris Kulbergs (AS). Viņš jūlijā apgalvoja, ka 2023. gadā iepriekšējā veselības ministre Meņģelsone (arī AS) piesaistīja papildu 370 miljonus veselības aprūpei. Tā nav taisnība – 2023. gada laikā veselības aprūpei papildu tika piešķirti aptuveni 200 miljoni eiro, nevis 370. Plašāk par to Re:Check rakstīja šeit.
Tā kā veselības budžets 14. Saeimas laikā nav īpaši palielināts, tā īpatsvars no kopējā valsts IKP ir krities. 2023. gada beigās veselības budžets veidoja 4,6 % no IKP, 2024. gadā – 4,8 % no IKP, bet pērn – 4,7 %.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.