Agrāk viņi – vienā vai otrā sastāvā – darbojās kopā. Pēc “Saskaņas” sairšanas par krievvalodīgā vēlētāja balsi šajās vēlēšanās cīnās četri spēki: gan pabalējusī vecā partija, gan bijušie līdzgaitnieki, kuri politisko karjeru turpina citur.
Priekšvēlēšanu video šī cīņa izskatās raiba.
“Saskaņas centrs” lepojas ar Nila Ušakova laikiem Rīgas vadībā, vienlaikus distancējoties no savulaik populārākā partijas politiķa. “Stabilitātei!” sola uz Baltkrieviju aizbēgušā līdera Alekseja Rosļikova atgriešanos dienu pēc vēlēšanām un pārmet Aināram Šleseram (LPV), ka viņš krievus aizstāv tikai vārdos. Jūlijas Stepaņenko “Suverēnās varas” un “Jaunlatviešu” apvienība atrāda tikšanās ar iedzīvotājiem un vētras seku novākšanu. LPV politiķi sūdzas par pensionāru pazemošanu un krievu kultūras ierobežošanu.
Taču aiz savstarpējiem pārmetumiem atkārtojas līdzīgi vēstījumi: valsts atstājusi savējos novārtā, pašiem vajadzīgā nauda aiziet Ukrainai, sankcijas kaitē Latvijai, bet krievu valodai paliek arvien mazāk vietas. Retorikā atšķiras vienīgi solījumu skaļums un tas, kurš piesaka sevi par uzticamāko aizstāvi.
Pirms četriem gadiem “krievu” partijas vēlētājam solīja izglītību dzimtajā valodā un plašākas nepilsoņu tiesības. 2022.gadā “Saskaņa”, Latvijas Krievu savienība, “Suverēnā vara” Saeimā neiekļuva, bet “Stabilitātei!” ar 11 mandātiem solītās pārmaiņas nepanāca. Kopš Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā Latvijas politikā neviena no šīm lietām nav iedomājama.
“Saskaņas centrs”: Ušakova darbi noder, pats – prom no acīm
Agrāk lielākā krievu partija “Saskaņa” neiekļuva Saeimā pēc tam, kad pēc Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā saira reizinātājos. Partija zaudēja populārāko līderi Nilu Ušakovu (ievēlēts Eiroparlamentā), no tās aizgāja daļa politiķu un novērsās vēlētāji, kuri neatbalstīja tās šoreiz skaidro pozīciju pret Krievijas sākto karu. Socioloģiskajās aptaujās šobrīd tā ir zem 5% robežas, kas jāpārvar iekļūšanai parlamentā.
Šajā kampaņā, pārsaukusies atpakaļ par “Saskaņas centru”, partija vēlētāju mēģina atgūt ar stundu garu filmu “Nodevēji” krievu valodā, kurā sociālajos medijos atrāda atmiņas par Ušakova vadītās Rīgas projektiem un valsts līmeņa iniciatīvām. Tomēr lepnums mijas ar pārmetumiem bijušajiem līdzgaitniekiem. Rosļikova “varaskāri un nodevību” partijas pārstāvji min kā iemeslus politiskā spēka sabrukuma sākumam un varas zaudēšanai Rīgā. Starp nodevējiem nonāk arī Stepaņenko un Ušakovs.
Kandidāts Igors Ņikitins kritizē Ušakova lēmumu EP atbalstīt Ukrainas triecienus dziļi Krievijas teritorijā. Ņikitins apgalvo, ka Ušakovs daudzkārt rīkojies nepareizi, tostarp atbalstījis LGBT. Maldinātājs, Latgales saraksta līderis Aivars Smans, Stepaņenko partijai prognozē īsu mūžu, jo politiķe pati vēršoties pret tiem, kuri ar viņu strādājuši un palīdzējuši. “Šī partija izskatās pēc sektas. Ir viens dievs, lillā feja. Un, nedod, dievs, kāds pateiks kaut ko sliktu,” klāsta Smans.
Kādreizējais partijas līderis Ušakovs savos sociālo mediju ierakstos ne ar vārdu nereklamē savas “politiskās mājas”.
Partija tikai nesen sākusi aktīvāk kampaņot. Latviski un krieviski runā par saliedētāku Latviju. Viens no tās līderiem Jānis Urbanovičs, kas ir tās pazīstamākais politiķis, aicina samierināties, ka Latvijā dzīvo krievi, tomēr skaļi pārmetumi par diskrimināciju nav priekšplānā. SC programmā ir mācības mazākumtautību valodās, latviešu valodas kursi pilsonības iegūšanai un nepilsoņa statusa pakāpeniska izbeigšana. Nosodīta Krievijas agresija Ukrainā.
Tikmēr sociālajos medijos attieksme pret palīdzību Ukrainai ir vēsāka. Pēc Latviju augustā plosījušās vētras kandidāti sašuta par ģeneratoru sūtīšanu Ukrainai. Smans vētru nodēvēja par “vēja papūšanu no Zviedrijas” un apšaubīja Latvijas gatavību arī citiem apdraudējumiem. Viņš ironizē par Latviju kā bagātu valsti, kas palīdz Ukrainai, neko neprasot pretī, un iebilst pret naudas atvēlēšanu ieročiem un droniem.
Filmā “Nodevēji” partijas pārstāvji apgalvo, ka Latvija zaudējusi neatkarību, iestājoties ES. Viņiem netraucē, ka Ušakovs, kura veikumu izmanto vēlēšanu aģitācijā, karjeru turpina Eiropā.
“Stabilitātei!”: par Latviju, nevis Ukrainu
Partija Rosļikova vadībā iepriekšējās vēlēšanās savāca krievvalodīgo vēlētāju balsi un vienīgā no šī flanga partijām iekļuva Saeimā. Četros gados tā zaudēja sešus no 11 deputātiem. Frakcija izjuka, bet līderis aizbēga uz Baltkrieviju, lai Latvijā nestātos tiesas priekšā par naida kurināšanu. Aptaujās šobrīd zem 5% robežas.
“Kam pieder Krima?” – ar šādu jautājumu sākas publikācija pie pagaidu līderes Svetlanas Čulkovas video. Šis jautājums Latvijas politikā kalpo kā robežšķirtne, vai atbildētājs ir prokrievisks. Čulkovas gadījumā atbildes vietā seko pārmetums “patriotiem”: pašu mājās esot ugunsgrēks, bet viņiem Ukraina svarīgāka. “Mēs esam par Latviju, nevis par Ukrainu,” vēsta ieraksts. Čulkova ir “Stabilitātei” premjera amata kandidāte, kura nenogurstoši atgādina vēlētājiem – Aleksejs atgriezīsies un būs Valsts prezidenta amata kandidāts!
Pēc deputātes Nataļjas Marčenko-Jodko dalības LTV debatēs partija un viņa pati sociālajos medijos ievietoja fragmentu, kurā “Progresīvo” Latgales saraksta līdere Leila Rasima skaidroja, kāpēc nepieciešams atbalstīt Ukrainu. Fragments izmantots, lai kauninātu “Progresīvos”, kuri, kā apgalvo politiķe, vispirms gribot palīdzēt citu valstu iedzīvotājiem, tikai pēc tam savējiem.
Rosļikovs sola citām valstīm vairs nedot “nevienu kapeiku”. Latvijas palīdzību viņš saista ar ekonomiskām shēmām un konfliktiem, kas “mūs absolūti neskar”. Tikmēr sankcijas esot atceļamas, jo tās padarot Latviju nabadzīgu un sanaidojot ar “dārgajiem un mīļajiem kaimiņiem”.
Rosļikova tiktoks par robežpunkta slēgšanu ar Baltkrieviju (iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) gribēja, bet valdība neatļāva, taču dažas dienas tas bija ciet) pavada prasība atstādināt ministru: “Robežu nedrīkst slēgt!” Šo situāciju Rosļikovs izmantoja, lai draudētu Latvijai – un vēlāk tēlotu glābēju, kuram, iedarbinot savus kontaktus, izdevies atvērt robežpunktu, pie kura gaida mātes ar maziem bērniem. Savukārt ES sankcijām pakļauto īpašnieku veikalu tīkla “Mere” aizvēršana esot sankcijas pret Latvijas tautu. Krievijas karš un tā saistība ar sankcijām šajos skaidrojumos paliek ārpus kadra.
Partijas programmā ir sadarbības atjaunošana ar Krieviju un Baltkrieviju, sankciju pārskatīšana un valsts neitralitāte. Turpat – arī plašākas krievu valodas lietošanas iespējas, vienkāršāka pilsonības iegūšana un izglītība dzimtajā valodā.
Kampaņas centrā ir solījums par Rosļikova atgriešanos. Viņš sevi salīdzina ar Krievijas un Baltkrievijas opozīcijas līderiem – nobendēto Alekseju Navaļniju un cietumā mērdēto Sergeju Cihanouski: kāpēc viņus godina, bet viņu nosoda?
Konkurentu uzticamību politiskais spēks mēra pēc attieksmes pret krievu valodu. Marčenko-Jodko brīdina, ka ar krievvalodīgo balsīm varot izveidoties “rusofobiska” koalīcija ar NA. Savukārt partijas agrākās Tiktok zvaigznes Glorijas Grevcovas satelīts Jurijs Klepakovs, tērpies “Emporio Armani” sporta apģērbā un T-kreklā ar zelta kalašņikovu, kritizē krievu grāmatu importa ierobežojumus un Šleseru, kurš Saeimas balsojuma laikā par to “kā vienmēr aizbēga uz tualeti”. Šlesers sadarbību ar Krieviju Rosļikova partijas biedru ieskatā atbalstot tikai vārdos, jo balsojumi rādot pretējo.
“Suverēnā vara”/“Jaunlatvieši”: lillā feja un mazāk naudas aizsardzībai
Stepaņenko vadītā “Suverēnās varas” (SV) un “Jaunlatviešu” apvienība Saeimā nav. Iepriekšējās vēlēšanās SV savāca 3,24% balsu, bet šobrīd socioloģiskajās aptaujās ieņem vietu pirmajā trijniekā (11.8% jūlijā). No “krievu” partijām tai ir lielākās izredzes nonākt parlamentā, acīmredzami konsolidējot iepriekšējās vēlēšanās apjukušo un par dažādiem sarakstiem izšķīdušo vēlētāju.
Stepaņenko kādreizējie domubiedri iesaukuši par “Lillā feju” (acīmredzot atspoguļojot partijas krāsas). Gan viņa, gan kompanjons – rūdīts dezinformators, Rīgas domes deputāts un par valsts apzagšanu tiesājamais Rūdolfs Brēmanis – čakli rosās sociālajos medijos. Tajos apvienības Rīgas domes politiķi uzklausa iedzīvotāju sūdzības un rāda, kā paši strādā.
Taču aiz pagalmu sakopšanas darbiem ir piedāvājums mainīt valodas un drošības politiku. Programmā solītas mācības privātskolās mazākumtautību valodās, krievu valodas apguve skolās izvēles kārtībā un vienkāršāka naturalizācija. Kandidāts Andrejs Pagors (agrāk Latvijas Krievu savienība) attēlā no piketa par izglītību krievu valodā tur plakātu ar 1919. gada izglītības regulējuma citātu par mācībām audzēkņu ģimenes valodā.
Apvienība sola neiesaistīties militāros konfliktos, “tai skaitā to finansēšanā”, izbeigt “pakļāvīgu ārpolitiku”, pārdalīt aizsardzības budžetu iekšējai drošībai un infrastruktūrai, un atcelt obligāto dienestu. Programmā nav tieša solījuma pārtraukt visu palīdzību Ukrainai un debatēs Stepaņenko teikusi, ka bēgļiem palīdzēs.
Solītajām pārmaiņām vajadzēs ne tikai mandātus, bet arī partnerus. SV/J patlaban ieskauta ar visbiezākajām sarkanajām līnijām. Ar viņu, pat ja tā izšķirtos premjera amata liktenis, nesadarbotos pat kādreizējais līdzgaitnieks LPV Šlesers (viņu ceļi šķīrās, kad Stepaņenko nespēja nosodīt Krievijas karu Ukrainā).
LPV: Šlesers sola visiem, Petkeviča pieskata krievvalodīgos
Opozīcijā laiku vadošā LPV, kam pašreizējā Saeimā ir astoņi deputāti, tiek uzskatīta par vienīgo no “latviešu partijām”, kura spēj iegūt daļas krievu vēlētāju balsu. Socioloģiskajās aptaujās tā uzrāda labus panākumus (pēdējā 8,5% atbalsts).
Partija kampaņā uzrunā gan latviešu konservatīvo, gan krievvalodīgo vēlētāju. Programmā ir ģimene, ekonomika, drošība, NATO un ASV. Tik plašu valodas un nepilsoņu tiesību solījumu kā “Stabilitātei!” , SC un SV/J tajā nav. LPV konkurenti krievu flangā to centīgi apkaro, bet bez paša Šlesera cīņā par krievu balsīm visaktīvāk strādā no “Saskaņas” uz EP iepriekš kandidējusī daugavpiliete Olga Petkeviča.
Viņa daudzos video rāda Krievijas pilsoņus pensionārus un viņu grūtības saglabāt uzturēšanās tiesības. Viņas acīs tie ir Latvijā visu mūžu nodzīvojuši sirmgalvji, pret kuriem valsts izturas nežēlīgi. “Viņi atkal cīnās ar krievu valodu,” Petkeviča raksta publikācijās. Vēl citā ierakstā Petkeviča izceļ kultūras ministra, populārās mūzikas un operas dziedātāja Naura Puntuļa padomju pagātni – dziedāšanu armijas ansamblī.
Nepatiesās ziņas par Raimonda Paula dziesmu it kā aizliegšanu ļauj kampaņā sankciju jautājumu pārvērst sašutumā par uzbrukumu iemīļotai kultūrai. Deputāts Edmunds Zivtiņš publicē Intara Busuļa izpildīto “Я тебя рисую” ar piebildi “Palūdza izņemt… :@”. Komentētāji dusmojas un sola turpināt klausīties dziesmas krieviski. Ieraksts nepierāda aizliegumu, taču komentāros apspriests tieši tas.
Tikmēr Viktorija Pleškāne (šajā Saeimā bija ievēlēta no Stabilitātei!”) skumst par padomju rūpniecību, pieminot “Ditton” rūpnīcu un velosipēdu “Spārīte”: “Toreiz naudas pietika visam.” Tagad gan esot aizsardzības izdevumi, žogs un kameras, kas pat nespējot ierobežot migrantu plūsmas.
Zemsvītras piezīme
Kamēr krievvalodīgo aizstāvji meklē nodevējus starp savējiem, latviskās partijas pēdējos četros gados sistemātiski sašaurinājušas krievu valodas vietu Latvijā. Krievijas karš Ukrainā devis šai politikai drošības pamatojumu un palīdzējis pieņemt iepriekš strīdīgus lēmumus. Skolas paātrināti pārgājušas uz mācībām tikai latviski, ierobežota nepamatota svešvalodu zināšana prasīšana darbavietās. Jaunā Vienotība, NA, Apvienotais saraksts, ZZS un “Progresīvie” nav vienisprātis par visu, bet par šo virzienu domas sakrīt. Atšķiras tonis. “Progresīvie” runā par saliedētību, JV – valsts valodu un drošību, NA prasa jaunus ierobežojumus, bet no tās atšķēlušos izveidotā “Austošā saule Latvijai” tos piesaka kā rusifikācijas seku novēršanu.
Krievija tautiešu aizstāvību izmanto agresīvās ārpolitikas attaisnošanai. Taču tas neatbild uz katru jautājumu par ierobežojumu nepieciešamību un sekām. Bažas par bērna mācībām pašas par sevi neliecina par atbalstu Kremlim. Krievvalodīgo glābēji katru ierobežojumu var pasniegt kā pierādījumu: mēs taču teicām, ka jūs šeit negrib. Latviskajām partijām viņu izteikumi par Ukrainu un draudzību ar Krieviju ļauj atkal norādīt uz drošības apdraudējumu.
Abām pusēm ir, ar ko aģitēt. Vēlētājam, kurš atbalsta Ukrainu, bet vēlas runāt arī par krievvalodīgo ikdienas problēmām, šajā strīdā vietas paliek maz.
Autore: Anastasija Tetarenko – Supe, LETA
Redaktore: Sanita Jemberga, Re:Baltica
Ilustrācija un tehniskais atbalsts Madara Indāne
Sociālie tīkli Ieva Strazdiņa
Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu
Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!