Partija Latvija pirmajā vietā sociālajos medijos atkal publicējusi pirms pusotra gada tapušu video, kurā tās Eiroparlamenta deputāts Vilis Krištopans Latviju biedē ar imigrāciju. Taču Krištopana teiktajā ir vairāki mīti un pārspīlējumi.
Video veido samontēti fragmenti no Krištopana pērn februārī sniegtās intervijas nu jau slēgtajā Latvijas Radio 4. Video sākumā viņš saka:
“Nelegālā migrācija ir sasniegusi tādus apmērus. Eiropa smok!”
Nelegāla trešo valstu imigrantu ieplūšana ES valstīs ir nopietna problēma, taču partija, publicējot ierakstu, nepasaka, ka tā pēdējos gados samazinās. Šā gada pirmajā pusē reģistrēti 49 tūkstoši mēģinājumu nelegāli iekļūt ES, un tas ir par 37 % mazāk nekā pērn, ziņo ES Robežu un krasta apsardzes aģentūra Frontex. Tas esot panākts, uzlabojot sadarbību starp dalībvalstīm un ieviešot preventīvus pasākumus imigrantu izcelsmes valstīs.
Vai nav saprotams, kas dzīvo Briselē?
Krištopans biedējot piesauc Briseles piemēru. Viņš stāsta par nelegālo migrāciju, runā par daudzajiem bezpajumtniekiem pilsētas ielās un saka:
“Briselē, piemēram, pamatiedzīvotāji ir apmēram 20 procenti. Pārējie – nav saprotams.”
Briselē tiešām vēsturiski ir raibs iedzīvotāju sastāvs. Saskaņā ar valsts statistikas biroja Statbel datiem, šā gada sākumā Briseles reģionā tikai 21,5 % iedzīvotāju ir beļģu izcelsme. Tas nozīmē, ka abi vecāki cilvēka dzimšanas brīdī bijuši ar Beļģijas pasēm.
Taču Krištopanam nav taisnība, ka nav saprotams, kas ir pārējie. Ja skatās pēc valstiskās piederības, gandrīz 63 % Briseles iedzīvotāju ir Beļģijas pilsoņi, liecina Briseles Statistikas un analīzes institūta dati. 23 % ir citu ES valstu, savukārt 14 % – trešo valstu pilsoņi. Tātad nav nekāda pamata saistīt Briseles iedzīvotāju sastāvu ar nelegālo imigrāciju un teikt, ka nav saprotams, kas ir pārējie.
Kontekstam jāatgādina, ka Briselē ir gan ES lielākās institūcijas, gan īpaši daudz dažādu starptautisku lobiju un citu organizāciju, kas piesaista darbiniekus no citām valstīm. Beļģija vairākus gadu desmitus bija kolonizējusi Kongo, kur tās režīma dēļ gāja bojā miljoniem cilvēku. Tā rezultātā Briselē ir arī liels Kongo izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars, un liela daļa ir ieguvusi Beļģijas pilsonību.
Re:Check jautāja Krištopanam, kāpēc runāja par nesaprotamiem imigrantiem. Viņš pēc būtības neatbildēja, bet aicināja braukt uz Briseli un apskatīties, kā desmitiem un pat simtiem cilvēku guļ uz ielas: “Gribu redzēt, kā viņi tiek uzskaitīti un kāda izcelsmes valsts viņiem ir.”
Vai Zviedrijā ir zonas, kur policija nebrauc?
Krištopans atkārto bieži izskanējušo mītu par Zviedriju:
“Zviedrijā ir rajoni, kur policija baidās iebraukt, policija tur neiet!”
Deputāts saka, ka Latvijā tas varot notikt vienā mirklī. Taču Zviedrijas policija ne reizi vien atkārtojusi, ka valstī nav tādu teritoriju, kur tā nedodas. Mīts par šādām apkaimēm jeb “no-go” teritorijām izplatījās pirms vairāk nekā 10 gadiem. Toreiz kāds Zviedrijas žurnālists šādi nosauca apkaimes, kuras Zviedrijas policija klasificējusi kā problemātiskas jeb ar risku. 2025. gadā Zviedrijā bija 65 šādas apkaimes. Zviedrijas policija skaidro, ka tajās sociālekonomiskajai situācijai un lielākai noziedzībai ir būtiska ietekme uz vietējo kopienu.
Krištopans arī stāsta, ka Vācijā, Itālijā, Francijā esot katastrofa un “uz ielām notiek karš”. Tas ir būtisks pārspīlējums. Re:Check ir rakstījis, ka pētījumi par dažādām Eiropas valstīm neapstiprina, ka imigranti būtiski palielina noziedzību. Arī Zviedrijā, ko Krištopans un citi nereti min kā biedējošu piemēru, imigrācijas saistība ar palielinātu noziedzību ir neliela. Tomēr tur iebraucēji un viņu atvases tiesātas biežāk par noteikta veida noziegumiem – izvarošanu un apšaudēm.
Jāpiebilst, ka Krištopans ir EP deputāts un Saeimas vēlēšanās nekandidē, taču partija video ar viņa teikto publicē priekšvēlēšanu periodā un imigrācija ir viens no tās iecienītākajiem tematiem auditorijas piesaistē. Tāpēc Re:Check to vērtē kā vēlēšanu saturu.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.