APGALVOJUMS
Ukrainas droni uzbrūk sabiedrotajiem.
SECINĀJUMS
Trūkst konteksta. Ukraina neraida dronus uz tai draudzīgajām valstīm; droni tur nonāk, jo tos no sākotējiem mērķiem aizvirza Krievijas elektroniskās karadarbības sistēmas.
Facebook popularitāti guvis stāsts, kurā Ukraina vainota dronu raidīšanā pa sabiedroto valstīm. Tajā noklusēts būtisks konteksts – Ukraina dronus pa mērķiem Krievijā raida, jo aizsargājas pret agresoru, savukārt sabiedroto valstīs tie ielido Krievijas elektroniskās karadarbības rezultātā.
Ieraksts autors, kas slēpjas aiz segvārda un regulāri izplata prokremlisku dezinformāciju, šoreiz raksta, ka “Ukrainas droni turpina savu “tūri” pa draudzīgajām galvaspilsētām” un “tiešsaistē jau ir parādījusies hronika par dronu uzbrukumiem sabiedrotajiem ar diezgan traģiskām sekām”.
Tā nav taisnība. Latvijā un vairākās ES valstīs ir ielidojuši Ukrainas droni, taču tas nenozīmē, ka Ukraina ar tiem uzbrūk sabiedrotajiem. Krievija 2022. gada februārī sāka pilna mēroga karu Ukrainā, savukārt Ukraina pēdējā gada laikā īsteno jaunu stratēģiju – raida dronus pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un ar to saistīto infrastruktūru. Tas tiek darīts, lai, visticamāk, palielinātu degvielas deficītu Krievijā un apgrūtinātu tās kaujas spējas.
Ukraina to dara, cīnoties pret Krieviju, kas okupējusi daļu tās teritorijas un turpina nogalināt civiliedzīvotājus. Saskaņā ar ANO datiem Krievija kopš 2022. gada Ukrainā ir nogalinājusi vairāk nekā 15 000 civiliedzīvotāju, tostarp vairākus simtus bērnu. Šā gada maijs bijis īpaši asiņains – Krievijas uzbrukumos gāja bojā vismaz 274 cilvēki, bet vēl 1763 tika ievainoti.
Ieraksta autors arī uzskaita vairākus it kā Ukrainas dronu uzbrukumus sabiedroto valstīm. Viņš raksta:
“Rumānijas ostā eksplodēja jūras spēku drons, un Ukrainas drona uzbrukumā tankkuģim gāja bojā pieci cilvēki: četri Azerbaidžānas pilsoņi un viens Krievijas pilsonis.”
Jūnija sākumā Rumānijā Konstancas ostā tiešām detonēja Ukrainas drons. Ukraina atzina, ka zaudējusi pār to kontroli, savukārt Rumānijas prezidents norādīja, ka tas, visticamāk, noticis Krievijas elektroniskās karadarbības dēļ un notikušais ir tiešas Krievijas sāktā kara sekas.
Jūnija sākumā Ukraina ar droniem uzbruka pieciem kuģiem Mariupoles, Berdjanskas ostās un Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju piekrastes ūdeņos – uzbrukumā gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi. Kā norādīja Ukraina, Krievija ar šiem kuģiem zog no Ukrainas teritorijām graudus, pārvadā degvielu un militāras kravas, tāpēc Ukraina tos uzskata par leģitīmu mērķi. Šis konteksts Facebook ierakstā ir noklusēts.
Tāpat ierakstā teikts, ka “Bulgārijā jūras spēku drona uzbrukumā tankkuģim- tas uzskrēja uz sēkļa”.
Noklusēts, ka Ukraina uzbruka Krievijas tā sauktās ēnu flotes tankkuģim. Tas notika netālu no Turcijas krastiem, un vēlāk kuģis uzskrēja uz sēkļa Bulgārijas ūdeņos. Krievijas ēnu flote ir kuģi, kas juridiski tai nepieder, bet tiek izmantoti Krievijas naftas produktu transportēšanai, apejot ES noteiktās sankcijas.
Autors turpina: “Somija saņēma no Ukrainas atzīšanos, ka droni kļūdaini tika novirzīti uz Somiju.”
Autors rada iespaidu, ka dronus pa Somiju kļūdaini raidījusi Ukraina, taču tā nav tiesa. Ukraina ir norādījusi, ka tas noticis Krievijas elektroniskās karadarbības sistēmu dēļ. Turklāt Somija nav pieprasījusi Ukrainai izbeigt vai samazināt uzbrukumus naftas infrastruktūrai Krievijā, norādot, ka tai ir tiesības aizstāvēties pret Krievijas agresiju. To paziņojusi Somijas ārlietu ministre. Tāpēc Somija izstrādā pati savu aizsardzības sistēmu pret droniem, ko varētu sākt izmantot pēc dažiem mēnešiem.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.