Saeimas balsojumos “atturas” nav nevainīga pelēkā zona. Tā ir ērta deputātiem, kuri priekšlikumu atbalstīt nevēlas, bet negrib atklāti iestāties pret. Likuma pieņemšanai nepieciešams klātesošo deputātu balsu vairākums – “pret” un “atturēties” balsojumos nozīmē vienu un to pašu. Galvenā atšķirība? Atturoties deputātam paliek vairāk telpas vēlāk skaidrot, ka ideja jau nebija slikta, tikai apstākļi neļāva.
Šo politisko starpstāvokli 14. Saeimā īpaši iecienījuši Zaļo un Zemnieku savienības deputāti. No desmit deputātiem, kuri balsojumos atturējušies visbiežāk, astoņi ir ZZS.
1. Jānis Dinevičs (ZZS)
Saraksta augšgalā – Jānis Dinevičs. Dinevičam deputāta pilnvaras piešķirtas tikai oktobrī. Kopš tā laika viņš balsojis aptuveni pusotru tūkstoti reižu, no kurām teju četrsimt reižu atturējies – gandrīz katrā ceturtajā balsojumā.
Dinevičs skaidro, ka iemesls esot nevis neizlēmība, bet, kā izrādās, iejūtība: “Neitrālais un pretēji ir viens un tas pats. Ja es gribu mazāk sāpināt autoru, tad ir neitrālais. Ja es esmu gatavs viņu sāpināt vairāk, tad ir pret.” Deputāts uzsver, ka nevienā brīdī nav nobalsojis pret savu pārliecību.
2. Gundars Daudze (ZZS)
Viņa kolēģis Gundars Daudze no ZZS gan nebija tik smalkjūtīgs – vismaz ne pret mums. Daudze runāt nevēlējās, jo Re:Baltica esot “absolūti neobjektīva un absolūti sorosoīti”, taču galu galā intervijai piekrita. Daudze kopā balsojis 5131 reizi, no kurām atturējies 1095 jeb biežāk nekā katrā piektajā balsojumā.
Arī Daudze uzsver, ka, atturoties viņš teorētiski balso “pret”: “Tas nozīmē neatbalstīt šajā formulējumā.” Jautāts, kāpēc viņš atturas, nevis balso “pret” deputāts atbildēja: “Tāpēc, ka ir lietas, kam es piekrītu, bet nepiekrītu šādā veidā.” Uz precizējošiem jautājumiem Daudze atteicās atbildēt, sakot: “Beidziet šitās muļķības. Braucam tālāk. Ja nē, tad pārtrauksim interviju!” Tā kā Daudze ir arī starp vislielākajiem kavētājiem un kompensāciju saņēmējiem (un šis bija Re:Baltica pirmais jautājums), šoreiz paklausījām.
3. Valdis Maslovskis (ZZS)
Deputāts Maslovskis balsojumos atturējies 1070 reizes, proti, biežāk nekā katru piekto reizi. Viņš raksta tapšanas laikā zaudēja Saeimas deputāta mandātu un ar viņu sazināties neizdevās.
4. Ligita Gintere (ZZS)
Gintere neizlēmīgo deputātu sarakstā ierindojas ceturtajā vietā (taču starp klusētājiem viņa ir pirmā). Gintere nepilnos četros gados balsojusi 5274 reizes, no tām 1069 reizes no balsojuma atturējusies. Tas nozīmē, ka deputāte atturas biežāk nekā katru piekto balsojumu.
Ar Ginteri neizdevās sazināties ne pa telefonu, ne e-pastu, taču caur ZZS preses sekretāri viņa uz jautājumiem atbildēja rakstiski. “Šāda iespēja ir paredzēta, un es to izmantoju, ja frakcijai ir brīvais balsojums un man nav stingras pārliecības “par” vai “pret” lemto vai arī nav pietiekami detalizētas informācijas,” Gintere skaidro.
5. Jānis Vucāns (ZZS)
Jānis Vucāns kopā balsojis 5816 reizes, bet atturējies – 1156. Vucāns ir starp pelnošākajiem Saeimas deputātiem, kā arī saņēmis vienu no desmit lielākajām dzīvokļa un transporta kompensācijām.
Arī ar Vucānu mums pa telefonu sazināties neizdevās, tāpēc sūtījām jautājumus ZZS preses sekretārei, kura tālāk tos nodeva frakcijas deputātiem. Jāpiebilst, ka jautājumus lūdzām nosūtīt pieciem deputātiem, taču atbildes saņēmām vienīgi no Vucāna un Ginteres.
Vucāns stāsta – tam, ka viņš tik bieži atturas no balsojuma, nav viena noteicoša iemesla: “Saeimas kārtības rullis pieļauj šādu balsošanas formu, un es tad, kad uzskatu to par visatbilstošāko, to arī izmantoju. Dažreiz šī atturēšanās ir “ne līdz galam pārliecināts noraidījums”, dažreiz – “nākamajam mēģinājumam cerību iedrošinošs noraidījums”, dažreiz – vēl kas cits.” Vucāns uzskata, ka iespēja no balsojuma atturēties ir nepieciešama, lai “pavērtu ceļu tālākam dialogam” un nodrošinātu iespēju atgriezties pie jau notikušas diskusijas un lēmuma pārskatīšanas.
6. Alīna Gendele (JV)
Alīna Gendele balsojumos atturējusies gandrīz katru piekto reizi. Viņa ir arī starp tiem deputātiem, kuri šajā Saeimas sasaukumā debatējuši visretāk.
Gendele Re:Baltica stāsta, ka atturēšanās visbiežāk saistīta ar finansiālām bažām. “Vienkārši ir tādas situācijas, kad es apzinos, ka tas būtu cilvēkiem par labu, bet uz doto brīdi diemžēl valsts to finansiālu apsvērumu dēļ nevar atļauties,” viņa skaidro. Tāpat deputāte uzsver, ka pārstāv Latgali, tāpēc ņem vērā arī novada reģinālās intereses. Viņa skaidro: “Man jāmeklē tas kompromiss (..) Varbūt Latgalē mēs tomēr dažreiz esam nedaudz citādi – gan pēc sociālekonomiskajām pozīcijām, gan valodas līmenī. Es esmu arī Latgales partijas pārstāve, ne tikai Jaunās Vienotības.”
7. Ģirts Štekerhofs (ZZS)
Ģirts Štekenhofs no ZZS lēmumu nav spējis pieņemt gandrīz katru piekto reizi. Viņš uz jautājumiem neatbildēja.
8. Anda Čakša (JV)
Astotā neizlēmīgo sarakstā ir Anda Čakša no Jaunās Vienotības. 14. Saeimas laikā viņa no balsojuma atturējusies 1021 reizi – gandrīz katrā piektajā balsojumā.
Čakša bija pārsteigta, ka atturējusies tik bieži: “Man ir grūti komentēt, jo es uz balsošanu parasti skatos no ļoti vienkārša, savas prakses viedokļa.” Deputāte skaidro, ka visbiežāk pamatā bijuši finansiāli apsvērumi. “Saprotot budžeta rāmi, es nevaru akceptēt. Vienlaikus no tādas pareizības viedokļa priekšlikumos nav nekā tāda, kas būtu noraidāms. Tad ir šī atturēšanās, jo starp labi un slikti tu izvēlies, novērtējot tā brīža realitāti,” viņa saka.
9. Līga Kozlovska (ZZS)
Kozlovska atturējusies gandrīz katrā piektajā balsojumā (vienlaikus viņa ir arī lielākā kompensāciju saņēmēja 14. Saeimā).
Kozlovska skaidro, ka atturēšanās lielākoties bijusi saskaņota ar frakciju, bet daļā gadījumu balstīta viņas personīgajā pārliecībā. “Es nevaru pateikt, ka balsoju kā mašīna, nekādā gadījumā,” viņa saka. Pēc deputātes teiktā, atturēšanās visbiežāk saistīta ar opozīcijas priekšlikumiem, kurus viņa “pēc būtības reizēm atbalstītu”, taču nevarot balsot “par”, ja tiem nav finansiāla seguma. Viņa uzsver, ka lēmumus pieņemot pēc sirdsapziņas. “Es strādāju ļoti daudz, un esmu pārliecināta par to, ko daru,” viņa saka, piebilstot, ka par savu darbu nekaunās.
10. Juris Jakovins (ZZS)
Gluži kā citus ZZS deputātus, Jakovinu bija grūti sasniegt. Viņš neatbildēja ne uz e-pastiem, ne jautājumiem, kurus nodevām frakcijas preses sekretārei.
Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu
Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!
Autore Justīne Kozlovska, Re:Baltica
Redaktore Sanita Jemberga, Re:Baltica
Ilustrācijas Lote Šteina
Datu apstrāde Kārlis Kanders
Tehniskais atbalsts un sociālie mediji Ieva Strazdiņa, Re:Baltica