APGALVOJUMS
ASV gadiem slāpējusi nokrišņu Irānā. Irāna iznīcinājusi ASV radarus, tāpēc Irānā atkal ir spēcīgi nokrišņi.
SECINĀJUMS
Nav taisnība. Teorijai nav pierādījumu. Spēcīgas lietusgāzes Irānā bijušas arī pirms kara.
Iepriekš par Krievijas kara noziegumu attaisnošanu notiesātais dezinformators Aivis Vasiļevskis stāsta, ka ASV gadiem izmantojusi slepenas ierīces, lai Irānā samazinātu nokrišņus. Tagad ierīces esot iznīcinātas un Irānā atgriezies lietus. Tam nav nekāda pamata.
Vasiļevskis raksta:
“Šī gada martā Irāna uzspridzināja aptuveni trīs miljardus dolāru vērtu modernāko amerikāņu radaru aprīkojumu. Un notika kaut kas neparasts. Pēc desmit gadu ilgstoša intensīva sausuma dažās nedēļās pēkšņi atgriezās lietus.”
Martā Irāna uzbruka vairākiem ASV radariem, kas paredzēti raķešu un dronu pamanīšanai. Taču nav pamata apgalvot, ka kāda radara iznīcināšana mainījusi laikapstākļus. Gan marta, gan aprīļa beigās Irānā bija spēcīgas lietusgāzes un pat plūdi. Taču šādi laikapstākļi bija arī, piemēram, pērn novembrī un decembrī – vairākus mēnešus pirms radaru iznīcināšanas.
Irānā ūdens trūkums ir problēma jau vairāk nekā 45 gadus. Pēc Islāma revolūcijas 1979. gadā valsts sāka strauji paplašināt lauksaimniecības zemes, būvēt dambjus un ieviest subsīdijas kultūraugiem, kuriem nepieciešams daudz ūdens. Pētnieki lēš, ka pašreizējā ūdens izmantošana Irānā nav ilgtspējīga. Pēdējos 20 gados situācija ir saasinājusies klimata pārmaiņu dēļ, un valstī jau sešus gadus regulāri ir ekstrēms sausums.
Irānas publiskajā telpā jau vairākus gadus izskan apsūdzības, ka netālu esošās valstis un ASV tai “zog nokrišņus”. Teorija kļuva populāra 2018. gadā, kad to izplatīja augsta ranga Irānas militārpersona. Tolaik teoriju noliedza pašas Irānas meteoroloģijas organizācija, pēc kā militārpersona atzina kļūdu un sausumā vainoja klimata pārmaiņas. Vēstījums par nokrišņu zagšanu gan nekur nav pazudis. Piemēram, 2023./2024. gada ziemā Irānas iedzīvotāji sniega zagšanā vainoja Turciju. Nokrišņi Irānā ir jutīgs temats, jo valstī bieži ir ekstrēms sausums un pieprasījums pēc saldūdens gandrīz pārsniedz valstī pieejamo daudzumu.
Apsūdzību pamatā ir tas, ka vairākas apkārtējās valstis, piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti un Saūda Arābija tāpat kā Irāna nodarbojas ar tā saukto mākoņu sēšanu jeb kaisīšanu. To piemin arī Vasiļevskis:
“Atmosfēras pētījumi apstiprina, ka mākoņu sēšana var samazināt nokrišņu daudzumu lejup pa vēju esošajos reģionos par divdesmit pieciem procentiem vai pat vairāk — meteorologi to sauc par “ārpus teritorijas efektiem”.”
Mākoņu sēšana ir eksperimentāla metode, kuras efektivitāte patlaban nav līdz galam skaidra. Kā norāda Pasaules Metereoloģijas organizācija, perfektos apstākļos mākoņu kaisīšana var palielināt mākoņa nokrišņu apjomu par 25 %.
Nokrišņus cenšas panākt dažādos veidos: ar elektrisko lādiņu, infrasarkanā starojuma vai sāļu palīdzību. Lielākā daļa mākoņu kaisītāju gaisā izsmidzina sāli – sudraba jodīdu. To dara gan ar lidmašīnām, gan ar ierīcēm uz zemes. Veiksmīgas mākoņu sēšanas rezultāts parasti redzams uzreiz vai pēc pusstundas.
Metode balstās uz dabisko lietus rašanās norisi – mazi ūdens pilieniņi saplūst lielākos. Kad pilieni kļūst pietiekami smagi, tie krīt no mākoņa. Šo procesu atvieglo gaisā lidojošas mikroskopiskas daļiņas, piemēram, putekļi, kas kalpo kā aizmetnis mazu pilieniņu saplūšanai. Jo vairāk šādu savilkšanās punktu, jo lielāka iespēja, ka veidosies lieli pilieni un līdz ar to līs lietus. Taču, lai metode strādātu, gaisam jau jābūt pietiekami mitram.
Patlaban nav pierādījumu, ka mākoņu sēšana samazina nokrišņus blakus valstīs, medijam Radio Free Europe skaidro ASV Ilinoisas Universitātes klimata un atmosfēras zinātnes profesors Roberts Raubers. Mākoņu sēšana rada efektu pavisam nelielā teritorijā. Vairāki pētījumi liecina, ka 150–250 kilometru attālumā no mākoņu sēšanas vietas nokrišņu daudzums palielinās vai nemainās. Temats nav plaši pētīts. Taču, pat ja mākoņu sēšanai kaitē blakus valstīm, Vasiļevska rakstītais par slepenām ierīcēm, kas slāpē nokrišņus, ir bez pamata.
Vasiļevska ierakstā arī it kā redzams uzspridzinātais ASV radars jeb viņa ieskatā – nokrišņu slāpēšanas ierīce.
Šo pašu attēlu ārzemēs izmanto, lai stāstītu, ka Irāna it kā iznīcinājusi ASV AN/FPS-132 modeļa radaru Katarā. Taču faktu pārbaudītāji no AFP norāda, ka attēls, visticamāk, radīts ar mākslīgo intelektu. Par to liecina, piemēram, dūmi kas kūp kaut kur iekārtas aizmugure, nevis no tās degošās daļas . Tāpat degošā iekārta neatbilst AN/FPS-132 modeļa uzbūvei.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.