Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Vai atteikšanās no enerģētiskās kūdras tiešām apdraud Latvijas kūdras nozari? Tā vedina domāt kāds Facebook lietotājs, kurš jau iepriekš publicējis maldinošu informāciju. Ieraksta autors noklusē, ka nolemts pārtraukt tikai kūdras izmantošanu enerģētikā, kas veido tikai pusprocentu no kūdras nozares apgrozījuma. Savukārt kūdras izmantošana ieguve, piemēram, substrāta izgatavošanai arvien būs atļauta.
Ierakstā teikts:
“Vai ienesīgā Latvijas kūdras ieguves nozare pakļausies Eiropas Komisijas zaļā kursa spiedienam un līdz 2030. gadam aizies pa cukurfabrikas taciņu? Dāmas un kungi! Jūsu likmes!”
Komentāros ieraksta autors turpina:
“Ja Briselē teiks klapēt, tad šiem nebūs citu variantu… Ja nemaldos, Brisele piedāvāja pakāpeniski klapēt kūdras bodīti apmaiņā pret 186 milj., pat neskatoties uz to, ka kūdras CO2 izmeši Latvijā ir vieni no zemākajiem Eiropā, jo enerģētikā kūdru mēs praktiski neizmantojam.”
Lai sasniegtu 2050. gada Latvijas klimatneitralitātes mērķus, 2022. gada vasarā Latvijas valdība atbalstīja Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, kas paredz no 2030. gada atteiksies no enerģētiskās kūdras iegūšanas un izmantošanas. Joprojām drīkstēs iegūt kūdru, kas domāta izmantošanai, piemēram, lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā. Kā 2022. gadā norādīja VARAM, lēmums arī neparedz kopējā kūdras ieguves apjoma samazināšanu. Tas ir būtiski, jo enerģijas ražošana veido pavisam nelielu daļu no kopējās kūdras izmantošanas. Piemēram, 2020. gadā tādā veidā izmantoja tikai 0,5% no visa valstī iegūtā kūdras apjoma. Tātad atteikšanās no enerģētiskās kūdras tikpat kā neietekmēs kūdras industriju.
Tāpat lēmums neietekmēs kūdras eksportu, jo, kā sarunā ar Re:Check skaidroja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere, Latvija enerģētisko kūdru neeksportē. Ministru kabineta rīkojumā Nr. 696 norādīts, ka “no Latvijas tiek eksportēti kūdras substrāti, frakcionēta fasēta kūdra dārzkopībai un kūdras drupne”.
Secinājums: Eiropas zaļā kursa ietvaros pieņemtais lēmums atteikties no enerģētiskās kūdras nelikvidēs Latvijas kūdras ieguves nozari. Latvijā kūdru iegūst gandrīz tikai izmantošanai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, un to šie lēmumi neskar.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
