Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajā medijā Facebook 2,7 tūkstoši cilvēku dalījušies ar ierakstu, kurā it kā atklāti Izglītības un zinātnes ministrijas plāni skolu slēgšanā vai reorganizācijā. Tajā minētie skaitļi nav korekti – Latvijā pašlaik nav 325 vidējās izglītības iestāžu, bet krietni mazāk. Tāpat nav pamata apgalvot, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno slēgt vai reformēt 277 skolas vai vidusskolas.
Ierakstā, kas atrodams mazo lauku skolu aizstāvībai veltītā Facebook grupā, teikts:
“IZM plāno slēgt vai reformēt 277 skolas, par atbilstošām uzskatot tikai 47 skolas!”
un
“Pašlaik ir 325 vidējās izglītības iestādes, neskaitot arodvidusskolas, tehnikumus.”
Par draudiem mazo lauku skolu pastāvēšanai tiek runāts, jo valdība no nākamā mācību gada plāno jaunu pedagogu algu aprēķināšanas modeli. Tas nozīmētu arī noteiktus minimālā skolēnu skaita kritērijus dažādu izglītības pakāpju skolās, lai valsts tām piešķirtu dotāciju skolotāju algām. IZM savu piedāvājumu iezīmēja pērn pavasarī valdībā skatītajā ziņojumā Ilgtspējīgs un efektīvs skolu tīkls (šeit) un līdzīgā ziņojumā, ko valdība uzklausīja pagājušā gada rudenī (šeit). Tuvākajās nedēļās skatīšanai valdībā plānots virzīt attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projektu. Šādā veidā IZM plāno gan palielināt pedagogu algas, kas mazajās skolās ir ievērojami mazākas, gan ar laiku uzlabot izglītības kvalitāti, jo skolēnu zināšanas mazajās un lielajās skolās Latvijā kopumā būtiski atšķiras. Re:Check par to rakstījis, piemēram, šeit.
Vai Latvijā ir 325 vidējās izglītības iestādes?
Aktuālais skolu skaits atrodams Valsts Izglītības informācijas sistēmas publicētajos datos šeit. Tie rāda, ka šajā mācību gadā Latvijā ir 207 pašvaldību dibinātas vidusskolas un 30 valsts ģimnāzijas, kā arī 32 privātskolas, viena IZM dibināta vidusskola un viena – Tieslietu ministrijas.
Tātad vidējo izglītību var iegūt 271 vispārējās vidējās izglītības iestādē jeb par 54 mazāk, nekā norādīts ierakstā. Turklāt būtiski, ka IZM gatavotais jaunā finansējuma modeļa projekts, kas nozīmētu izmaiņas skolu tīklā, tiešā veidā attiecas uz pašvaldību dibinātajām skolām, un tādas šajā mācību gadā Latvijā ir 237 – tātad gandrīz par simt mazāk nekā teikts Facebook ierakstā.
Vai IZM plāno slēgt vai reorganizēt 277 skolas?
Nav pamata ierakstā paustajam, ka IZM par atbilstošām uzskata tikai 47 skolas, bet 277 plāno slēgt vai reorganizēt. Komentāros kā informācijas avots minēta kāda it kā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) prezentācija. Taču tajā minētie skaitļi nav modelēti atbilstoši pašreizējam IZM piedāvājumam un ir izrauti no konteksta.
Latvijas Pašvaldību savienība vēl nav aprēķinājusi, cik vidusskolas vai skolas kopumā nāktos slēgt un cik daudzām vajadzētu mainīt izglītības pakāpi, ja tiks pieņemts IZM tagad piedāvātais skolu finansēšanas modelis un minimālais skolēnu skaits, Re:Check sacīja LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure. Viņa norādīja, ka LPS centusies aptaujāt pašvaldības, jo vairākas jau pašas ir nolēmušas vai gatavo lēmumus par izmaiņām savā skolu tīklā, taču no daudzām informācija nav saņemta. Dažas dienas vēlāk Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā Dundure sacīja, ka IZM kritērijiem saskaņā ar LPS aprēķiniem neatbilstu ap 90 vidusskolu.
Iepriekšējoreiz LPS šādu aprēķinu veica atbilstoši jau pašlaik spēkā esošajiem valdības noteikumiem (šeit), kas nosaka minimālo skolēnu skaitu vidusskolās. Toreiz Pašvaldību savienība secināja (šeit), ka šiem kritērijiem atbilst 135 vidusskolas, bet neatbilst 49. IZM gatavotajam jaunajam piedāvājumam, kuru drīzuma plānots skatīt valdībā, visticamāk, neatbilstu lielāks skaits vidusskolu, taču, kā minēts iepriekš, LPS nav aprēķinājusi, cik tieši.
Re:Check jautāja arī IZM, cik skolas tiktu skartas, ja tiks pieņemts un ieviests tagad gatavotais modelis, taču ministrija šādu informāciju nesniedz. Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (Jaunā Vienotība) padomnieks Sergejs Ancupovs uzsvēra, ka Latvijā skolu dibinātājas ir pašvaldības. Pašvaldības, nevis ministrija arī pieņem lēmumus par skolu slēgšanu vai reorganizāciju. Pērn pašvaldības esot reorganizējušas 52 skolas, un ministrija paredzot, ka šogad šis skaitlis būs līdzīgs vai nedaudz lielāks. 31. janvārī Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā IZM pārstāve Edīte Kanaviņa teica, ka neatbilst ap 70 vidusskolu, taču tas nenozīmē, ka visas būtu jāslēdz vai jāreorganizē, jo “loģiski, ka kādas vidusskolas reorganizējot, kādas citas stiprinās”.
Kontekstam jāpiebilst, ka arī 2017. gadā, kad skolu tīkla sakārtošanu centās panākt JV izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, ministrija kopā ar ekspertiem secināja, ka Latvijā skolēnu pietiekot 130 vidusskolām toreizējo 310 vidusskolu vietā.
Secinājums: Latvijā pašlaik vidējo izglītību var iegūt 271 vienā vispārējās vidējās izglītības iestādē, bet IZM gatavotais jaunais finansējuma modelis, kas nozīmētu izmaiņas skolu tīklā, tiešā veidā attiektos uz 237 pašvaldību dibinātajām skolām. Apgalvojumam, ka IZM plāno slēgt vai reorganizēt 277 skolas, nav pamata – pirmkārt, šie skaitļi ir veci un neatbilst esošajam piedāvājumam; otrkārt, skolas dibina un slēdz pašvaldības; treškārt, IZM kritērijiem neatbilst aptuveni 70 līdz 90 vidusskolu, nevis 277, turklāt ne visas neatbilstošās būtu jāslēdz vai jāreorganizē.
* Raksts 02.02.2024 papildināts ar jaunāko informāciju par to, cik vidusskolu pēc IZM un LPS aplēsēm neatbilst plānotajiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
