Puspatiesība- apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta
“Tikuši cauri sausām kājām” – tā platformā Facebook portāls LA.lv apraksta sodu, ko deviņi jaunieši saņēma par 15 gadus vecas meitenes izvarošanu Hamburgā. Ierakstu pavada portāla raksts, kurā vairāki nozieguma un tiesas prāvas aspekti atspoguļoti nekorekti un pārspīlēti. Piemēram, apsūdzētie nosaukti par imigrantu baru, lai gan puse no viņiem dzimuši Vācijā.
Kas notika Hamburgā?
Pirms trim gadiem kādā Hamburgas parkā mūzikas festivāla laikā pēc desmitiem vakarā četri jaunieši ievilka krūmos 15 gadus vecu meiteni un izvaroja. Meitene bijusi stiprā reibumā un nav varējusi pretoties vai komunicēt, bet bijis saprotams, ka dzimumakti notika pret viņas gribu. Viens no jauniešiem arī nozadzis viņas maku un telefonu. Neilgi pēc tam meitene devās uz festivāla galveno laukumu un sāka runāt ar kādu puisi. Viņš kopā ar citu jaunieti aizveda meiteni prom no pūļa un izvaroja. Aptuveni pusstundu vēlāk to pašu izdarīja vēl viens jauns vīrietis, bet vēl vēlāk meiteni krūmos ievilka trīs citi jaunieši, no kuriem divi viņu izvaroja.
Meitenes izvarošanā apsūdzēja 11 jauniešus. Vienu no viņiem atzina par nevainīgu šogad aprīlī. Novembra beigās attaisnoja vēl vienu, bet pārējos deviņus atzina par vainīgiem. Tiesas darbi ilga pusotru gadu, jo notikumiem nebija tiešu liecinieku un bija grūti pierādīt, vai apsūdzētie ir vainīgi.
Izvarotāji nebija “imigrantu bars”
Raksta virsrakstā pausts, ka izvarošanā vainīgs “imigrantu bars”, un kopumā tajā vārds imigrants dažādās formās lietots sešas reizes. Rakstā arī teikts:
“DNS analīze parādīja, ka izvarošanā bija iesaistīti 9 cilvēki. Tie bija iebraucēji no Afganistānas, Kuveitas, Ēģiptes, Irānas, Lībijas, Melnkalnes un Armēnijas (četri jau saņēmuši Vācijas pilsonību, pārējie nav).”
Tiesa prāva notika Hanzas Augstākajā reģionālajā tiesā Hamburgā. Tiesas preses pārstāvis Kaijs Vantzens sarakstē ar Re:Check skaidroja, ka pieci no desmit apsūdzētajiem bija Vācijas pilsoņi, bet pārējiem pieciem bija Afganistānas, Kuveitas, Armēnijas, Melnkalnes un Sīrijas pilsonība. Seši no apsūdzētajiem bija dzimuši Hamburgā.
Tā kā seši no apsūdzētajiem dzimuši Vācijā, nav pamata viņus saukt par “imigrantu baru”.
No 11 apsūdzētajiem attaisnoja tikai divus
Virsrakstā apgalvots, ka izvarotājus attaisnoja, kas nav taisnība. Kā iepriekš minēts, sākotnēji bija apsūdzēti 11 cilvēki, no kuriem attaisnoja divus. Lai gan virsrakstā runāts par attaisnošanu, rakstā teikts kas cits:
“no 9 izvarotājiem tikai viens nonāca cietumā (uz niecīgiem 2,9 gadiem). Un 8 nelieši tika cauri ar nosacītu sodu uz pāris gadiem un pameta tiesu ar paceltu galvu kā brīvi cilvēki.”
Tiesā deviņus atzina par vainīgiem no desmit apsūdzētajiem, Vienam piesprieda divu gadu un deviņu mēnešu cietumsodu (kas nav tas pats, kas 2,9 gadi) un četriem noteica nosacītu sodu. Pārējiem četriem piesprieda 1–2 gadus ilgus cietumsodus, bet viņiem vispirms būs sešu mēnešu pārbaudes laiks ar 60 stundu piespiedu darbu, pēc kura tiesa izlems, vai viņi izcietīs savus cietumsodus. Par to, vai šie sodi ir atbilstoši nodarījumam, diskutē arī Vācijas medijos, taču nav pamata teikt, ka viņus attaisnoja.
Lietas skatīšana jauniešu tiesā nav aizdomīga
LA.lv apgalvo:
“Tātad apsūdzībā sēdēja deviņi cilvēki vecumā no 17 līdz 21 gadam. Nez kāpēc viņus tiesāja nepilngadīgo tiesā.”
Pēc raksta noprotams, ka viņu tiesāšana “nepilngadīgo tiesā” esot aizdomīga un, iespējams, saistīta ar jauniešu imigrantu statusu.
Nozieguma laikā apsūdzētie bija 17–20 gadus veci. Vācijas faktu pārbaudītāji no ziņu aģentūras DPA Re:Check skaidroja, ka valstī līdz 21 gada vecumam (neieskaitot) apsūdzētos tiesā jauniešu tiesā (vāc. – Jugendstrafrecht). Tas skaidrots arī tiesas interneta lapā šeit. Tā nav nepilngadīgo tiesa.
Vantzens no Hamburgas tiesas norādīja, ka jauniešu tiesā cietumsodi ir vieglāki – parasti no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem. Pēc viņa teiktā jauniešu tiesā sodu galvenais mērķis ir novērst noziedzību nākotnē, nevis sodīt vai parādīt piemēru citiem. Jaunieši arī kopumā esot nenobrieduši un nereti līdz galam neapzinās savas rīcības nelikumību, tāpēc pieeja nav tāda pati, kā tiesājot pieaugušu cilvēku. Jauniešu tiesā soda ilgumu ietekmē nozieguma smagums, vecums un notiesātā izglītības vajadzības, piemēram, vajadzība pabeigt vidusskolu.
Līdz ar to nav nekā aizdomīga tajā, ka apsūdzētos tiesāja jauniešu tiesā.
Migrantu statusu neizmantoja, lai attaisnotu noziegumu
LA.lv virsrakstā lēš, ka pamatojums izvarotāju it kā attaisnošanai bijusi kolektīvās identitātes stiprināšana. Taču rakstā minēts, ka tiesu psihiatrijas eksperte Nala Saimeka esot tiesai skaidrojusi, ka imigranti dzīvo sabiedrības nomalē un ir nošķirti no “savām saknēm”. Tādēļ viņi “pastāvīgi piedzīvo dusmas, skumjas, bezspēcību, depresiju” un “sekss viņiem ir vispieejamākais līdzeklis, lai atbrīvotos no šīm emocijām.” LA apgalvo, ka Saimeka, to sakot, esot pārliecinājusi tiesu:
“Šī runa tik ļoti iespaidoja tiesnesi Mayer-Goering, ka no 9 izvarotājiem tikai viens nonāca cietumā (uz niecīgiem 2,9 gadiem).”
Pirmkārt, Saimeka nepiedalījās šajā lietā. Viņas teiktais nāk no intervijas medijā Der Spiegel (šeit). Nav nekādu pierādījumu, ka tiesnese viņas teikto ir lasījusi vai ņēmusi vērā. Otrkārt, LA.lv vedina domāt, ka Saimeka šādi attaisno apsūdzēto noziegumus. Tā nav taisnība. Intervijā psihiatre minētos apstākļus norāda nevis kā attaisnojumu, bet kā riska faktorus, ka kāds var dzimumnoziegumus.
Vantzens no Hamburgas tiesas Re:Check noliedza, ka tiesas sodu apmērā apsūdzēto etniskajai izcelsmei bijusi kāda loma.
Notikumu gaita atspoguļota nepareizi
LA.lv stāsta: “Četri vīrieši toreiz ievilka iereibušu 15 gadus vecu meiteni krūmos un izvaroja. Viens no viņiem nozaga arī viņas maku un telefonu. Redzot, ka krūmos notiek “kaut kas” interesants, atskrēja citi imigranti un pievienojās izvarotājiem. Cietusī mēģināja skriet atpakaļ uz festivāla norises vietu, taču pa ceļam viņu pārtvēra vēl vairāki imigranti.”
Kā minēts iepriekš, otrā izvarotāju grupa (divi jaunieši) meiteni izvaroja pēc tam, kad viņa nonāca galvenajā festivāla laukumā. LA nepareizi stāsta, ka viņi pievienojās pirmajiem izvarotājiem.
Rakstu autori arī apgalvo, ka “pēc nozieguma izvarotāji vajāja upuri, iekāpjot ar viņu vienā vilcienā.” Viņi atsaucas uz vācu mediju Süddeutsche Zeitung. Re:Check tajā atrada divas publikācijas, kurās aprakstīta noziegumu gaita. Abās ir rakstīts, ka meitene devās uz vilciena staciju un viņai sekoja vīrieši. Nevienā no rakstiem nav minēts, ka tie bija tie paši vīrieši, kas viņu izvaroja, vai ka viņi upurei sekojuši vilcienā.
Re:Check e-pasta vēstulēs jautāja portāla redakcijai, kur ņemta informācija un kādēļ rakstos paustais neatbilst patiesībai, taču LA.lv neatbildēja.
Secinājums: Tas, ka LA.lv izvarotājus sauc par “imigrantu baru” ir nepareizi, jo seši no viņiem dzimuši Hamburgā. No sākotnēji apsūdzētajiem 11 jauniešiem attaisnoja divus, vienam piespriests cietumsods, četriem nosacīts sods un vēl četriem ir pārbaudes laiks, pēc kura izlems, vai sekos cietumsods. Apsūdzētos tiesāja jauniešu, nevis nepilngadīgo tiesā. Tas nav aizdomīgi, jo nozieguma laikā viņi nebija sasnieguši 21 gada vecumu. Psihiatre Nala Saimeka nepiedalījās tiesas prāvā un neattaisnoja noziegumu ar apsūdzēto imigrantu statusu. LA.lv kļūdaini atspoguļo nozieguma naktī notikušo.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
