Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Līdz ar Izraēlas–Palestīnas konflikta eskalāciju sociālajos medijos izplatās video, kurā it kā redzami miruši palestīnieši, no kuriem viens pēkšņi sāk kustēties. Ar to cenšas pierādīt, ka palestīnieši melo par Izraēlas darbības rezultātā mirušajiem civiliedzīvotājiem. Taču video ir uzņemts 2013. gadā, tajā redzams studentu protests Ēģiptē un tam nav saistības ar pašreizējiem notikumiem.
7. oktobrī teroristu grupējums Hamās raidīja vairākus tūkstošus raķešu no Gazas joslas uz Izraēlu. Izraēlas amatpersonas ziņo, ka grupējums nogalināja vairāk nekā 1400 cilvēku un sagūstīja vismaz 212. Pēc uzbrukuma Izraēla sāka atbildes karu. Kā norāda Hamās kontrolētas Gazas Veselības ministrija, Izraēlas uzbrukumos nogalināti vairāki tūkstoši civiliedzīvotāju.
Saistībā ar oktobra notikumiem sociālajos medijos izplatīts daudz maldu, tostarp kāds video, kas pierādot, ka palestīnieši safabricē civiliedzīvotāju nāves. Video redzami ar baltiem palagiem pārklāti guloši cilvēki. Viens no viņiem uzkrītoši pakustas un nedaudz paceļ galvu, bet cits “līķis” smejas.
Kāds Latvijas Facebook lietotājs video piesaka šādi:
“Es to nolikšu šeit. Nekomentēšu. Vien pateikšu, ka nelaiķus smīdināt ir grēks…”
Tikmēr kāda X jeb Twitter lietotāja pārpublicē video un raksta:
“Palestīnieši demonstrē mirušos. Bet vienam pēkšņi ieniezējās deguns “
Tā nav taisnība. Video nav redzami palestīnieši. Tas uzņemts Ēģiptē, kad Kairas Azhara Universitātes studenti 2013. gada protestēja pret toreizēja prezidenta Mohameda Mursi gāšanu.
Šo video, maldinot par palestīniešiem, izplatīja arī 2018. un 2021. gadā. Video izmantots arī citiem maldiem. Piemēram, kā norāda ziņu aģentūra AFP, 2021. gadā to izmantoja, lai radītu maldīgu iespaidu par 2013. gada masu slepkavībām Ēģiptē.
Secinājums: Video nav redzami palestīnieši, kas izliekas par mirušiem, bet Ēģiptes studenti 2013. gada protestā Kairā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
