Augusta sākumā Berlīnē protestā pret Ukrainas apbruņošanu kāda vācu aktīviste stāstīja, ka iebrukums Ukrainā esot Krievijas atbilde uz Ukrainas it kā pirms deviņiem gadiem sākto karu pret krievvalodīgajiem valsts austrumos. Video ar runas ierakstu kļuvis ļoti populārs sociālajos medijos. Platformā YouTube skaitīts vairāk nekā 500 tūkstošu reižu, bet Latvijā ar to dalījušies vairāk nekā divi tūkstoši Facebook lietotāju. Sievietes teiktais neatbilst faktiem. Karadarbība Ukrainas Austrumos sākās, jo vietējie separātisti ar nozīmīgu Krievijas valsts atbalstu centās panākt Ukrainas sadalīšanu un jaunu valstu izveidošanu. Nav pamata tur notikušo saukt par genocīdu.
Ukrainas austrumos it kā īstenotais genocīds ir viens no naratīviem, ar kuriem Kremlis attaisno savu pilna apjoma iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī. Re:Check par to rakstījis jau iepriekš, piemēram, šeit.
Sieviete video stāsta par it kā populāriem mītiem un saka:
“Mīts numur viens: karš sākās 2022. gada 24. februārī, kad Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā. Tie ir meli. (..) Tas bija karš. Un tas laupīja dzīvības četrpadsmit tūkstošiem cilvēku. Šis karš, kas traumēja tūkstošiem cilvēku psihi. Tūkstošiem cilvēku ievainoja, un miljons cilvēku kļuva par bēgļiem. Mūs grib pārliecināt, ka šis karš nenotika. Ka nebija kara pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Varas iestādes vēlas, lai mēs nezinātu par šo karu.”
Nav taisnība
Pēc konteksta noprotams, ka viņa runā par karu Ukrainas teritorijā Donbasā, kas sākās 2014. gadā.
2013. gada beigās Ukrainā noritēja Maidans jeb plaši protesti pret toreizējo prezidentu Viktoru Janukoviču un viņa raudzīšanos Krievijas virzienā. Nākamā gada februārī Ukrainas parlaments jeb Augstākā Rada Janukoviču atstādināja no prezidenta amata. Tajā pašā pavasarī neilgi pēc Janukoviča atlaišanas no amata Krievija anektēja Krimas pussalu. Vienlaikus sākās nemieri Donbasā Ukrainas austrumos un medijos parādījās ziņas par Krievijas militārpersonām, kas sadarbojas ar prokrieviskajiem separātistiem. Maijā tur notika staptautiski neatzīti referendumi, kuru rezultātā proklamēja tā dēvētas Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.
Nav nekāda pamata Donbasā notikošo pasniegt kā Ukrainas sāktu karu pret krievvalodīgajiem. Ukraina aizstāvēja savu valsti un cīnījās pret separātistiem, kā arī Ukrainā ienākušo Krievijas armiju. Jau 2014. gada pavasarī bija ziņas, ka separātistu pusē darbojas Krievijas militārpersonas, bet gadu vēlāk ASV ziņoja, ka Austrumukrainā prokrievisko spēku kontrolētajās teritorijās ir 12 tūkstoši Krievijas karavīru. Šis skaitlis aplēsts, analizējot preses un un sociālo mediju ziņas un dažāda veida liecības, kā arī ASV un NATO sabiedroto informāciju, vēstīja BBC (šeit). Uz vairākiem pierādījumiem 2015.gada oktobrī norādīja arī domnīcas Atlantic Council pētnieku grupas ziņojums (šeit). Krievija savu spēku klātbūtni Austrumukrainā noliedza.
Arī apgalvojumiem par Ukrainas vēršanos pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kā rezultātā Krievijai viņi bija jāaizstāv, nav nekāda pamata. Krievijas propaganda bieži norāda, ka Ukraina valsts austrumos īstenojusi genocīdu. Saskaņā ar ANO konvenciju genocīds ir darbība ar nolūku pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Īpašā uzraudzības misija Ukrainā kopš 2014. gada novēro un ziņo par situāciju Krievijas kontrolētajās Austrumukrainas teritorijās. Tā ir atgādinājusi, ka ne reizi nav konstatējusi neko, kas līdzinātos genocīdam. Arī ANO ģenerārsekretārs Antoniu Gutērrešs noliedzis genocīda esamību Austrumukrainā.
Saskaņā ar pagājušā gada janvārī publicētu ANO cilvēktiesību pārstāvja ziņojumu, no 2014. līdz 2021. gada decembrim karadarbības rezultātā Ukrainā nomira aptuveni 14 tūkstoši cilvēki. ANO rēķina ka astoņos gados kopš 2014. gada aprīļa vidus līdz 2021. gada decembrim vidum karadarbībā Austrumukrainā gājuši bojā arī 5800 prokrieviskie kaujinieki, 4400 Ukrainas karavīri un 3400 civiliedzīvotāji. Vēl 37–39 tūkstoši cilvēku, gan civiliedzīvotāji, gan karavīri, šajā laikā ievainoti. Arī citi cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, gūstekņu spīdzināšana fiksēta abās pusēs (šeit).
Vai Krievija pildīja Minskas vienošanos?
Nav taisnība
Protestētāja turpina:
“Minskas vienošanās noslēgšana bija mēģinājums pārvarēt krīzi Ukrainā. Tam vajadzēja mazināt spriedzi. (..) Tagad mēs dzirdam no bijušās kancleres Angelas Merkeles, ka viņa kopā ar Francijas un Ukrainas prezidentiem parakstīja šo vienošanos tikai tāpēc, lai iegūtu Ukrainai laiku, lai tā varētu atjaunot apbruņojumu. No četriem valstu vadītājiem, kas parakstīja šos dokumentus, Vladimirs Putins bija vienīgais, kurš tos uztvēra nopietni”
Minskas pirmā un otrā vienošanās bija 2014. un 2015. gadā parakstīti dokumenti, kas noteica pasākumus karadarbības pārtraukšanai Ukrainas austrumos. Abas vienošanās parakstīja Ukrainas, Krievijas, EDSO un abu pašpasludināto republiku pārstāvji. Tā laika Francijas un Vācijas līderi Fransuā Olands un Angela Merkele piedalījās sarunās par otro vienošanos, bet to neparakstīja.
Kā gadu laikā vairākkārt norādījusi EDSO, arī Krievija nav izpildījusi savas saistības. Piemēram, otrās vienošanās punktu par visu ārvalstu bruņoto spēku, militārā aprīkojuma, kā arī algotņu izvešanu no Ukrainas teritorijas. Tāpēc nav korekti apgalvot, ka Putins šīs vienošanās uztvēra nopietni.
Video arī sagrozīts Merkeles teiktais – viņa nav šādi raksturojusi Minskas vienošanās mērķi. 2022. gada intervijā laikraksts Die Zeit Merkelei jautāja, vai atskatoties viņa nožēlo kādu savu rīcību. Merkele atbildēja: “Es uzskatīju, ka 2008. gadā apspriestais Ukrainas un Gruzijas mēģinājums iestāties NATO bija nepareizs. Šīm valstīm nebija tam nepieciešamo priekšnoteikumu, kā arī nebija pilnībā izvērtētas šāda lēmuma sekas – gan attiecībā uz Krievijas darbībām pret Gruziju un Ukrainu, gan attiecībā uz NATO un atbalsta noteikumiem. Un 2014. gada Minskas vienošanās bija mēģinājums dot Ukrainai laiku.”
Proti, Merkele to teica par sagatavošanos, lai Ukraina iestātos NATO, nevis par apbruņošanos.
Secinājums: Nav tiesa, ka patlaban notiekošo karu 2014. gadā aizsāka pati Ukraina. Karadarbība sākās pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu un plaši atbalstīja vietējo separātistu centienus panākt Austrumukrainas reģionu atdalīšanos. Krievija neizpildīja savas saistības, ko noteica Minskas vienošanās. Angela Merkele nav teikusi, ka Minskas vienošanās mērķis bija dot laiku Ukrainai apbruņoties.
Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta – viedoklis.
The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com. Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
