Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Septembra beigās Facebook no jauna uzpeldēja mīts par Zviedrijas it kā augsto izvarošanas gadījumu skaitu. Ieraksta autors Zviedrijas un citu Ziemeļvalstu statistiku izmanto, vedinot domāt, ka Stambulas konvencija (SK) ir nelietderīga. Viņš noklusē, ka dažādās valstīs ir atšķirīga izvarošanas definīcija un Ziemeļvalstīs, iespējams, par šo noziegumu ziņo biežāk nekā citur Eiropā.
Ierakstā pausts:
“Tikai fakti: Vai Jūs zināt, kurās valstīs ir lielākais izvarošanas mēģinājumu skaits ES uz 1000 iedzīvotājiem? Zviedrijā, Islandē, Norvēģijā un Dānijā! Visās, kur jau sen ir pieņemta Stambulas konvencija!”
Vispirms jāmin, ka ieraksta autors nepaskaidro, kāpēc runā tieši par šīm četrām valstīm. SK ir ratificējusi lielākā daļa ES/EEZ valstu – arī tās, kurās izvarošana it kā notiek retāk.
Re:Check neizdevās atrast statistiku par izvarošanas mēģinājumiem, taču Eurostat pieejama informācija par reģistrēto izvarošanas gadījumu skaitu. Jaunākie dati ir par 2021. gadu un tajos redzams, ka ierakstā minētās valstīs šajā ziņā tiešām ir priekšgalā. Taču tas obligāti neliecina, ka tajās izvarošana ir īpaši izplatīta vai izplatītāka nekā Latvijā.
Pirmkārt, valstīs atšķiras izvarošanas definīcija un uzskaites metodoloģija. Piemēram, Zviedrijā, Dānijā un Islandē izvarošana skaitās arī dzimumakts, kuram cilvēks nav devis piekrišanu, tostarp, ja pāridarītājs nav apzinājies upura pretošanos. Lai aktu uzskatītu par izvarošanu, dažās valstīs jākonstatē arī fiziska vardarbība, bet citās netiek ņemti vērā gadījumi, kad upuris bijis reibumā un nav pretojies. Vairākās valstis brīvprātīgu seksu ar nepilngadīgajiem iekļauj izvarošanas Eurostat statistikā, bet citas – ne.
Tāpat atšķirībā no citām valstīm Zviedrijā katru izvarošanas reizi skaita kā atsevišķu noziegumu. Piemēram, 2019. gadā Malmē trešdaļā izvarošanu vainojams viens varmāka, kurš ilgstoši atkārtoti izvaroja kādu savu radinieci. Citās valstīs tās skaitītos kā viens incidents, bet Zviedrijā kā 140 atsevišķi izvarošanas gadījumi. Šīs atšķirības iepriekš skaidrojis arī LSM Melu detektors.
Plašāku apkopojumu par atšķirībām starp valstīm 2020. gadā publicēja Zviedrijas Nacionālā noziegumu novēršanas padome BRA (šeit). Pēc tās aplēsēm, ja Zviedrijā sistēma būtu tāda pati kā, piemēram, Vācijā, izvarošanu skaits būtu par 75% mazāks un valsts ierindotos aptuveni pa vidu pārējām ES dalībvalstīm.
Otrs iemesls, kādēļ grūti salīdzināt valstis, ir atšķirības ziņošanas biežumā. Proti, statistikā redzams tikai “aisberga virsotne”, par kuru informēta policija vai kādas citas institūcijas.
Kā norāda BRA, Zviedrijā, iespējams, retāk nekā citās valstīs izvarošanu noklusē, jo tur ir liela iedzīvotāju uzticība tieslietu sistēmai, dzimumu vienlīdzība un cilvēku izglītotība par izvarošanas mītiem. Šie rādītāji korelē ar biežāku ziņošanu. Pēc OECD datiem arī Dānijā, Somijā un Norvēģijā relatīvi liela daļa iedzīvotāju uzticas tieslietu sistēmai. Lai gan dzimuma līdztiesība nav pilnībā objektīvi izmērāms lielums, pēc ES dzimumu līdztiesības indeksa Ziemeļvalstis arī tajā ir pirmajās vietās.
Proti, ir pamats domāt, ka Ziemeļvalstīs upuri biežāk par izvarošanu ziņo policijai vai citām institūcijām.
Reģistrēto izvarošanu skaita zemākajā galā ierindojas vairākas Austrumeiropas un Dienvideiropas valstis, kurās uzticība tieslietu sistēmai un dzimumu līdztiesība ir zem vidējās OECD vai ES vērtības. Šajās valstīs arī ir izplatīti vairāki uzskati, kuru dēļ upuri neziņo par izvarošanu. Tas redzams jaunākajā Eirobarometra aptaujā par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu. Piemēram, biežāk pausts viedoklis, ka sievietes pašas nereti izprovocē vardarbību, melo par vardarbību un izvarošanu vai pārspīlē nodarījuma apmēru. Tāpat vairākās no šīm valstīm cilvēki biežāk nekā citās noteiktos apstākļos attaisno seksu bez piekrišanas, piemēram, ja upuris bijis reibuma stāvoklī vai ģērbies “provokatīvi”.
Secinājums: Eurostat dati liecina, ka Ziemeļvalstīs, salīdzinot ar pārējo ES, ir liels reģistrēto izvarošanas gadījumu skaits. Taču valstis ir grūti salīdzināt, jo tajās atšķiras izvarošanas definīcijas un šā nozieguma uzskaites sistēmas. Turklāt, iespējams, Ziemeļvalstīs izvarošanas upuri biežāk vēršas policijā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
