Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Jau vairāk nekā gadu sociālajos medijos izplatās maldi, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ASV farmācijas un biotehnoloģijas uzņēmumiem esot pārdevis 17 miljonus hektāru valsts lauksaimniecības zemes. Tā nav taisnība. Ukrainā lauksaimniecības zemes ar likumu ir aizliegts nodot ārzemju uzņēmumu īpašumā. To drīkst iegādāties ārvalstu kompāniju Ukrainā dibināti meitasuzņēmumi. Taču arī tiem nepieder 17 miljonus hektāru lauksaimniecības platību.
Pērn jūlijā kāda Facebook lietotaja rakstīja:
“Zelenskis pārdeva 17 miljonus hektāru lauksaimniecības zemes Monsanto, Dupont un Cargill. Jā, izlasījāt pareizi.. 17 miljoni hektāru ĢMO/ķīmijas uzņēmumiem. Tas ir ļoti slikti visai pasaulei, jo Ukraina ir lielākais kviešu un citu graudaugu eksportētājs. Zelenskis pārdeva 28% Ukrainas aramzemes.”
Šo un līdzīgu tekstu joprojām pārpublicē Krievijas sociālajos medijos Dzen.ru un VKontakte. To latviešu valodā savā Telegram kanālā regulāri publicē arī kāds Latvijas dezinformators.
Avots: Ekrānuzņēmums no Telegram.
Maldinošajos ierakstos kā avots minēts pērn maijā publicēts Australian National Review (ANR) raksts. ANR ir Austrālijas portāls, kas regulāri pārpublicē Krievijas valsts medija RT ziņas un izplata melus par Covid-19 vakcīnām.
Ukraina 2001. gadā pieņēma virkni ar zemes privatizāciju saistītu ierobežojumu. Piemēram, vairs nedrīkstēja pirkt un pārdot lauksaimniecības zemi (to varēja iznomāt) un pārvērst cita veida zemes īpašumus par lauksaimniecības zemi.
Gandrīz 20 gadus vēlāk – 2020. gada martā – Ukrainas Augstākā rada pieņēma likuma grozījumus, kas atvēra nekustamā īpašuma tirgu. Tas bija viens no Starptautiskā Valūtas fonda nosacījumiem, lai Ukraina saņemtu 8 miljardu ASV dolāru aizdevumu. Šo lēmumu tolaik atbalstīja arī prezidents Zelenskis.
Lai gan patlaban nekustamā īpašuma tirgus ir atvērts, Ukrainas Zemes kodeksā noteikts, ka “lauksaimniecības zemes nedrīkst nodot ārvalstu pilsoņu, bezvalstnieku, ārvalstu juridisko personu un citu valstu īpašumā.” Taču tas neliedz ārzemju investoriem atvērt meitas uzņēmumus Ukrainā un lauksaimniecības zemi iegādāties ar to starpniecību.
Piemēram, kā norāda Ukrainas lauksaimniecības tirgus analīzes uzņēmums Latifundist, 2022. gadā 350 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes piederēja Ukrainā reģistrētajam AgroProsperis, kas ir ASV privātā kapitālā firmas NCH Capital meitas uzņēmums. Latifundist raksta, ka ārzemju investīciju firmām pastarpināti pieder 3–4 miljoni hektāru jeb 7–9.5% no kopējām lauksaimniecības zemes platībām.
Latifundist publicētajā zemes īpašnieku sarakstā nav ne ķīmijas uzņēmuma Dupont, ne pārtikas giganta Cargil, ne Monsanto, kas nepastāv kopš 2018. gada, kad to nopirka vācu firma Bayer. Re:Check neatrada, ka šie trīs uzņēmumi būtu 10 lielāko Latifundist norādīto pārvaldītājsabiedrību mātes uzņēmumi.
Tāpat jānorāda, ka zemi nav pārdevis prezidents Zelenskis, bet attiecīgie zemes īpašnieki.
Secinājums: ASV farmācijas un biotehnoloģiju uzņēmumi Dupont, Cargill un jau piecus gadus neeksistējošais Monsanto nav nopirkuši 17 miljonus hektāru Ukrainas lauksaimniecības zemes. Ukrainas likumi nosaka, ka ārzemju uzņēmumi nevar iegādāties lauksaimniecības zemi. Vairākas ārzemju firmas Ukrainā dibinājušas meitas uzņēmumus, bet arī tiem piederošais zemes apjoms ir 3–4 miljoni hektāru.
Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta – viedoklis.
The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com. Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
