Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs Facebook stāsta, ka Eiropas zaļā kursa ietvaros “nolemts piespiedu kārtā ierobežot gaļas patēriņu, ieviešot gaļas nodokli”. Tā nav taisnība. Jau gadiem tiek spriests, kā pasaulē samazināt gaļas patēriņu, taču nav nolemts, ka pareizais risinājums būtu speciāls nodoklis.
Danusēvičs raksta:
“Zaļā kursa ietvaros nolemts piespiedu kārtā ierobežot gaļas patēriņu, ieviešot gaļas nodokli. 16 kg gadā uz cilvēku un ne vairāk.”
Avots: Ekrānšāviņš no Facebook.
Tā nav taisnība. Re:Check neatradu nekādu pierādījumu, ka Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir nolemts ieviest gaļas nodokli. Re:Check telefonsarunā jautāja Danusēvičam informācijas avotus. Danusēvičs noliedza, ka būtu biedējis ar gaļas nodokli: “Es neteicu, ka ir nolemts. Ir rakstīts, ka tiek apspriests par ieviešanu. Vajag lasīt uzmanīgi.”
Lai gan Danusēvičs saka, ka neesot rakstījis par jau pieņemtu lēmumu, viņa Facebook ierakstā ir skaidri teikts: “Zaļā kursa ietvaros nolemts piespiedu kārtā ierobežot gaļas patēriņu, ieviešot gaļas nodokli”. Arī vairums komentāru autoru reaģējuši tā, it kā Eiropas Savienības (ES) līmenī tas tiešām būtu izlemts. Viņi, piemēram, raksta: “ES debīlismam nav robežu”, “ķeras klāt ēdienam, “vienkārši maitas”, “Kur tas nolemts? Vai pieejams apskatei lēmums?” Vairāki komentētāji saskata sazvērestību, piemēram, raksta, ka “ar varu liks ēst tārpus un prusakus” un “ķeras klāt ēdienam, tā jau tas bads radīsies, pa mazam, piegriežot skābekli”.
No Facebook ieraksta noprotams, ka Danusēvičs lasījis pētījumu “Vai gaļa ir pārāk lēta? Ceļā uz optimālu nodokli gaļai.” To pērn janvārī publicēja Oksfordas Universitāte. Viens no astoņiem autoriem ir tieši saistīts ar Eiropas Komisiju – Berlīnes Tehniskās universitātes vides ekonomists Deivids Klenerts, kurš patlaban ir ekonomists EK Kopīgajā pētniecības centrā (ang. – Joint Research Centre). Pētījumā secināts, ka, ņemot vērā lopkopības un gaļas patēriņa kaitīgo iespaidu uz klimatu, dabu, sabiedrības veselību un dzīvnieku labklājību, tā ir pārāk lēta. Taču pētnieki neaicina steigšus ieviest gaļa nodokli, bet lēš, ka dziļāk jāpēta tā potenciālās sekas. Tāpat viņi brīdina, ka neapdomīgi ieviests gaļas nodoklis varētu negatīvi ietekmēt nabadzīgāko sabiedrības daļu, kas lielāku daļu ienākumu tērē pārtikai. Uz to tālāk savā ierakstā norāda arī Tirgotāju asociācijas prezidents Danusēvičs.
Pētījumā nav minēts, ka gadā vajadzētu apēst ne vairāk par 16 kilogramiem gaļas. Šādu nostāju Re:Check neatrada arī Eiropas Komisijas interneta vietnē. Visticamāk, skaitlis ņemts no Greenpeace aprēķiniem. Organizācija tos prezentēja, aicinot Eiropas Komisiju samazināt gaļas patēriņu ES valstīs.
Runas par gaļas nodokli notiek jau gandrīz desmit gadus; par to spriedušas gan dažādas organizācijas, gan pētnieki akadēmiskos žurnālos. Iemesls ir gaļas ražošanas ietekme uz klimata pārmaiņām. Kā secinājusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, mājlopu audzēšana rada 14,5% no cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzēm. Oksfordas Universitātes pētnieki 2018. gadā salīdzināja, cik daudz siltumnīcefekta gāzu rodas, saražojot kilogramu un 1000 kalorijas dažāda ēdiena. Viņi secināja, ka īpaši liels siltumnīcefekta gāzu avots ir tieši gaļas liellopu audzēšana.
Secinājums: Nav pamata apgalvot, ka Eiropas Zaļā kursa ietvaros nolemts ieviest gaļas nodokli. Par tādu ik pa laikam dažādās auditorijās tiek spriests, taču līdz lēmumam nav nonākts.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
