Kopš augusta vidus vairāk nekā trīsarpus tūkstoši Facebook lietotāju dalījušies ar ierakstu, kurā teikts, ka Latvijā elektrība esot viena no dārgākajām pasaulē. Taču, pirmkārt, ierakstā redzamie Nord Pool biržas dati ir gadu veci un pašlaik elektrība ir vairākas reizes lētāka. Otrkārt, elektroenerģijas gala cenu patērētājiem veido daudz dažādu izmaksu un Latvijā vairumā patēriņa grupu tā nebūt nav starp dārgākajām pasaulē vai Eiropā.
Ieraksta autors apgalvo:
“Latvijā ir viena no lētākajām elektrības ieguvēm pasaulē, vienlaikus vienas no dārgākajām elektrības cenām pasaulē. Nav jābūt ekonomistam, lai saprastu, ka kaut kas te īsti kārtībā nav. #NordPool”
Ierakstam pievienota karte ar Nord Pool biržas cenām. Taču noklusēts, ka tās nav pašreizējās cenas. Šo pašu karti kāds Facebook lietotājs publicēja jau pērn 15. augustā, kad Latvijai vidējā dienas elektroenerģijas cena Nord Pool biržā bija 462 eiro par kilovatstundu (KWh). Pagājušajā nedēļā, kura sākās 14. augustā, vidējā cena bija 116 EUR/KWh jeb četras reizes zemāka, nekā norādīts kartē.
Foto: Ekrānuzņēmums no Facebook
Vai Latvijai ir viena no augstākajām elektrības cenām biržā?
Trūkst konteksta
Tā kā pasaulē ir vairāk nekā 200 valstu, Re:Check apskatīs elektrības cenas Eiropas Savienībā. Ja Latvija nav ES augšgalā, tā nav arī dārgākā pasaulē.
Pagājušajā nedēļā Latvija un Lietuva pēc vidējās elektroenerģijas cenas dalīja pirmo vietu Nord Pool tirgū. Nedēļu pirms tam Latvija bija 5. vietā, bet vēl pirms tam – 4. vietā no 27 ES dalībvalstīm. Savukārt mēnešu mērogā redzams, ka jūlijā, jūnijā un maijā Latvija bija attiecīgi 2., 1. un 4. vietā. Tātad Latvijai patlaban ir viena no augstākajām elektrības cenām Nord Pool biržā, taču tā nav ne tuvu tik liela, kā norādīts ieraksta kartē.
Ierakstam trūkst arī svarīga konteksta. Jāņem vērā, ka biržas cena nav lietotāju gala cena. Turklāt ne visi elektroenerģiju iepērk par biržas mainīgo cenu. Kā informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, šogad pirmajā ceturksnī fiksētas cenas līgumu īpatsvars bija 67% mājsaimniecību segmentā, bet juridisko lietotāju segmentā – 52%.
Vai lietotājiem elektrība ir viena no dārgākajām ES?
Puspatiesība
ES statistikas biroja Eurostat interneta lapā atrodama informācija par elektroenerģijas cenām gan ar, gan bez nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem. Jaunākie pieejamie dati ir par pagājušā gada otro pusi. Tie rāda, ka Latvijā mājsaimniecībām vidējā elektroenerģijas cena abos gadījumos nebija augstākā ES; Latvija bija attiecīgi 10. un 11. vietā 27 ES valstu vidū. Proti, mājsaimniecībām elektrības cena bija nedaudz augstāka nekā vidēji ES valstīs. Tāpat bija arī visās pārējās elektroenerģijas patēriņa kategorijās.
Juridiskajām personām elektrības cena bija būtiski atkarīga no elektroenerģijas patēriņa. Tām, kuru patēriņš pārsniedza divus tūkstošus megavatstundu (MWh), cenas ierindojās ES pirmajā desmitniekā, bet tām, kas patērēja vairāk par 20 000 MWh, – pirmajā sešiniekā. Turpretim tām, kuru patēriņš bija mazāks, cenas nebija starp augstākajām ES.
Kāpēc Latvija pērk elektroenerģiju Nord Pool biržā?
Ieraksta autors vedina domāt, ka Latvija ražo lētu elektroenerģiju, kas tiek mākslīgi sadārdzināta. Šis naratīvs plaši izplatīts jau agrāk, taču tajā nav ņemts vērā, ka Latvijas kopumā saražo mazāk elektroenerģijas nekā patērē un nozīmīgu daļu iepērk. Piemēram, pērn Latvijas patēriņš ar vietējo saražoto elektroenerģiju tika nosegts 67,5% apmērā.
Avots: AS Augstsprieguma tīkls
Visu sev nepieciešamo elektrību Latvijas HES spēj saražot tikai atsevišķos mēnešos palu laikā. Lielāko daļu pārējās Latvijā saražotās elektrības nodrošina Latvenergo termoelektrostacijas, kurās izmanto dabasgāzi. Kā pērn oktobrī Re:Check skaidroja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons, Latvija varētu pati sevi apgādāt ar elektrību, bet dabasgāzes cenu dēļ tas būtu salīdzinoši dārgi. Lētāk esot ar biržas starpniecību elektroenerģiju pirkt no citām valstīm, piemēram, Somijas, kas vairāk nekā pusi ražo hidroelektrostacijās un atomelektrostacijās. Jāņem vērā, ka arī kopumā elektroenerģijas ražošanas jaudas Baltijas jūras reģionā ir pārāk mazas un ierobežotas ir arī tās pārvades iespējas valstu vidū, tādējādi tur, kur jaudu deficīts izteiktāks un pārvades iespējas mazākas, elektroenerģijas cena ir augstāka. Periodos, kad Latvijas HES spēj saražot visu Latvijai nepieciešamo, elektroenerģijas cena krītas. Šogad tādi netipiski citiem gadiem bija vairāki mēneši gada sākumā.
Secinājums: Ierakstā publicēta karte ir no 2022. gada 15. augusta, kad Latvijai elektroenerģijas cena Nord Pool biržā bija aptuveni četras reizes augstāka nekā tagad. Pēdējos trīs mēnešos Latvijai Nord Pool bija viena no augstākajām elektroenerģijas cenām, taču lielākā daļa klientu šogad valstī izvēlās fiksētas cenas līgumus. Mājsaimniecību elektroenerģijas cenas Latvijā pērn otrajā pusgadā nebija ES augšgalā. Augšgalā nebija arī elektroenerģijas cena juridiskajām personām, kuru patēriņš bija zem diviem tūkstošiem MWh, savukārt tām, kas patērēja vairāk, elektroenerģijas cena bija starp augstākajām ES.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
