Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Jūlija vidū Krievijas prezidents Vladimirs Putins publiski nosodīja ASV valdības lēmumu piegādāt Ukrainai kasešu bumbas. Viņš stāstīja, ka Krievija par spīti lielajiem krājumiem nav izmantojuši šo munīciju Ukrainā. Tie ir meli – vairākas cilvēktiesību organizācijas par to ir iepriekš ziņojušas.
Pēc Ukrainas lūguma ASV jūlijā tai piegādāja 155 milimetru kalibra kasešu bumbas M483A1 – artilērijas munīciju, kas atveras gaisā un plašā teritorijā izkaisa 88 mazākas bumbas jeb tā sauktās submunīcijas. Kasešu bumbām ir liels risks nonāvēt arī civiliedzīvotājus, un vairums pasaules valstu ir parakstījušas apņemšanos tās neizmantot. 16. jūlijā Krievijas Pirmā kanāla raidījumā Putins komentēja ASV valdības rīcību:
“Gribu norādīt, ka Krievijas federācijai ir pietiekami dažādu kasešu bumbu krājumi. Mēs tos vēl neesam izmantojuši. (..) Bet, protams, ja tos izmantos pret mums, mēs paturam tiesības rīkoties tāpat.”
Foto: Putina intervija “Pirmā kanāla” raidījumā “Maskava, Kremlis, Putins”.
Tā nav taisnība. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch pērn ziņoja, ka Krievijas karaspēks šādu munīciju izmantoja jau pirmajā pilna mēroga iebrukuma dienā – 2022. gada 24. februārī. Kasešu bumba izraisīja sprādzienus pie Centrālās pilsētas slimnīcas Ukrainas pilsētā Vuhledarā, nogalinot četrus civiliedzīvotājus. Nākamajā dienā Krievija ar kasešu bumbu trāpīja kādam Ohtirkas bērnudārzam, kā rezultātā gāja bojā trīs cilvēki.
2022. gada marta beigās toreizējā ANO Augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Mišela Bašelē ziņoja, ka mēneša laikā Krievija Ukrainā jau 24 reizes izmantojusi kasešu bumbas. Tās lietojis arī Ukrainas karaspēks, taču daudz retāk, pērnā gada ziņojumā norāda starptautiskā pētniecības organizācija Landmine and Cluster Munition Monitor.
Kasešu bumbu izmantošana ir strīdīga un lielākoties nosodīta. 2008. gadā 123 valstis parakstīja ANO konvenciju par kasešu bumbām, kas paredz tās neizmantot nekādos apstākļos. ASV, Krievija un Ukraina to nav parakstījušas. Šā veida munīcija plaši izkaisa mazākas bumbas, kas rada būtisku risku civiledzīvotājiem. Katras M483A1 bumbas sumbmunīcijas sprādziens var nonāvēt cilvēkus desmit kvadrātmetru lielā teritorijā, un, kā jau minēts iepriekš, vienā bumbā ir 88 šādu spridzekļu. Turklāt daļa submunīcijas jeb mazo bumbu neuzsprāgst un paliek uz zemes, apdraudot cilvēkus pat vairākus gadus pēc tam. ASV Aizsardzības departamenta un armijas pētījumi liecina, ka pēc šāviena neuzsprāgst 3–14 procenti M483A1 bumbās izmantoto granātu, bet atmīnēšanas eksperti norāda, ka kopumā uzreiz nesprāgst līdz pat 30 procenti. Pēc Landmine and Cluster Munition Monitor aplēsēm kopš 1960. gadu vidus sprādzienos, ko pēc laika izraisījušas to nomešanas laikā nesprāgušas kasešu bumbas, gājuši bojā vairāk nekā 18 tūkstoši cilvēku.
Secinājums: Vladimirs Putins melo, ka Krievija Ukrainas teritorijā nav izmantojusi kasešu bumbas.
Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta – viedoklis.
The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com. Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
