Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Lai gan kopš masveida slepkavībām Kijivas priekšpilsētā Bučā drīz būs pagājis pusotrs gads un ir virkne pierādījumu Krievijas armijas vainai, arvien nerimst Kremļa propagandistu apgalvojumi, ka to patiesībā izdarījusi pati Ukraina. Šo naratīvu jūlija vidū publicētā filmā Aģents Zelenskis izplata arī bijušais ANO ieroču inspektors Skots Riters.
Krievu valodā tulkots filmas fragments izplatījies arī Latvijā. Tajā bez pierādījumiem teikts, ka slaktiņš Ukrainas pilsēta Bučā bija ukraiņu iestudējums, kuru palīdzējis īstenot britu slepenais izlūkdienests.
Pērn martā Kijivas piepilsētā Bučā Krievijas karaspēks slaktiņā nogalināja vairākus simtus Ukrainas civiliedzīvotāju. Kremļa amatpersonas, ieskaitot prezidentu Vladimiru Putinu, noliedz Krievijas karaspēka dalību un lēš, ka notikums bijis safabricēts. Bučas slaktiņa iestudēšana kļuvusi par populāru un nerimstošu Kremļa un prokremlisko dezinformatoru naratīvu. Par to iepriekš rakstījis gan Re:Check, gan daudzi citi faktu pārbaudītāji. Šogad martā, Bučas traģēdijas gadadienā, dažādos melīgos Krievijas propagandas apgalvojumus vienā rakstā apkopoja, piemēram, Eiropas Komisijas dezinformācijas izpētei veltītais projekts EUvsDisinfo.eu.
Nupat publicētajā YouTube filmā bijušais ANO ieroču inspektors un regulārs Kremļa melu izplatītājs, par dzimumnoziegumiem pret pusaudžiem notiesātais Skots Riters stāsta, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir Lielbritānijas slepenā izlūkdienesta MI6 aģents un tāpēc briti esot palīdzējuši safabricēt slepkavības Bučā:
“Pirmkārt, Lielbritānijas specdienesti, visticamāk, palīdzēja Zelenskim ar teātra uzvedumu Bučā.”
Neilgi pēc tam, kad Krievijas karaspēks pameta Buču, tur ieradās starptautiskā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch (HRW) un intervēja vietējos iedzīvotājus, tostarp, ārstus, avārijas dienestu un morgu darbiniekus. HRW arī ievāca slaktiņa laikā uzņemtās fotogrāfijas, telefonu un drošības kameru ierakstus. Pēc vietējo liecībām Krievijas karaspēks nešķirojot šāva uz civiliedzīvotājiem un ielauzās to dzīvesvietās, kā arī slepkavoja cilvēkus, apsūdzot viņus nacisma atbalstīšanā. Liecības var izlasīt HRW vietnē (šeit). Līdzīgu izmeklēšanu veica arī cilvēktiesību organizācija Amnesty International un starptautiski mediji, piemēram, Vācijas Deutsche Welle un ASV New York Times, kas publicējuši arī slaktiņa satelītattēlus.
Jāpiebilst, ka Apvienoto Nāciju organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra biroja pērnā gada decembra ziņojumā norādīts, ka Krievijas karavīri vairākkārt spīdzinājuši un nogalinājuši Ukrainas civiliedzīvotājus.
Par to, ka Zelenskis esot MI6 aģents, it kā liecina viņa 2020. gada tikšanās ar MI6 direktoru Ričardu Mūru, kurā abi apsprieduši dezinformāciju un viltus ziņas. Pēc Ritera teiktā britu izlūkdienests Zelenskim deva uzdevumu tikt galā ar medijiem, kas traucē nostādīt Krieviju kā Rietumu ienaidnieku. Mūrs arī maijā esot slepeni bijis Vatikānā, kad Zelenskis tur satika pāvestu Francisku. Arī šim apgalvojuma Riters pierādījumus nesniedz.
Jānorāda, ka Krievija arī citos veidos turpina izplatīt melus par notikumiem Bučā. 17. augustā Krievijā plānota pirmizrāde režisora Dāvida Dadudašvili filmai Свидетель (latv. – Liecinieks), vēsta Rīgā bāzētais neatkarīgais medijs Meduza. Meduza skaidro, ka filma uzņemta ar Krievijas valsts atbalstu un ar to iecerēts pārliecināt Krievijas valsts iedzīvotājus, ka civiliedzīvotāju nogalināšana Bučā bijusi iestudēta. Piemēram, Kremļa propagandas medija Tsarjgrad 23. jūlija publikācijas virsraksts vēsta: “Patiesība par Buču izlaužas uz lielā ekrāna. Ukraiņi ir panikā un sūta draudus režisoram.”
Attēls: Ekrānšāviņš no Dzen.ru
Secinājums: Bučas slaktiņa iestudēšana ir populārs, bet nepamatots Kremļa naratīvs. Vairākas cilvēktiesību organizācijas un mediji ir publicējuši cilvēku liecības, fotogrāfijas un videomateriālus un satelītu attēlus, kas liecina par Krievijas karaspēka noziegumiem Bučā.
Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta – viedoklis.
The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com. Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
