Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Facebook latviešu valodā publicēts apgalvojums, ka Vācijā iepretim valsts parlamenta ēkai izvietotie vairāki simti ratiņkrēslu ar it kā to cilvēku fotogrāfijām, kas cietuši no potes. Tas ir maldinoši. Akcijas mērķis bija aicināt politiķus piešķirt nepieciešamos līdzekļus arī tā saucamā garā Covid pacientu ārstēšanai. Ar to sirgst arī kustības dibinātāja un akcijas galvenā rīkotāja.
“Pretīm Reihstāgam tika novietoti simtiem ratiņkrēslu ar cilvēku fotogrāfijām, kuri cieta no brīnumpotes,”
tā teikts 5. jūlijā publicētā ierakstā pie video, kurā redzami ratiņkrēsli ar tajos novietotām cilvēku fotogrāfijām. Citos ierakstos krievu valodā pat teikts, ka foto redzami cilvēki, kas miruši Covid vakcīnu dēļ.
Video redzamā akcija notika šā gada 4. jūlijā. Par to ziņoja vairāki Vācijas mediji. Akcijas “Nav atveseļojušies” iniciatori preses relīzē skaidro, ka tikai Vācijā vien pirms Covid-19 pandēmijas ap 300 tūkstošiem cilvēku bija mialģiskā encefalomielīta/hroniskā noguruma sindroms (ME/HNS), savukārt, kā rādot pētījumi, ap 10% visu Covid pacientu slimība pāriet garajā Covid. Tādējādi aptuveni 40% garā Covid pacientu atbilstot ME/HNS diagnostikas kritērijiem. Vācijā notikušās akcijas rīkotāji relīzē norāda, ka šādi procesi varot rasties gan pēc Covid-19 izslimošanas, gan pēc vakcinācijas.
Kā skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes pētnieki, šai slimībai, sauktai arī par pēcvīrusu/pēc infekcijas noguruma sindromu, piepūles sindromu vai sistēmiskas slodzes nepanesības slimību, raksturīgs izteikts nogurums, kognitīva disfunkcija, miega traucējumi, sāpes, nespēks pēc piepūles un citi simptomi. Piemēram, britu ME asociācija skaidrojusi, ka ME/HNS un garā Covid pacientiem vairāki galvenie simtpomi ir līdzīgi, taču pastāvot arī atšķirības. Tā arī norāda, ka vakcinācija pret Covid būtiski samazina iespēju saslimt ar garo Covid.
Vācijā notikušās akcijas mērķis bija panākt Vācijas valdības atbalstu ME/HNS un garā Covid pacientiem. Tajā skaitā, lai valsts piešķir naudu konkrēta medikamenta izpētei un noņem birokrātiskos šķēršļus tā apstiprināšanai. Tāpat prasīts, lai valsts piešķir līdzekļus plašākai slimības izpētei un ārstēšanai. Akcijas iniciatori līdzīgas akcijas rīkoja arī šogad pavasarī un pērnā gada beigās, kad pie Reihstāga novietoja saliekamās gultas.
Akcijas iniciatori medijos stāstījuši arī savas pieredzes stāstus. Kustības dibinātāja Rikarda Pipenhāgena ar garo Covid saslimusi 2021. gada novembrī un kopš tā laika nav spējusi atgriezties darbā. Cita aktīviste medijam Berliner Zeitung stāsta, ka Covid-19 akūto fāzi izslimojusi bez būtiskām sekām, bet dažas nedēļas vēlāk viņas pašsajūta strauji pasliktinājusies un arī viņa vairs veselības problēmu dēļ nav varējusi atgriezties darbā. Šajos stāstos netiek runāts par vakcīnu ietekmi. Ne tajos, ne preses relīzē nav apšaubīta vakcinācijas lietderība.
Secinājums: Facebook ierakstā trūkst būtiska konteksta. Video redzamās akcijas rīkotāji prasa līdzekļus ar mialģiskā encefalomielīta/hroniskā noguruma sindromu sirgstošajiem, kas skar daļu garā Covid slimnieku un varot rasties arī vakcinācijas rezultātā. Iniciatīvas autori gan preses relīzē, gan medijos pamatā runā par sekām, kas radušās pēc saslimšanas ar Covid-19. Viņi pretēji ieraksta publicētājiem nevēršas pret vakcīnām.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
