Vairāki tūkstoši cilvēku sociālo mediju platformās dalījušies ar kādas Latvijā populāras uztura blogeres aicinājumu nedzert Coca-Cola. Lai gan blogere korekti norāda uz lielo cukura daudzumu šajā dzērienā, viņas teiktais par citām tā sastāvdaļām – fosforskābi un mākslīgajiem saldinātajiem – neatbilst faktiem.
Vai bundžiņa kolas pārsniedz ieteikto cukura devu?
Patiesība
Video sākumā autore brīdina par lielo cukura daudzumu kolā:
“Coca-Cola… cik daudz šajā nosaukumā. (..) mazajā bundžiņā kolas ir 10 cukura graudi. Tas ir vairāk nekā diennakts deva.”
Uz 100 mililitriem parastās Coca-Cola ir 10,6 grami jeb 2,65 tējkarotes cukura. Tātad bundžiņā kolas ir 8,8 tējkarotes cukura, kas aptuveni atbilst video autores minētajam cukura graudu jeb gabaliņu skaitam. Līdzīgs cukura daudzums ir arī citās limonādēs, piemēram, Sprite vai Limpo. Veselības institūcijas iesaka dienā uzņemt ne vairāk par 7–12 tējkarotēm pievienotā jeb brīvā cukura. Tātad bundžiņa kolas ir tuvu augstākajai ieteiktajai dienas devai vai to pārsniedz.
Vai fosforskābe kolā ir bīstama veselībai?
Drīzāk nav taisnība
Tālāk video autore biedē par citu vielu kolas sastāvā:
“Fosforskābe jūsu zarnās saista magniju, kalciju, cinku un kopā ar lielām cukura devām no jūsu ķermeņa izskalos kalciju.”
Fosforskābe ir, piemēram, Coca–Cola tipa dzērienu un Dr. Pepper sastāvā. Forsforskābē ir ķīmiskais elements fosfors, kas pārāk lielā daudzumā var no kauliem “izvilkt” kalciju, kas pēc tam var uzkrāties citos orgānos un izraisīt tajos bojājumus. Taču maz ticams, ka ar kolas dzeršanu to iespējams uzņemt par daudz. Hārvarda Universitātes informatīvajos materiālos norādīts, ka pieaugušajiem bīstams fosfora daudzums ir 4000 miligrami dienā. Litrā parastā Cola-Cola dzēriena ir aptuveni 150–200 miligrami fosfora, un tas ir mazāk nekā krūzē piena. Lai sasniegtu kaitīgo dienas devu, dienā jāizdzer 20 litri kolas.
Video autore turpina:
“Ar šo skābi var viegli noņemt rūsu un kaļķakmeni.”
Ar fosforskābes palīdzību var noņemt gan rūsu, gan kaļķakmeni, taču tas nenozīmē, ka dzērieni, kas to satur, tāpēc ir bīstami veselībai. Līdzīga ietekme būtu arī citām skābēm, piemēram, citronskābei citronu sulas sastāvā. Parastās Coca-Cola skābums (pH vērtība) ir 2,3–2,7, kas aptuveni pielīdzināma citronu vai laimu sulai.
Vai mākslīgie saldinātāji ir bīstami veselībai?
Trūkst konteksta
Tālāk sieviete video stāsta par mākslīgajiem saldinātajiem:
“Bez cukura kolā ir daudz mākslīgo saldinātāju. E952 jeb ciklamāts ir mākslīgais saldinātajs, kas ir 30–50 reizes saldāks par cukuru. Daudzās valstīs viņš ir aizliegts. Jo īpaši to nedrīkst lietot grūtnieces, un ciklamāts var izraisīt urīnpūšļa vēzi. (..) E950 jeb acelsulfāms K un aspartāms jeb E951. (..) Šie saldinātāji var izraisīt smadzeņu vēzi, Alcheimera slimību, Parkinsona slimību, sklerozi, diabētu, epilepsiju.”
Latvijā nopērkamajā Coca-Cola Zero sastāvā ir visi trīs video minētie saldinātāji. Tie atrodami arī citās bezcukura limonādēs. Kolas dzērienos, kuros pievienots cukurs, šo saldinātāju nav.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir atzinusi, ka mākslīgie saldinātāji aspartāms, acelsulfāms K un ciklamāts noteiktā daudzumā ir droši. Tos atļauts izmantot dažādu ēdienu un dzērienu sastāvā. Tas, cik daudz katrā limonādē ir mākslīgo saldinātāju, nav publiski zināms, turklāt dažos dzērienos pievieno vairākus saldinātājus reizē. Vairāku universitāšu un institūtu pētnieki ir paši analizējuši limonāžu paraugus. Balstoties uz viņu datiem, var secināt, ka 70 kilogramus smagam cilvēkam dienā būtu jāizdzer vairāki litri mākslīgi saldinātās limonādes, lai pārsniegtu EFSA noteikto pieļaujamo dienas devu (aspartāmam tie būtu 11–60 litri, acelsulfāmam būtu 9–15 litri un ciklamātam – trīs litri).
2022. gadā Pasaules veselības organizācija (PVO) publicēja 283 pētījumu apkopojumu par mākslīgo saldinātāju ietekmi uz cilvēku veselību. Viņi analizēja gan saldinātāju lietošanu tiešā veidā (no paciņām), gan pārtikas produktu sastāvā.
Šajā apkopojumā PVO darba grup apskatīja ilgtermiņa pētījumus, kuros vairāku gadu garumā apzinātas cilvēku slimības un saldinātāju lietošana. PVO konstatēja, ka daļā pētījumu ir novērota mākslīgo saldinātāju saistība ar aptaukošanos, palielinātu ķermeņa masas indeksu (ĶMI), otrā tipa diabētu, sirds un asinsvadu problēmām, priekšlaicīgām dzemdībām un urīnpūšļa vēzi (tikai saharīnam). Taču PVO norāda, ka pārliecība par šo par saistību ir “ļoti zema” vai “zema” (ar pārliecības skalas vērtējumu atšifrējumu iespējams iepazīties šeit). Tāpat PVO spriež, ka daļai novēroto veselības traucējumu, iespējams, bijusi tā sauktā apgrieztā cēloņsakarība. Proti, iespējams, cilvēki regulāri lietojuši cukura aizstājējus, jo viņiem jau bijis liekais svars, diabēta vai sirds slimību risks.
PVO analizēja arī pētījumus, kuru dalībniekiem tieši deva noteiktas saldinātāju devas un tad skatījās, kā mainās viņu veselība. Zinātnieku vidū tiek uzskatīts, ka šādos pētījumos vislabāk var konstatēt kādas lietas izraisīto efektu. Tajos saldinātāju korelācijas ar augstāk minētajām vai citām kaitēm nebija. Izņēmums bija paaugstināts tā sauktā labā holesterīna līmenis, kas pie pārāk augstas vērtības var kaitēt sirds un asinsvadu veselībai. Par vēzi šāda veida pētījumu nebija.
Pētījumus par blogeres minēto Parkinsona slimību, sklerozi vai epilepsiju PVO neatrada. Savukārt par Alcheimera slimību publicēts viens pētījums, kurā Bostonas Universitātes zinātnieki konstatēja mākslīgi saldināto dzērienu korelāciju ar smadzeņu insultu un demenci – tostarp arī Alcheimera slimībai raksturīgu demenci. Taču paši autori skaidro, ka viņu pētījums neparāda cēloņsakarību.
Visbeidzot jāpiebilst, ka ne visi pētnieki ir vienisprātis par mākslīgo saldinātāju drošumu cilvēkiem, jo to saistība ar dažādām kaitēm ir novērota dzīvniekiem. Piemēram, pelēs un žurkās aspartāms korelē ar dažāda veida vēzi, sirds un asinsvadu slimībām vai citiem veselības traucējumiem. Taču, lai gan dzīvnieki mums ir līdzīgi, ar viņiem veiktus pētījumus ne vienmēr var attiecināt uz cilvēkiem. Piemēram, dažas vielas tiek pārstrādātas citā veidā vai ātrumā. Tāpat daudzos pētījumos dzīvnieki saņem lielas saldinātāju devas, ko cilvēkiem nav reālistiski uzņemt ar pārtiku.
Video redzami ekrānšāviņi no dažādām interneta vietnēm, kurās lasāms tas pats, ko stāsta blogere. Konkrētās vietnes Re:Check neatrada, taču identiski teksti ir vairākos krievu valodā publicētos blogos un dzīvesstila portālos. Nevienā no tiem tāpat kā šajā video nav norādīts informācijas avots.
Video autore, kas sevi piesaka kā nutricioloģi un “speciālisti pārtikas farmakoloģijā”, jau iepriekš ir maldinājusi par pārtikas ietekmi uz veselību, piemēram, par pasterizētu pienu, kā arī sēņu un kukaiņu sastāvdaļu hitīnu. Viņas pārstāvētā joma nutricioloģija ir zinātnē nebalstīta mācība par uzturu un uztura bagātinātājiem, nepamatoti piedēvējot tiem ārstnieciskas īpašības.
Secinājums: Coca-Cola un citās limonādēs cukura daudzums pārsniedz dažu veselības institūciju rekomendācijas. Limonādēs nav pietiekami daudz fosforskābes (un līdz ar to fosfora), lai izraisītu veselības problēmas. Pētījumi ar cilvēkiem liecina, ka mākslīgajiem saldinātājiem varētu būt negatīva ietekme uz veselību, taču pierādījumi nav spēcīgi.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
_(cropped).jpg){kind=link}