Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Aprīļa vidū portāls NRA publicēja rakstu par it kā lielu pētījumu, kurā esot secināts: sejas maskas Covid-19 laikā bijušas neefektīvas. Raksts kļuva populārs arī sociālajos medijos, taču tajā paustais nav tiesa. Pētījumā tika analizēta situācija tikai vienā slimnīcā. Turklāt ne visas pandēmijas, bet tikai īpaši lipīgā omikrona paveida laikā.
Ar NRA publikāciju sociālajā medijā Facebook kopumā dalījušies vairāki simti cilvēku. Portāls 17. aprīlī publicēja rakstu ar virsrakstu:
“Lielā pētījumā atklāj, ka maskas Covid-19 laikā bija neefektīvas.”
Vairāki vakcīnu skeptiķi, atsaucoties uz NRA publikāciju, paziņoja, ka maskas bijušas bezjēdzīgas:
“Ko tu neteiksi?! Vēl pirms gada par šādu nepatiesu viedokli deva banu uz mēnesi! Un kurš atbildēs par to absurdu, kad darbinieki pa 13 stundām sēdēja šajā bezjēdzīgajā masku ballē, par izsitumiem no bezjēdzīgas, ilgstošas šīs lupatas lietošanu, jo darbavietā bez šī balles aksesuāra neļāva piedalīties utt.?”
Lai gan NRA rakstā runāts tikai par vienu pētijumu, kāda cita lietotāja rakstīja par pētījumiem jau daudzskaitlī. Savukārt vēl viens lietotājs publicējis ekrānšāviņu ar NRA virsrakstu, cita starpā paužot: “Šobrīd, kad kārtējoreiz “sazvērniekiem” ir izrādījusies taisnība – kurš atmaksās sodus par masku nevalkāšanu?” Tomēr NRA rakstītais ir maldinošs un publikācijā noklusēta būtiska informācija. Portāls savā publikācijā atsaucas uz Ukrainas vietni New Voice. NRA publicējuši teju identisku tekstu latviešu valodā.*
Pētījums notika Svētā Džordža slimnīcā (St George’s Hospital) Londonā. Tas vēl nav recenzēts un publicēts nevienā akadēmiskā žurnālā. Pētījuma anotācijā norādīts, ka tajā 40 nedēļas no 2021. gada 4. decembra līdz 2022. gada 10. septembrim tika pārbaudīts, vai prasība valkāt ķirurģiskās maskas ietekmējusi to, cik bieži pacienti slimnīcā saķēruši Covid-19. Proti, pētījumā apskatīts tikai viens slimības izplatīšanās aspekts, nevis transmisija kopumā. Visā pētījuma laikā dominējošais variants bija omikrons.
Pētījuma autori šajā slimnīcā neatklāja būtisku ķirurģisko masku ietekmi uz iespēju pacientiem saķert Covid. Tiešsaistes izdevums ārstiem un veselības aprūpes speciālistiem Medscape citē pētījuma autorus, kas skaidrojuši – prasība nēsāt ķirurģiskās maskas lielā Londonas slimnīcā omikrona aktivitātes pirmajos desmit mēnešos neradīja jūtamu atšķirību SARS-CoV-2 infekcijas samazināšanā. Viens no pētījuma autoriem skaidrojis, ka “tas nenozīmē, ka maskas ir bezjēdzīgas pret omikronu”, bet to reālais ieguvums nošķirtā veselības aprūpes sistēmā labākajā gadījumā esot pieticīgs.
NRA rakstā nav teikts, ka pētījums veikts omikrona izplatības laikā. Re:Check jau iepriekš skaidroja, ka omikrons izplatās straujāk nekā citi Covid varianti. Medscape norāda, ka Lielbritānijā no 2020. gada jūnija visiem darbiniekiem un apmeklētājiem bija jālieto IIR tipa ķirurģiskās maskas. Noteikums bija spēkā līdz 2022. gada jūnijam – pēc tam lēmumus par masku lietošanu uzticēja slimnīcām pašām. Pandēmijas sākumā šis solis bija saprātīgs, pētījuma autoru secināto pārstāsta Medscape. Taču autori devuši mājienu, ka līdz ar maigāku Covid-19 variantu parādīšanos masku riska un ieguvumu samērs tiek apšaubīts.
NRA rakstā nav minēti pētījuma ierobežojumi. Proti, tas bija novērojumu pētījums, tātad nav iespējams pierādīt cēloņsakarību. Tāpat netika novērtēts, vai darbinieki patiesi ievēroja masku vilkšanas politiku. Pētījumā analizēts, cik bieži slimnīcā saslimuši pacienti, taču pētnieki nespēja noteikt personāla inficēšanās rādītājus.
Izdevumā Infectious Disease Special Edition (IDSE) pētījumu komentējis Vašingtonā esošā Providensas reģionālā medicīnas centra Everett medicīnas nodaļas vadītājs Džordžs Diazs. Viņš pretēji NRA virsrakstā paustajam to sauc par nelielu pētījumu. Diazs skaidro, ka šo maza mēroga pētījumu nevajadzētu uzskatīt par galīgo rezultātu, jo līdz šim lielākos pētījumos jau pierādītas masku lietošanas priekšrocības. Tāpat pastāvot risks, ka sabiedrība uzskatīs, ka maskas veselības aprūpes iestādēs nepalīdz. Tā rezultātā visneaizsargākākie pacienti varētu būt pakļauti riskam inficēties ar slimību, kas joprojām izraisa saslimšanu un mirstību. Jānorāda, ka vairākos pētījumos ir parādīts, ka masku un citu medicīnisku sejas sargu valkāšana samazina Covid-19 izplatīšanos. Taču zinātnieki līdz galam nav vienisprātis.
Lai gan aprakstītajā pētījumā pārbaudītas ķirurģiskās maskas, NRA savu rakstu ilustrē ar attēlu, kurā redzams medicīniskais respirators. Taču pētījumi liecina, ka respiratori ir efektīvāki par ķirurģiskajām sejas maskām gaisa pilienu aizturēšanā un aiztur mazākas daļiņas.
Attēls: IIR tipa ķirurģiskās maskas un KN95 tipa respiratori. Avots: Wikimedia Commons
Re:Check nosūtīja NRA jautājumus par raksta saturu, taču atbildi nesaņēma.
Secinājums: NRA paustais par “lielā pētījumā” atklāto, ka maskas Covid pandēmijā bija neefektīvas, neatbilst faktiem. Pētījumā netika analizēta vīrusa izplatīšanās, bet tas, vai Svētā Džordža slimnīcas prasība vilkt maskas samazināja risku pacientiem tajā saķert Covid. Pētījums veikts tikai vienā slimnīcā, turklāt NRA rakstā nav skaidrots, ka tas notika īpaši lipīgā omikrona paveida izplatības laikā.
* – raksts papildināts 27.04.2023.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
