Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Vienā no lielākajām Latvijas vakcīnskeptiķu Facebook grupām cilvēki dalās ar Jauns.lv rakstu, kurā teikts, ka pērn Austrālijā un Lielbritānijā būtiski pieaugusi mirstība. Grupas biedri lēš, ka tam iemesls esot vakcinācija pret Covid-19. Šāds uzskats nav pamatots, un mirstību, visticamāk, veicinājuši citi ar pandēmiju saistīti faktori.
Kāds no vakcīnskeptiķiem dalās ar rakstu un ironizē:
“Tas ir normāli… Parasti mirstība palielinās PĒC pandēmijām, nevis to laikā… Tas nu nekādi nevar būt saistīts ar vispasaules masveida “brīvprātīgu” vakcināciju.”
Viņam citā ierakstā piebalso arī grupas administratore, smejoties: “Droši vien sakritība.”
Jauns.lv rakstā ziņots, ka pagājušajā gadā Austrālijā bija par 12% jeb 20 tūkstošiem vairāk nāvju, nekā paredzēja Austrālijas aktuāru institūts (profesionāļi, kas, izmantojot statistikas un citas metodes izsver un paredz riskus). Institūta Covid-19 mirstības darba grupas ziņojumā skaidrots, ka aptuveni 10 tūkstošos šo papildu nāvju tieši vainojams Covid-19. Vēl trīs tūkstošos gadījumu cilvēki bijuši slimi ar Covid, taču slimība neesot bijis nāves cēlonis – tā saasinājusi citas potenciāli nāvējošas kaites. Institūts lēš, ka pārējās papildu nāves varētu būs saistītas ar gripu, komplikācijām pēc Covid izslimošanas un noslogoto Austrālijas veselības aprūpes sistēmu, kuras dēļ tika iekavēta citu slimību ārstēšana un bija grūtāk sniegt cilvēkiem neatliekamu palīdzību. Institūts norāda, ka, visticamāk, vakcinācija nav vainojama nāvju skaita pieaugumā. Kopš vakcinācijas sākuma Austrālijas zāļu regulators ir saņēmis 976 ziņojumus par nāvēm pēc Covid vakcinācijas, bet tikai 14 gadījumos apstiprināta saistība ar potēm.
Lielbritānijā palielināto mirstību veicinājuši līdzīgi faktori, taču to ietekmi varētu būt saasinājis pārāk mazais Nacionālā veselības dienesta (NHS) finansējums. Britu medicīnas asociācija norāda, ka pēdējos desmit gados veselības sistēmā ieguldīts daudz par maz. Tāpat pērn NHS direktors publiski pauda, ka 2023. gadā dienestam būs septiņu miljardu britu mārciņu (7,95 miljardu eiro) iztrūkums. Nepietiekamā finansējuma rezultātā būtiski palielinājušās rindas uz veselības pakalpojumiem, turklāt cilvēkiem arī ilgāk bijis jāgaida ātrās palīdzības ierašanās un neatliekamā palīdzība. Piemēram, pagājušajā gadā Anglijā 347 tūkstoši cilvēki neatliekamās palīdzības iestādēs gaidījuši vairāk nekā 12 stundas (zelta standarts ir mazāk nekā četras). Gadu pirms pandēmijas šādu pacientu skaits bija astoņi tūkstoši, bet 2015. gadā – 1305.
Jauns.lv rakstā minēts, ka pērn Austrālijā lielākajā daļā nāvju vainojams vēzis un sirds slimības (rakstā nav spriests, ka tos izraisījušas Covid-19 potes). Apskatīsim šo divu kaišu saistību ar vakcināciju pret Covid-19.
Ne zinātniskās literatūras meklēšanas rīkā Google Scholar, ne slimnīcu vai veselības iestāžu interneta vietnēs Re:Check neatrada pierādījumus, ka Covid vakcīnas veicina vēža rašanos vai saasināšanos. Viena no nopietnākajām mRNS vakcīnu blaknēm ir sirds muskuļa vai somiņas iekaisums, kas smagā gadījumā var izraisīt citas sirds kaites, piemēram, sirds apstāšanos vai sirdstrieku. Taču šī blakne ir reta. Turklāt ASV Slimību kontroles un profilakses centrs secinājis, ka abu iekaisumu risks pēc vakcinācijas ir daudz mazāks, nekā saslimstot ar Covid-19. *
Sievietēm miokardīta un perikardīta risks pēc potes, ir vēl mazāks:
Secinājums: Nav pamata apgalvot, ka pērn Austrālijā un Lielbritānijā mirstība palielinājusies Covid-19 vakcīnu dēļ. Visticamāk, pieaugumam bijuši vairāki iemesli: saslimšana ar Covid-19, gripa, komplikācijas pēc Covid izslimošanas un noslogotās veselības aprūpes sistēmas (iekavēta citu slimību ārstēšana un grūtības saņemt neatliekamu palīdzību). Lielbritānijas gadījumā vainojams arī finansējuma trūkums valsts veselības aprūpes sistēmai.
* Raksta sākotnējā versijā grafiks par miokardīta un perikardīta risku vīriešiem bija kļūdains. Labojums veikts 27.03.2023.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
