Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Pagājušās nedēļas Saeimas sēdē, diskutējot par grozījumiem Aizsargjoslu likumā, deputāte Jana Simanovska (Progresīvie) stāstīja, ka Latvijā lauksaimniecībā arvien vairāk izmanto minerālmēslojumu – pēdējos desmit gados mēslojuma apjoms uz hektāru esot palielinājies vairākas reizes. Lai gan mēslojumu tiešām lieto vairāk, politiķe būtiski pārspīlē un kāpums nav tik liels.
Saeima 23. martā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā. Simanovska debatēs aicināja atgriezties pie likumprojektā neiekļautajiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumiem, kas mazinātu lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz ūdens kvalitāti. Viņa norādīja, ka tā Latvijā ir būtiska problēma, un sacīja:
“Un man ir arī jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā minerālmēslu izmantošana Latvijas lauksaimniecībā uz vienu hektāru ir augusi vairākas reizes.”
Atsaucoties uz VARAM anotāciju, Simanovska norādīja, ka viens no galvenajiem slāpekļa un fosfora piesārņojuma avotiem ir intensīva lauksaimniecība. Turklāt Eiropas Komisija secinājusi, ka, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir lielās grūtības novērst lauksaimniecības radīto barības vielu piesārņojumu.
Pēdējos desmit gados minerālmēslu lietošana Latvijā ir pieaugusi, taču ne vairākas reizes, kā sacīja Simanovska. Oficiālās statistikas portāla datos redzams, ka no 2011. līdz 2021. gadam minerālmēslu lietojums uz hektāru sējumu kopplatības palielinājies par 30%.
Pēc Re:Check jautājuma par informācijas avotu deputāte norādīja uz jau minētajiem statistikas portāla datiem. Viņa atzina, ka Saeimas sēdē ir kļūdījusies, un laboja, ka vairākas reizes liels pieaugums bijis pēdējos 20, nevis 10 gados. Jāpiebilst, ka pēdējos 20 gados minerālmēslu lietošana uz hektāru pieaugusi divas reizes.
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datos redzams, ka Latvija, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, īpaši neizceļas minerālmēslojuma izmantošanā. Slāpekļa savienojumu izmantošanā (uz hektāru aramzemes) Latvija 2020. gadā bija 20. vietā, fosfora savienojumu – 12., bet kālija – 11. vietā. Taču pēdējo gadu laikā Latvijā to izmantošana ir augusi vairāk nekā vidēji ES valstīs. Latvijā ir attiecīgi 7., 7. un 4. lielākais pieaugums, ja salīdzina attiecīgo vielu izmantošanu 2020. un 2010. gadā.
Minerālmēslojums ir mākslīgi formulēts augu barības vielu “kokteilis”, kas parasti dažādu savienojumu veidā satur slāpekli, fosforu un kāliju. Pārmērīgs šo savienojumu daudzums augsnē palielina risku, ka tie nonāks ūdenstilpēs un tos piesārņos. Šo barības vielu piesārņojuma dēļ var savairoties augi, aļģes un dažādi mikroorganismi. Līdz ar to ūdenī gan samazinās skābekļa koncentrācija, gan uzkrājas kaitīgas vielas, piemēram, amonjaks, nitrāti un toksīni. Tādējādi rodas nopietni draudi sabrukt visai lokālajai ekosistēmai.
Secinājums: Latvijā pēdējos desmit gados minerālmēslojuma lietošana uz hektāru sējumu kopplatības ir palielinājies par 30%, nevis vairākas reizes, kā 23. marta Saeimas sēdē stāstīja Jana Simanovska.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
