Sociālajā medijā Facebook joprojām izplatās maldi par pērtiķu bakām. Piemēram, kāds lietotājs vedina domāt, ka AstraZeneca vakcīnas sastāvs ir saistīts ar pērtiķu baku izplatīšanos:
“AstraZeneca vakcīnā izmantots šimpanzes adenovīruss. Un tagad tās pērtiķu bakas… Neesmu speciālists, bet…”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Ieraksta autors var neuztraukties, jo tas, ka diviem vīrusiem ir nedaudz līdzīgs nosaukums, nenozīmē, ka tie ir savstarpēji saistīti.
Pērtiķu baku vīruss un AstraZeneca potē izmantotais šimpanzes adenovīruss Y25 ir divi dažādi vīrusi. Starptautiskajā Vīrusu taksonomijas komitejas datubāzē redzams, ka šie divi vīrusi neatrodas vienā ģintī, dzimtā vai pat taksonomiskajā tipā. Tas nozīmē, ka šie vīrusi nav radnieciski un ļoti atšķiras viens no otra.
Atšķirīgi ir arī šo divu vīrusu izraisītie simptomi. Adenovīrusi galvenokārt izraisa simptomus, kas saistīti ar elpošanas sistēmu un acīm. Piemēram, iesnas, rīkles gala un mandeļu iekaisumu, palielinātus limfmezglus un sāpes acīs. Savukārt pērtiķu baku simptomi ir izsitumi (pūslīši) uz ādas, drudzis, pietūkuši limfmezgli, nogurums, drebuļi un sāpes muskuļos, mugurā un galvā.
Kāpēc AstraZeneca vakcīnā izmanto adenovīrusu?
AstraZeneca vakcīnā izmanto modificētu šimpanzes adenovīrusu. Šis adenovīruss ir modificēts divos svarīgos veidos. Pirmkārt, tas ir padarīts drošs – vīruss nevar vairoties un izraisīt cilvēkiem saslimšanu. Otrkārt, adenovīrusa ģenētiskajā materiālā ir “iekodēta” instrukcija, kā izveidot pašu par sevi nekaitīgo koronavīrusa pīķa olbaltumvielu.
Ļoti vienkāršoti – modificētais adenovīruss tiek izmantots kā transports, lai drošā veidā mūsu imūnsistēmai nogādātu informāciju par koronavīrusu. Kad mūsu organismā tiek ievadīta AstraZeneca vakcīna, modificētais adenovīruss nonāk mūsu šūnās. Tur adenovīruss atbrīvo savu ģenētisko materiālu. Tā kā adenovīrusā ir “iekodēta” pīķa olbaltumvielas instrukcija, inficētās šūnas sāk to īslaicīgi ražot. Tas dod iespēju mūsu imūnšūnām iemācīties atpazīt koronavīrusa pīķa proteīnu. Līdz ar to, kad vakcinēts cilvēks saskarsies arī īsto koronavīrusu, viņa imunitāte tam būs gatava. Koronavīrusam tiks radītas grūtības nonākt mūsu šūnās. Savukārt, tās šūnas, kurās koronavīruss tomēr būs iesprucis, mūsu imūnšūnas spēs ātri iznīcināt, tādējādi neļaujot koronavīrusam vairoties organismā.
AstraZeneca vakcīnas nerada imunitātes problēmas
Pērtiķu baku uzliesmojums vairākiem Facebook lietotājiem radījis bažas, ka AstraZeneca Covid-19 vakcīnā izraisa imunitātes problēmas:
“ASTRA Zenekas sastāvā bija šimpanzes adenovīruss. Varbūt nāks ārā blakus parādības pēc viņām un vektors mainīsies un iedarbosies pret cilvēka imunitāti.“
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
AstraZeneca vakcīna nenovājina imūno sistēmu. To apliecina šīs vakcīnas trešās fāzes pētījums, kurā tika pārbaudīta tās efektivitāte un blaknes. Patlaban ir veikti arī neatkarīgi pētījumi par AstraZeneca potes blakus parādībām. Tas darīts, piemēram, Lielbritānijā, Čehijā, Vācijā, un citās valstīs. Nevienā no šiem pētījumiem nav atrasts, ka AstraZeneca vakcīna kaitētu imunitātei. Šādas blaknes nav novērotas arī akadēmiskās publikācijās, kurās zinātnieki apkopo pētījumu rezultātus.
Secinājums: Tā kā pērtiķu baku vīruss un šimpanzes adenovīruss ir pilnīgi dažādi vīrusi, nav nekāda pamata domāt, ka vakcīnas, kurās izmanto modificētu adenovīrusu, varētu būt iemesls pērtiķu bakām. Akadēmiski pētījumi parāda, ka AstraZeneca vakcīna nenovājina imunitāti, tādēļ nav pamata domāt, ka potēšanās ir veicinājusi pērtiķu baku vai kādu citu slimību izplatīšanos.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
