Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Vairāk nekā tūkstotis cilvēku dalījušies ar Facebook ierakstu, kurā minētas bažas, vai Covid-19 testi nerada kādus veselības riskus. Pausts, ka ar kociņu, ar ko paņem izmeklējumu, var traumēt sieniņu, kas norobežo smadzeņu šķidrumu no asinīm. Ieraksta autore pauž, ka tādējādi it kā smadzenēs var nonākt infekcijas. Re:Check noskaidroja, ka tā nav patiesība.
Lietotāja savā ierakstā apgalvo:
“Corona testam ir pavisam cits mērķis nekā tam, kam tu tici vai ko viņi tev saka. Krūzes ievietošana ļoti dziļi deguna krustojumos rada kaitējumu hemat-encefalozajai barjerai galvaskausa dziļumā. Tāpēc testēšana tik ļoti sāp! Šī dziļā testa mērķis ir bojāt hemato-encefalozo barjeru un nodrošināt tiešu piekļuvi smadzenēm jebkurai infekcijai.”
Par testu drošību satraukums ir lieks. “Tas nav iespējams,” lūgta komentēt ierakstā paustās bažas par kaitējumu sieniņai jeb hematoencefāliskajai barjerai ir lakoniska Centrālās laboratorijas galvenā speciāliste, laboratorijas ārste Jana Osīte.
Lai pareizi paņemtu vīrusa izmeklējumu, pacients atliec galvu, un ārsts deguna ejā ar vieglām, rotējošām kustībām ievieto kociņu, kam galā ir vates tampons. Pieaugušajiem kociņu ievieto četru līdz piecu centimetru dziļumā. Tik dziļi tas jāievieto, lai sasniegtu augšējo rīkles daļu aiz deguna dobuma. Tur vairojas vīruss, stāsta Osīte. Viņa nenoliedz, ka tests pacientos rada diskomfortu, taču ārsti iepriekš ir īpaši apmācīti to veikt, kā arī ņem vērā pacienta anatomiskās īpatnības un iepriekšējās deguna traumas.
Vates kociņš ražots no speciāla elastīga materiāla, ar kuru nav iespējams traumēt deguna ejas. Izmeklējumu ar koka kociņiem, piemēram, aizliegts veikt. Taču pat ar koka kociņiem nevarētu traumēt hematoencefālisko barjeru. Pirmkārt, šī barjera nav ar kociņu sasniedzama, priekšā atrodas kauls.
Otrkārt, Osīte skaidro, ka sieniņu pārdurt ar vates tamponu uz kociņa no elastīga materiāla pat nebūtu iespējams, jo barjera nav tik trausla. Lai to pārdurtu, būtu nepieciešama resna adata.
Tāpat ar kociņu ienest vīrusu nav iespējams, jo materiāla savākšanai izmanto sterilu kociņu, kuru no iepakojuma ar apstrādātiem vienreizlietojamiem cimdiem izņem tikai pacienta klātbūtnē. Ja kociņš nebūtu sterils, izmeklēšanu nemaz nevarētu veikt, jo uz tā nonāktu piemaisījumi no citiem vīrusiem vai baktērijām.
Šādu nepatiesu informāciju izplata Facebook lietotāji ne tikai Latvijā. Apgalvojumu pārbaudīja un pie tāda paša secinājuma kā Re:Check nonāca arī Reuters,USA Today, AFP, BBC, AP un PolitiFact.
Tāpat ierakstā minēts, ka sejas maskas nēsāšana izraisa infekciju. Arī tā nav tiesa. Re:Check par to rakstīja jau iepriekš.
Ieraksta autore neatsaucās uz Re:Check lūgumu komentēt publicēto informāciju.
Secinājums: Ar Covid-19 testos izmantotajiem kociņiem nav iespējams traumēt sieniņu, kas atdala smadzeņu šķidrumu no asinīm jeb hematoencefālisko barjeru. Cilvēka anatomija neļauj šo barjeru ar kociņu sasniegt – priekšā ir kauls. Pat tad, ja tas būtu iespējams, sieniņa nav tik trausla, lai to varētu bojāt ar kociņu no elastīga materiāla.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
