Argumenti PAR:
-
Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām algām ES. Mazāka minimālā alga par Latvijas 370 eiro mēnesī ir tikai Bulgārijā, Rumānijā un Ungārijā, toties plaisa ienākumos starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem pie mums ir otrā lielākā ES. Minimālās algas celšana samazina nabadzību.
-
Lietuvā un Igaunijā, kuru ekonomikas būtiski neatšķiras, lielāka ir ne tikai minimālā alga, bet ievērojami lielāks ir arī ar nodokļiem neapliekamais minimums. Igaunijā minimālā alga šogad ir 430 eiro, bet Lietuvā – 380 eiro. Algas pieaugums šogad Igaunijā ir 40 (tikpat plāno pielikt nākamgad), Lietuvā 55 eiro, Latvijā 10. Kamēr Latvijā ar nodokļiem neapliekamais minimums ir 75 – 100 EUR un mazām algām pakāpeniski pieaugs līdz 160 eiro 2020.gadā, Lietuvā un Igaunijā tas jau šobrīd ir 200 un 170 eiro.
-
Latvijā ir spēcīgas uzņēmēju organizācijas un vājas arodbiedrības – līdz ar to lielākas algas nemaksā arī darba devēji, kas to varētu atļauties. Izņemot progresīvus nodokļus, minimālās algas palielināšana ir gandrīz vienīgā valsts iespēja ietekmēt, ka darbiniekiem maksā vairāk, vienlaikus pavelkot uz augšu arī vidējo algu valstī. Piemēram pērn, kad minimālo algu paaugstināja par 40 eiro jeb 12,5%, vidējā alga pieauga par 6,8%. Šogad, kad minimālās pieaugums bija 10 eiro, vidējās pieaug par 5,3%.
-
Latvijā mazo algu saņēmējiem ir neproporcionāli liels nodokļu slogs – viņiem uz rokas paliek vismazāk. Salīdzinājumā ar Baltijas valstīm, Latvijā mazām algām (540 eiro pirms nodokļiem) nodokļu slogs ir gandrīz 29%, kamēr Lietuvā 20%, Igaunijā 18%, bet ES – 25%, liecina Eurostat dati. Turklāt algas ir zemākas nekā kaimiņos.
Argumenti PRET:
-
Pastāv risks, ka darba devēji, kas nevarēs – vai negribēs – pacelt algas, vairāk sāks maksāt aploksnēs. Populāro argumentu gan neapstiprina statistika. Pēdējo reizi minimālo algu palielināja šā gada janvārī, un kopš tā laika minimālās un mazākas algas maksājošo uzņēmumu skaits ir samazinājies par 3,3%. Arī Eiropas Komisija Latvijas ekonomikas jaunākajā vērtējumā raksta, ka minimālās algu palielināšana daļu tās saņēmēju iecēlusi legālajā ekonomikā. Daļa darba devēju gan mēģinājusi algas celšanu apiet, norādot mazākas slodzes nekā cilvēks strādā.
-
Minimālās algas daļa vidējā algā procentuāli Latvijā jau ir pietiekami liela. Starptautiskais Valūtas fonds uzskata, ka Centrālās un Austrumeiropas valstīm minimālās algas slogs sāk kļūt apgrūtinošs, kad tas ir sasniedzis 40-50% no vidējās algas. Ja nākamgad minimālo algu paaugstinās līdz 410 eiro, Latgalē tie būs jau 70% no vidējās un pārējos reģionos vairāk nekā 50%, izņemot Rīgu un Pierīgu.
-
Pieaugums ir par strauju, salīdzinot ar produktivitāti un apdraud konkurētspēju. Uz šo norāda gan Latvijas ministrijas, gan Eiropas Komisija. Tomēr straujums ir relatīvs. Igaunijā, piemēram, minimālā alga pēdējos četros gados ir palielināta par 47%, Latvijā par 29%. Produktivitātes rādītāji nav radikāli atšķirīgi: Igaunijā 70% no ES vidējās, Latvijā 64%. Turklāt Igaunijā ir lielāki gan darba devēja maksājamie sociālie nodokļi, gan uzņēmumu ienākumu nodoklis, bet nav manīts, ka to dēvētu par nekonkurētspējīgu valsti.
-
Vēl lielāka noslāņošanās starp Rīgu, pierīgu un pārējiem reģioniem.Vidējā alga reģionos ir zemāka par Rīgu, un, strauji palielinoties izmaksām, uzņēmēji reģionos varētu bankrotēt un jaunus biznesus neveidot. Finanšu ministrija norāda, ka kopš krīzes jaunas darbavietas “pārsvarā” radītas tikai Rīgā un pierīgā, bet Latgalē, Kurzemē un Vidzemē aizņemto darba vietu kļuvis mazāk.
-
Arī Latvijas banka brīdina par atlaišanām un cenu celšanu, jo tās veiktajā aptaujā 21% aptaujāto uzņēmēju atzinuši, ka tā nofinansējuši iepriekšējo algu pieaugumu. 16% solās atlaist vai nepieņemt jaunus darbiniekus, kas, bankas ieskatā, nozīmē lielāku emigrāciju.