feature

Pirms pāris mēnešiem sociālos medijus pārskrēja vakcīnu noliedzēju izplatīta ziņa, ka vakcinācijas centrā pēc potes miris vīrietis. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nepatieso ziņu noliedza, un Veselības ministrija vērsās policijā. Taču tā kriminālprocesu ierosināt atteikusies, jo neesot konstatēta sabiedriskās kārtības traucēšana. Toties gan policija, gan Valsts drošības dienests (VDD) sācis pārbaudi par vakcinācijas pretinieka Jāņa Pļaviņa izplatītajiem draudiem izpildīt nāves sodu augstākajām amatpersonām, ārstiem un žurnālistiem.

Štutgartes tiesa esot spriedusi, ka masalu vīrusa eksistencei nav pierādījumu, vēsta kāds Facebook ieraksts, ar ko dalījušies vairāki simti cilvēku. Patiesībā tiesas procesā spriests par ko pilnīgi citu. Tiesas sprieduma sagrozītā interpretācija izmantota, lai apšaubītu nepieciešamību vakcinēties pret masalām un uzsvērtu vakcīnu bīstamību, lai gan tās glābušas miljoniem dzīvību.

Facebook lietotāji aktīvi dalās ar ierakstu, kurā teikts, ka kāda anonīma Latvijas Onkoloģijas centra mediķe apgalvo: vakcīnas pret Covid-19 izraisot onkoloģiskās saslimšanas. Ierakstā paustajam nav nekāda pamata - publicētā telefonsaruna, visticamāk, nāk no Krievijas, savukārt apgalvojums, ka vakcīnas izraisot saslimšanu ar vēzi, ir bez jebkādiem pierādījumiem.

Šovasar Re:Check vērsa uzmanību, ka premjers Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs (abi Jaunā Vienotība) maldina sabiedrību, sakot, ka ar Covid-19 krīzi saistītajos dīkstāves un citos pabalstos plānots izmaksāt aptuveni 700 miljonus eiro, lai gan patiesā summa bija tikai 150 miljoni. Pārējā - AirBaltic pamatkapitāla palielināšana, atbalsts Latvijas Dzelzceļam un citām nozarēm. Neraugoties uz to, Reirs medijos turpina izplatīt šo vēstījumu, turklāt nu jau ministra paustajā pabalstos investētā summa izaugusi līdz “teju miljardam” eiro.

Facebook populāri kļuvuši video, kuros it kā esot redzams, kā Francijas žandarmi un policisti pievienojas protestētājiem pret obligāto vakcināciju. Taču izplatītajos video nekā tāda nav - vienā kārtībsargi redzami protesta gājiena priekšgalā, lai kontrolētu tā maršrutu, bet otrs filmēts pagājušogad, kad viņi atbalstīja mediķus, kas vērsās pret resursu trūkumu veselības aprūpē.

Sociālajos medijos Covid-19 ierobežojumi nereti tiek apšaubīti, kā pamatojumu minot Zviedriju. Tās piemērs liecinot, ka slimību var kontrolēt, neieviešot būtiskus ierobežojumus un tā saglabājot labu ekonomisko situāciju. Taču vai viss apgalvotais ir patiesība un vai Zviedrija tiešām kādā ziņā ir ieguvēja?