Šonedēļ Latvija zaudēja vēl vienu ģimeni. Uz dzīvi Vācijā pārcēlās Birģeļu ģimene no Puikules, jo viņi Latvijā nespēja nopelnīt naudu pat maizei. Stāts no Puikules par aizbraucējiem un palikušajiem.

Par sākumdeklarēšanās jeb tā sauktā “nulles deklarācijas” likuma vajadzību politiķi runāja jau kopš neatkarības atgūšanas. Ar retiem izņēmumiem, visas valdošās varas it kā atbalstīja tā pieņemšanu. Likums vairākas reizes nonāca Saeimā uz balsošanu, kur to teju vienprātīgi atbalstīja visi politiķi, bet tas nekad tā arī nenonāca līdz trešajam – galīgajam lasījumam. Par tā likteni tika izlemts aizkulisēs. Un to vienkārši nevirzīja tālāk. Re:Baltica pēta kā tas notika.

Lai skatītu slīdni spied uz attēla vai arī šeit – Nulles deklarācija

1% turīgāko valsts iedzīvotāju mēnesī uz mājsaimniecību nopelna 3018,88 Ls, turpretī 90% mājsaimniecību ienākumi ir 425,11 Ls.

Šobrīd sociālo pabalstu apmēru un piešķiršanas kārtību Latvijā nosaka katra pašvaldība atsevišķi. Līdz ar to pabalsti atšķiras atkarībā no pašvaldības ieņēmumiem un nabadzīgajos Latvijas reģionos tie ir niecīgi. Pasaules Bankas pētījums rāda, ka liela daļa mājokļu pabalstu pašvaldības izmaksājušas turīgām ģimenēm, bet uzraugošās valsts iestādes bijušas pasīvas, lai sistēmu mainītu.

Latvija ir galējību zeme. Valstī, kur 42% bērnu dzīvo uz nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa, vienlaikus “tēta algā” var samaksāt 100 tūkstošus latu par vienu bērnu. Re:Baltica pēta kā 20 gados Latvija nonākusi tik tālu.

Katram piektajam Latvijas iedzīvotājam krīze nav beigusies. Divu bērnu māmiņa Zane Valdmane no Saldus ilgojas pēc brīža, kad atkal varēs nopelnīt pietiekami, lai varētu atļauties paēst trīs reizes dienā.

Kas jādara, lai uzlabotu dzīves līmeni cilvēkiem ar maziem ienākumiem un mazinātu sociālo nevienlīdzību. Galvenie secinājumi un ekspertu ieteikumi.

Krievijas cietumā mirušā jurista un korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska kolēģi no fonda Hermitage Capital pieļauj iespēju, ka daļa no Latvijas bankās atmazgātajiem miljoniem joprojām varētu atrasties Latvijā.

Publiskotais Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums apstiprina Re:Baltica atklāto: Latvijas banku uzraugs “Krājbankas” gadījumā bijis “pārāk iecietīgs” un nav pietiekami efektīvi darbojies, lai novērstu bankas bijušā īpašnieka Vladimira Antonova “būtiskas līdzdalības gūšanu un amata ieņemšanu” bankas valdē. Komisija arī uzskata, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) Antonova reputācija bija jāizvērtē jau 2005. gadā, kad viņš pastarpināti iegādājās “Krājbankas” kontrolpaketi. Līdz šim FKTK vienmēr aizbildinājies, ka paļāvās uz Lietuvas kolēģu sniegto pozitīvo Antonova novērtējumu.

Questions are growing over the role played by Latvia’s Trasta Komercbanka in controversial Ukrainian state tenders in 2011 allegedly involving the embezzlement of hundreds of millions of dollars. According to bne enquiries and the tender documents viewed by bne, companies participating in the tenders were mere creatures of the Latvian bank, which has links to Ukrainian Minister of Energy Yury Boiko.