Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas valdes loceklis Pēteris Dimants savā Facebook kontā publicējis video, kurā stāsta, ka sejas masku lietošana esot kaitīga bērnu veselībai. Teikto viņš pamato, veicot eksperimentu – Dimants ievieto gaisa kvalitātes sensoru starp muti un masku,dažas minūtes tajā elpo, pēc kā secina, ka sensors rāda kritiski augstu ogļskābās gāzes līmeni. Taču “eksperimentam” nav nekādas jēgas: cilvēki izelpo ogļskābo gāzi, kas jau pēc mirkļa caur masku ir prom, un ieelpojot vietā nāk gaiss ar skābekli.  Dimants savus bezjēdzīgos secinājumus arī min kā pamatojumu, kāpēc esot jātiesā valdības vadītājs un vairāki citi ministri.

Saeimā iesniegts likumprojekts, kas paredz pēc dažu gadu pārejas perioda aizliegt Latvijā audzēt dzīvniekus kažokādu iegūšanai. Pret aizliegumu ir Nacionālā apvienība un tās paspārnē esošā Zemkopības ministrija (ZM), kuru pozīciju medijos aizstāv ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts*. Taču, kā secināja Re:Check, Eglīta minētie skaitļi par kažokzvēru nozares lielo nozīmi Latvijas ekonomikā neatbilst patiesībai vai arī ir pārspīlēti – nodokļu ieņēmumi un darbinieku skaits ir būtiski mazāks, nekā viņš saka. Arī par labturības noteikumu pārkāpumiem uzliktie sodi ir maigāki.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Facebook vairāki tūkstoši cilvēku dalījušies ar ierakstiem, kuros apgalvots: LTV Panorāma it kā nepatiesi atspoguļojusi 18.septembrī Rīgā notikušā protesta apmeklētāju skaitu, skatītājiem parādot gandrīz tukšu pasākuma norises vietu – 11.novembra krastmalu. Tā nav taisnība – sestdienas Panorāmā tika parādīts krastmalā atnākušo cilvēku pūlis.

“Mammu, man neko negribas. Galīgi nevaru piespiest sevi izpildīt mājas darbus,” pērn ziemā man Whatsapp rakstīja meita, kas mācījās 12.klasē. Citā reizē viņa zvanīja un raudāja. Ka ir slikti. Ka viņa jau teju divus gadus nav varējusi satikties ar draugiem. Ka nebūs izlaiduma. Ka mājasdarbu par daudz un viņai nav pat laika paēst. Es mēģināju uzmundrināt. Saņemies. Pacieties. Tikai tagad, vairākus mēnešus strādājot pie rakstu sērijas par to, kādas sekas attālinātās mācības atstājušas uz skolēniem, sapratu, cik nepareiza bija mana rīcība.

Attālināto mācību laikā Kārlis no skolēna ar labām atzīmēm iekļuva to pusaudžu rindās, kam draudēja palikšana uz otru gadu. Nelīdzēja nedz draudi, nedz mammas asaras. 

Otrajā pandēmijas vilnī sabruka arī teicamnieki. Elizabetei atzīmes pasliktinājās tikai nedaudz, bet viņa no rītiem raudāja, jo nespēja sevi piespiest pieslēgties kārtējai tiešsaistes stundai. 

Gandrīz katrā otrajā arodskolā nav sava psihologa. Silvijas skola bija piesaistījusi psihologu no ārpuses, bet tas attālināto mācību laikā atteicās konsultēt tiešsaistē. 

Kad vasarā parādījās attālināto mācību centralizēto eksāmenu rezultāti, uz papīra izskatījās, ka sekmes nekrītas. Taču skolās saka, ka viegli bija labākajiem, vājākie atkrita vēl vairāk un vēl vairāk pieaugušas atšķirības mācību kvalitātē.  

Sociālajā medijā Facebook populāri kļuvuši ieraksti, kuros apgalvots, ka SARS-CoV-2 genoms nav ticis sekvencēts ne Latvijā, ne citur pasaulē, un ka Latvijā laboratorijas nestrādājot ar dzīvu vīrusu. Tā nav taisnība. Gan Latvijā, gan ārzemēs zinātnieki ir izolējuši SARS-CoV-2 vīrusu un sekvencējuši tā pilno genomu.