Valsts miljoni partijām: mazāk korupcijas, vairāk banketu

Kad Saeimā sprieda, vai partijām jāatvēl vairāk valsts naudas, kā piemēru piesauca pārējās Baltijas valstis. Tur finansēja pat desmit reižu dāsnāk. Tagad kaimiņus esam ne vien panākuši, bet pat apsteiguši. 

Saeimas 2019. gadā pieņemtā reforma finansējumu jau pirmajā gadā septiņkāršoja. Šogad partijām sadala 6,7 miljonus eiro.

Ieguvums – tā ir mazinājusi partiju atkarību no sponsoriem. 

Trūkums – daudz aiziet nevis kvalitatīvai politikai, bet reklāmām un uzkodām kafijas pauzēs. Tāpat ievērojamus līdzekļus turpina saņemt faktiski izjukušas partijas. Tas liek jautāt, cik jēgpilni nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta.

Kā Saeima sev piešķīra miljonus 

“Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja no tiem mēsliem, kas ir sakrājušies 30 gados,” 2019. gada jūlijā, kļūstot par prezidentu, teica Egils Levits. Vieni no “mēsliem” – partiju atkarība no ziedotājiem. 

Levits bija viens no skaļākajien valsts finansējuma palielināšanas aizstāvjiem un piešķīra idejai politisku svaru. Valsts toreiz  partijām kopā atvēlēja 600 tūkstošus eiro gadā – vienu no zemākajām summām ES. “No budžeta vāji finansētas un līdz ar to no privātiem sponsoriem atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā izmaksā pārāk dārgi,” skaidroja prezidents. 

Saeima netipiski ātri – jau tā paša gada rudenī – finansējumu septiņkāršoja. Turklāt attiecināja nevis uz nākamo sasaukumu, bet pati uz sevi. Atmeta ieceres to sasaistīt ar kvalitātes rādītājiem, piemēram, biedru skaita palielinājumu. 

“Politika vairs nebūs bagāto izklaide vai oligarhu miljonu vairošanas iespēja,” no tribīnes toreiz uzsvēra KNAB bijusī līdere, vēlāk deputāte Juta Strīķe (JKP). “Mēs visi esam zvērējuši pildīt savus pienākumus godprātīgi un pēc labākās apziņas. Un, lai pildītu šo zvērestu latviešu tautai, nav nepieciešami četri miljoni,” iebilda Kaspars Ģirģens (KPV LV).  

Vienlaikus deputāti samazināja slieksni, cik valsts naudu saņemošajām partijām drīkst ziedot privātpersonas. Saeimas partijām – piecas minimālās algas (3900 eiro), ārpusparlamenta – divpadsmit (9360 eiro).

Nauda seko balsīm

Visvairāk valsts finansējuma saņēmusi Jaunā Vienotība (JV), kam seko ZZS un Saskaņa. Jautāts, kāds sabiedrībai labums, JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics atbild: “Lēmumi tiek pieņemti savu vēlētāju labumam, nevis šaurāku interešu lobiju grupu ietekmē.” Pārējiem valsts naudas saņēmējiem līdzīgi argumenti. 

Re:Baltica 15 darbības gados vairākkārt pētījusi partiju ziedojumus. Piemēram, kā lielie ZZS atbalstītāji regulāri uzvarēja tās ministriju iepirkumos vai kā Latvijas attīstībai organizēja nelikumīgu finansēšanas shēmu.

Kam tērē 

Jau drīz pēc reformas kļuva skaidrs, ka partijas naudu dāsni atvēl algām un aģitācijai, bet saturu atstāj novārtā. 

Tuvojoties pilnvaru beigām, Levits centās problēmu labot, rosinot, ka saturam jāatvēl vismaz trešdaļa. Viņa arguments bija situācija pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kad daļai bija grūti atrast kandidātus ministru un parlamenta komisiju posteņiem. “Šeit saskatāma cieša saistība ar to, cik daudz partijas ir ieguldījušas līdzekļus savu biedru, deputātu kandidātu lietpratības stiprināšanā, kā arī pētnieciskajā un analītiskajā darbā,” secināja prezidents. Priekšlikumi iegūla Saeimas komisijas atvilktnē. 

Pat ja Levita priekšlikumu atbalstītu, tas obligāti nenozīmētu vairāk pētījumu vai semināru. Izrādās, lielu daļu satura naudas partijas tērē pasākumiem un ēdināšanai.

Tas kļuva skaidrs pērn, kad KNAB pirmo reizi publicēja detalizētāku pārskatu par 2023. gadu.

Atklājās, ka desmitiem tūkstošu eiro tērēti kongresiem, Ziemassvētku ballēm, ēdināšanai un viesmīļiem. Par valsts naudu pērk arī dārgus aizkarus, rīko Ziemassvētku kartīšu meistarklasi vai apmaksā dragkvīnu performanci. 

Arī nule publicētais 2024. gada pārskats šai ziņā nepārsteidz. Latvijas Zaļā partija par 11 tūkstošiem saliedējās (ar mūziku un fotosesiju). Stabilitātei! notērēja bērnu ekskursijām uz Saeimu. Vēl “mēs redzam, ka neviens partiju pasākums nenotiek bez uzklāta galda,” saka KNAB pārstāve Amīlija Raituma. 

Piemēram, JV ēdienam un telpu nomai partijas pasākumos iztērējusi 55 tūkstošus. Nacionālajai apvienībai kongress ar mūziku un kafijas pauzēm izmaksājis 26 tūkstošus. Latvija pirmajā vietā klātiem galdiem atvēlējusi 15 tūkstošus.  

“Rodas jautājums, vai ar tādu mērķi tika dots finansējums,” spriež Raituma. Aizliegts nav, tomēr saturam partijas jau tā atvēl vismazāk. “Ja iedziļināsimies, cik jēgpilni tie procenti iztērēti, domāju, ka varētu būtu diezgan skumja aina.”

Politiķu skaidrojumi par pētījumu un analītiskā darba trūkumu ir dažādi. Vieni saka, ka vēlēšanu gados nauda “vienkārši loģiski” aizplūst reklāmai. Citi apgalvo, ka pētījumus finansē no ziedojumiem, nevis valsts līdzekļiem. Citiem tos vienkārši nevajag. 

“Es principā esmu pret pētījumiem. (..) Tā ir vienkārši pa gaisu iztērēta nauda,” saka Stabilitātei! Saeimas deputāte Svetlana Čulkova. Aptaujas partija varot sarīkot arī sociālajos medijos. Bet Harijs Rokpelnis (ZZS) atklāj, ka valdības partijas “to var izdarīt ar ministrijas resursiem”.

KO PARTIJAS SAPROT AR “SATURISKU NODROŠINĀŠANU” (2024)

Nereti pārtērējas

KNAB pārkāpumus naudas izlietojumā atklāj katru gadu. Visbiežāk pārtērē aģitācijai, bet gadās visādi. Piemēram, partiju apvienība PLI 2023. gadā iesniedza čeku par alkoholu, ko par valsts naudu pirkt nedrīkst. Tas noticis netīšām, skaidro apvienības pārstāvis Juris Pūce: “Vīna glāzes kongresā. (..) Atzīstam vainu un atmaksājām.”

Lielākoties partijas sarunā ar Re:Baltica norādīja, ka kļūdās, jo nesaprot, kas kurā kategorijā jāliek. KNAB tam nepiekrīt – esot daudz skaidrojuši. 

Visvairāk naudas par pārkāpumiem zaudējusi Nacionālā apvienība (NA). Tā 2022. gadā aģitācijai iztērēja 210 tūkstošus virs atļautā. Partija nepiekrita KNAB secinājumiem, bet tiesā zaudēja. Tāpēc nauda jāatdod. 

Kad pārkāpumu atklāja, NA uz gadu arī apturēja valsts naudas izmaksu. Partija zaudēja vēl 765 tūkstošus eiro. “Tas bija ļoti nepatīkams pasākums,” saka NA frakcijas vadītājs Raivis Dzintars. “Pārziemot šo periodu” palīdzējusi pieredze no laikiem, kad nebija tik dāsna valsts atbalsta. Tagad partija esot “atpakaļ uz strīpas”. 

Savukārt Stabilitātei! nupat zaudēja 195 tūkstošus, jo izjuka tās Saeimas frakcija. Likums šādos gadījumos saglabā daļu finansējuma (neizmaksā par balsīm parlamenta vēlēšanās). Deputāte Čulkova uzskata, ka tas partijai neesot liels trieciens. Pirms iepriekšējām vēlēšanām vispār nebija valsts naudas, bet tāpat iekļuva Saeimā. “Galvenais ir nevis iztērēt vairāk naudas, bet vairāk runāt ar cilvēkiem, staigāt pa ielām, sarunāties. Līdz ar to – nē, es neredzu problēmu,” viņa uzsver. 

2022. gadā no 646 tūkstošiem atvadījās Artusa Kaimiņa izveidotās partijas KPV LV pēctece Par cilvēcīgu Latviju. Tā Rīgas domes vēlēšanu kampaņā pretlikumīgi iztērēja 70 tūkstošus eiro, tostarp pārmaksājot reklāmistam, tagadējam pašvaldības deputātam Ērikam Stendzeniekam (LPV). KNAB lika naudu atmaksāt un uz gadu apturēja valsts finansējumu.

Partija pārtērēto neatdeva. Vēl citu pārkāpumu dēļ ar tiesas lēmumu politisko spēku pērn likvidēja. 

Nauda arī pajukušām partijām 

Valsts nauda partijām turpina plūst arī tad, kad to politiskā dzīve faktiski ir apstājusies.

Šogad 212 tūkstoši pienākas no politikas uz ārzemēm aizmigrējušā Alda Gobzema savulaik dibinātajai Katram un katrai, ko tagad sauc Platforma 21. Partijai ir divi deputāti reģionos: viens Saulkrastu novadā, otrs Jēkabpils. Valsts līdzekļi četrus gadus tai pienākas, jo 2022. gada Saeimas vēlēšanās saņēma vairāk par 2 % balsu. 

Vēlētāji par tās eksistenci droši vien jau bija aizmirsuši, bet 2026. gada sākumā bijusī valdes locekle Liene Dreimane paziņoja par iespējamu valsts naudas izšķērdēšanu partijā un aizdomām par korupciju. KNAB norādītos pārkāpumus nesaskatīja, taču uzsver, ka vēl vērtēs 2025. gada tēriņus. “Mēs neesam pamirusi partija, gatavojamies Saeimas vēlēšanām,” Re:Baltica apgalvo valdes loceklis Agris Freifalts.

Šogad par pārtēriņu reklāmai valsts finansējumu apturēja Jaunajai konservatīvajai partijai (pērn tā saņēma 200 tūkstošus). Pēc zaudējuma iepriekšējās Saeimas vēlēšanās līderi partiju atstāja. “Neteiktu, ka mēs ejam uz izbeigšanos,” uzsver tagadējais vadītājs Sigords Stradiņš. Partijai vairs neesot tik spēcīgu “seju” kā agrāk, taču nākot jauni cilvēki un “mēs, kā saka, cīnāmies”. 

Gandrīz 900 tūkstoši pēc pēdējām vēlēšanām pienākas arī Tatjanas Ždanokas Latvijas Krievu savienībai. Tā neko nav saņēmusi, jo nevar atvērt kontu nevienā Latvijas bankā. 

Kas jāmaina?

Re:Baltica sazinājās ar gandrīz visām pēdējo sešu gadu laikā valsts naudu saņēmušajām politiskajām organizācijām, un katrai bija priekšlikumi par maināmo. Dažas pat uzskata, ka nauda jāsamazina vai no tā jāatsakās vispār. 

Lielākā daļa min, ka tēriņi jāpadara caurskatāmāki. Bet ar piebildi – bez lielāka sloga partijai. 

Par atklātību runā arī politoloģe Iveta Kažoka: “[KNAB publicētie] pārskati pietiekami labi neparāda, kā tā valsts nauda kustās.” Viņasprāt, jāpublicē detalizētāka informācija. Tāpat vajadzētu veidu, kā KNAB var publiski izgaismot aizdomīgus tēriņus, piemēram, ja kādu pakalpojumu partija acīmredzami pērk virs tirgus cenas.

Kažoka arī kritizē papildu finansējumu par 5 % barjeras pārvarēšanu Saeimas vēlēšanās. Sākotnējā iecere bijusi pretēja – ar šo naudu palīdzēt augt tiem, kas parlamentā neiekļūst, jo Saeimas partijām jau tā ir lielākas iespējas.

Arī KNAB runā par lielāku atklātību. “Vajadzētu paskatīties tajā virzienā, ka kaut vai katru rēķinu nopublicē pieejamu sabiedrībai,” spriež Raituma. Citas būtiskas izmaiņas iestāde neredz. 

Savukārt Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens uzsver, ka partijas nevajadzētu pārregulēt. “Kādā brīdī man uznāk vēlme uz to skatīties kā uz tādu riska kapitālu. Respektīvi, valsts dod naudu noteiktām politiskām partijām un saka: “OK, rīkojieties, izglītojiet sabiedrību, esiet neatkarīgākas.” Un, ja tajos četros gados nekas nesanāk, nu, tad nesanāk.”

Netīrās naudas mazāk

“Ja jāvērtē sausais atlikums (..), vajadzība pludināt netīro naudu partijās, vismaz tām, kuras saņem valsts finansējumu, ir samazinājusies,” spriež Kažoka. “Neticu, ka pilnībā izskausta korupcija, bet ir stipri mazāk.” 

Līdzīgās domās ir Raituma. 2019. gadā noteiktais mērķis mazināt partiju atkarību no privātajiem ziedojumiem ir sasniegts.

Tam gan ir arī ēnas puse, uzskata Ikstens. Agrākie lielie ziedotāji – uzņēmēji – sakot, ka viņos ieklausās daudz mazāk. “Nav jau obligāti tur vienmēr kaut kādu korupciju iesaistīt. Vienkārši tu ieklausies vai neieklausies.” 

Levita vērtējumu par reformu un to, vai, tagad atskatoties, būtu ko rosinājis citādi, Re:Baltica neizdevās iegūt. Viņš sākumā lūdza atsūtīt jautājumus rakstiski, bet tad pazuda.

Vai reforma atmaksājusies?

“Jautājums ir droši vien par citiem rādītājiem, kurus grūtāk nomērīt, jo pamatmērķis bija stiprināt politiskās partijas,” spriež Raituma. “Vai partiju biedru skaits ir būtiski pieaudzis? Vai partijām ir palielinājies reģionālo nodaļu skaits?”  

KNAB pārstāve uzsver, ka valsts vairumam partiju dod vairāk, nekā nepieciešams pamatvajadzībām. “Iztēlojieties savā kontā kaut vai pusmiljonu – tā ir milzīga nauda. Tā ir sabiedrības nauda, un sabiedrībai ir tiesības noteikt virzienus, kā ar to apieties,” uzsver Raituma. “Partijas nepietiekoši atvēl savu resursu saturiskai nodrošināšanai, kas būtu vērsta uz nākotnes attīstību. (..) Mēs gribētu redzēt vairāk seminārus vai pētījumus par problēmjautājumiem. (..) Tie vai nu netiek analizēti vispār, vai stipri minimāli.” 

Pēc Ikstena domām, lielākā problēma ir ideju un spēcīgu programmu trūkums. “Tā ir atslēgas lieta. (..) Beigās atduras pret to, ka vēlēšanu kampaņas ir mazāk balstītas saturā, bet vairāk līderos, personībās un kaut kādās drāmās.”

Autore: Inese Braže

Redaktore: Sanita Jemberga

Ilustrācija: Miko Rode

Tehniskais atbalsts: Madara Indāne

Faktu pārbaude: Ronalds Siliņš