Eiropas Parlamenta deputāts Vilis Krištopans (Latvija pirmajā vietā) intervijā Latvijas Radio 4 pauda virkni maldinošu un nekorektu apgalvojumu. Viņš stāstīja, ka Covid esot afēra, jo ASV senators Bērnijs Sanderss esot saņēmis gandrīz divus miljonus no farmācijas kompānijām. Savukārt to, ka klimata pārmaiņas ietekmē tikai daba, nevis cilvēki, esot apgalvojuši tūkstošiem zinātnieku un Nobela prēmijas laureāti. Krištopans nekorekti izteicās arī par migrāciju.
Vai Rīgā ir tūkstošiem nelegāli iebraukušu imigrantu?
Trūkst konteksta
Krištopans 3. februāra raidījumā Atklātā saruna vairākkārt teica, ka ir pret nelegālo migrāciju, un pieminēja arī Rīgu:
“Es runāju, mēs runājam un AFD runāja par nelegālo migrāciju, kas ir pieņēmusi tādus apmērus, miljoniem lielus, ka Eiropa jau smok. Mēs redzējām, kas notiek Vecgada vakarā pie Brīvības pieminekļa. Cilvēki nepamanīja. Tūkstoši jau bija nesaprotamu cilvēku no nesaprotamām valstīm.”
No Krištopana teiktā noprotams, ka pie Brīvības pieminekļa bija tūkstotis vai tūkstoši nelegālo imigrantu. Tam nav nekādu pierādījumu. Interneta portālos pēc Jaunā gada svinībām bija publicētas fotogrāfijas un video, kuros bija redzami līksmojam, iespējams, Latvijā iebraukuši cilvēki, taču nav nekāda pamata runāt par tūkstošiem vai, ka viņi te nokļuvuši nelegāli. Latvijā legāli uzturas vairāki desmiti tūkstoši trešo valstu pilsoņu, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā (šeit) ir redzams, no kurām valstīm viņi nākuši. Nelegāli Latvijā 2023. gadā uzturējās 521 trešo valstu pilsonis, liecina Valsts robežsardzes dati (šeit). Visā Eiropas Savienībā pērn konstatēti nepilni 240 tūkstoši nelegālas iekļūšanas gadījumu, un tas ir pēdējos gados zemākais skaits.
Re:Check jautāja Krištopanam, vai ar tūkstošiem “nesaprotamu cilvēku no nesaprotamām valstīm” domājis nelegāli iebraukušos un no kurienes viņam informācija, ka tādu cilvēku pie Brīvības pieminekļa bija tūkstoši. Politiķis atbildēja balss ziņā saziņas lietotnē WhatsApp. Viņš sacīja, ka nevēlas, lai Latvijā būtu kā citās Eiropas valstīs. “Jā, man ir dati, bet tie ir nosacīti slepeni un es netaisos jums izpaust.” Viņš zinot, kā Latvijā nelegāli iekļūst ārvalstu pilsoņi un esot informējis arī attiecīgas iestādes, bet pagaidām tas neesot masveidīgi.
Uz raidījuma vadītājas norādi, ka Krištopans kā uzņēmējs taču saprot, ka Latvijai vajag darba rokas, EP deputāts uzsvēra, ka runā tikai par nelegāli iebraukušajiem un kā piemēru minēja Briseli, kur šādi cilvēki guļot uz ielām. Tad viņš teica:
“Briselē pamatiedzīvotāji ir apmēram 20 procenti – beļģi. Pārējie – nesaprotams.”
Pērn 63% Briseles iedzīvotāju bija Beļģijas pilsonība, liecina Briseles Statistikas biroja dati (šeit). Savukārt no pārējiem vairāk nekā 60% ir citu ES valstu pilsoņi, kas lielā mērā saistāms ar Eiropas institūciju atrašanos šajā pilsētā. Ir tiesa, ka tikai aptuveni 25% pilsētas iedzīvotāju ir beļģu izcelsmes (proti, vismaz viens no vecākiem bijis beļģis) un viņu īpatsvars samazinās, taču nav nekāda pamata teikt, ka pārējie ir kaut kas “nesaprotams”, vai saistīt viņus ar nelegālo migrāciju.
Sanderss nesaņēma miljonus no farmācijas kompānijām
Nav taisnība
Krištopans raidījumā nosauca Covid par afēru – to esot teicis ASV veselības ministra amatam izvirzītais Roberts Kenedijs jaunākais. Dabas aizstāvis un pretvakcīnu aktīvists Kenedijs vairākkārt izplatījis nepatiesu informāciju par vakcīnām, tajā skaitā populāro un sen atspēkoto mītu, ka tās izraisa autismu. Raidījuma vadītāja lūdza paskaidrot, ko Krištopans domāja ar afēru. Politiķis atbildē stāstīja par ASV senatoru un bijušo ASV prezidenta amata kandidātu Bērniju Sandersu:
“Paskatieties, cik daudz senatoru saņēma naudu no farmācijas kompānijām. Demokrāts Sanderss, kas izlikās par nabagu, ka viņam ir tikai viens kostīms skapī. Viņš saņēma 1,9 miljonus no farmācijas kompānijām. Par ko?”
Krištopans atstāsta jau minētā Kenedija teikto viņa iztaujāšanā ASV Senātā. Kenedijs tajā izteicās, ka demokrātu senators Sanderss ir saņēmis “miljoniem dolāru no farmācijas industrijas”, un ka šie ziedojumi bija paredzēti, lai aizstāvētu nozares intereses.
Kā norāda ASV faktu pārbaudes medijs Snopes, Kenedija apgalvojums balstās uz bezpeļņas politisko ziedojumu izsekošanas organizācijas OpenSecrets analīzi par Federālās vēlēšanu komisijas datiem, taču tie ir nepareizi interpretēti. No 2019. līdz 2020. gadam Sanderss saņēma 1,4 miljonus dolāru no cilvēkiem, kas strādā nozarē “farmācijas/veselības produkti”. Vēl 400 tūkstošus viņš saņēma no “farmācijas ražošanā” nodarbinātajiem. Taču tas nenozīmē, ka viņš saņēma līdzekļus tieši no farmācijas kompānijām jeb industrijas. Sanderss arī nav saņēmis līdzekļus no politisko darbību komitejām – tas ir vienīgais veids, kā viņš varētu saņemt naudu no korporācijām. OpenSecrets apkopotie ziedojumi, uz kuriem atsaucās Kenedijs, gandrīz pilnībā nāca no ierindas darbiniekiem. Pati organizācija OpenSecrets 31. janvārī platformā X noliedza, ka šo naudu būtu ziedojušas korporācijas – tās kampaņai ziedot nevar. Kenedija teikto gan iztaujāšanā, gan platformā X noliedza arī pats Sanderss.
Krištopans Re:Check norādīja, ka ir noklausījies Kenedija uzstāšanos un Eiroparlamenta deputātam neesot pamata viņam neticēt.
Tūkstošiem zinātnieku nav teikuši, ka cilvēki klimatu nemaina
Nav taisnība
Krištopans raidījumā kritizēja Eiropas zaļo kursu. Politiķim jautāja, vai viņš neatzīst, ka klimats cieš un kaut kas jādara. Krištopans atbildēja:
“Klimats mainās, bet es vienmēr atbalstu to viedokli, kuru atbalsta tūkstoši zinātnes cilvēku, Nobela prēmiju laureāti – klimatu nemaina cilvēki. Klimatu maina daba.”
Teju visi pasaules klimata zinātnieki un viņu pētījumi apstiprina, ka pēdējo 150 gadu laikā strauji kāpusi vidējā globālā temperatūra, un tā cēlonis galvenokārt ir cilvēku darbības rezultāts. Šo gandrīz vienprātīgo pētnieku nostāju gadu desmitiem centusies noslēpt fosilā kurināmā industrija. Tā pagājušajā gadsimtā sāka rīkot dezinformācijas kampaņas, kurās iesaistītas industrijas finansētas domnīcas, “eksperti” un politiķi.
Latvijā iepriekš popularitāti guvusi ziņa par it kā daudzu zinātnieku parakstītu vēstuli Pasaules klimata deklarāciju, kurā pausta nepatiesa informācija par klimata pārmaiņām. Re:Check par to iepriekš rakstīja šeit. Pasaules klimata deklarācijas autori ir Nīderlandes organizācija Clintel, kurai ir saiknes ar fosilā kurināmā ieguves firmām. Vēstuli bija parakstījuši vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem vairums nekādā veidā nebija saistīti ar klimata pētniecību. Saistībā ar šo vēstuli un klimata pārmaiņām bieži vien izskan Nobela prēmijas laureātu Īvara Jēvera un Džona Klauzera vārds. Viņi nav klimata pētnieki, bet fiziķi, un šajā nozarē arī saņēmuši Nobela balvas. Abi darbojas organizācijās, kuras finansē fosilā kurināmā industrija.
Secinājums: Eiropas Parlamenta deputāts Vilis Krištopans vedina domāt, ka Rīgā bijuši tūkstoši nelegāli iebraukušu cilvēku. Latvijā legāli uzturas vairāki desmiti tūkstoši trešo valstu pilsoņu, savukārt nelegāli – vairāk nekā 500 cilvēku. ASV demokrātu senators Bērnijs Sanderss nav saņēmis gandrīz divus miljonus dolāru no farmācijas kompānijām. Tāpat nav taisnība, ka tūkstošiem zinātnieku noliedz cilvēku ietekmi uz klimata pārmaiņām. Teju visi pasaules klimata zinātnieki apstiprina, ka pēdējo 150 gadu laikā vidējā globālā temperatūra ir paaugstinājusies straujāk nekā jebkad un tā cēlonis galvenokārt ir cilvēku darbība.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
