Sociālajos medijos arvien biežāk izskan jautājumi par to, kā iespējams, ka valstīs ar augstu vakcinācijas aptveri šobrīd strauji pieaug saslimstība. Tiek pat izteikti apgalvojumi, ka visvairāk slimo tur, kur ir visvairāk vakcinēto. Tā nav taisnība. Turklāt, ar šiem argumentiem apšaubot vakcinācijas efektivitāti, bieži tiek noklusēts būtisks fakts – lai gan cilvēki joprojām inficējas ar Covid-19, mirstība šajās valstīs ir ievērojami kritusies.
Piemēram, bijusī labklājības ministre, Saeimas deputāte Ramona Petraviča (ievēlēta no KPV LV) Facebook raksta:
“Vai tikai man vienai šķiet dīvaini, ka valstīs, kurās ir liela vakcinēšanās aptvere kā Dānija, Īrija, Malta, Norvēģija, Portugāle, Spānija, ir arī visaugstākie saslimstības rādītāji. Maltā pilnībā vakcinēti 82,7%, saslimšanas kumulativais rādītājs 379,4. Kiprā vakcinēti 58,2%, saslimšana augstākā Eiropā- 1483,6. Turpretim Bulgārijā vakcinēti 16,2% un saslimšana viszemākā Eiropā.”
Secinājums ir maldinošs. Tieša sakarība nepastāv – to var redzēt, aplūkojot visu valstu datus, ne tikai atsevišķus piemērus. Piemēram, Bulgārijā, kur tiešām ir vismazāk vakcinēto (zem 13%), nav zemākā saslimstība. Ungārija, kur pilnībā vakcinēti 56% iedzīvotāju, nedēļā līdz 25.jūlijam saslima vidēji seši cilvēki dienā, bet Bulgārijā – 15. Tāpat jāpiebilst, ka Norvēģija nav starp valstīm ar augstāko vakcinācijas aptveri.
Taču būtiskāk ir pievērst uzmanību mirstības rādītājiem. Eksperti un atbildīgās valsts iestādes vairākkārt norādījušas, ka tieši aizsardzība no smagas saslimšanas un nāves ir vakcīnas galvenais uzdevums. Tabulā var redzēt, ka valstīs ar augstu vakcinācijas aptveri, pat neraugoties uz lielo saslimstību, mirstība no Covid-19 ir zema. Petraviča līdz raksta publicēšanai uz Re:Check jautājumiem neatbildēja.
*Vairākas dienas pēc raksta publikācijas, Petraviča Re:Check atsūtīja datu analīzi (šeit), kur esot “skaidri redzama iepriekš minēto parametru pozitīva korelācija”. Re:Check ievēroja vairākas nepilnības analīzē, piemēram, izmantoti dati par vienas dozas vakcinācijas aptveri. Rakstiskā atbildē deputāte skaidroja, ka šāds lēmums esot pieņemts, “balstoties uz informāciju, ka vakcīna AstraZeneca jau nodrošina aizsardzību pēc pirmās vakcīnas devas” (jāņem vērā, ka vairums ES iedzīvotāju vakcinēti ar citu ražotāju vakcīnām). Tāpat arī analīzē norādītais korelācijas rādītājs ir zems. Datu analīzi izvērtēja arī Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs. Viņš norādīja, ka “izlase [analīzei izvēlēto valstu skaits – red.] ir maza, efekts ir neliels un kumulatīvo saslimstības rādītāju ietekmē liels daudzums faktoru – kurā brīdī ienāk delta, kādi ir ierobežojumi, vai tā ir ziemeļu puslodes vai dienvidu puslodes valsts, kurā brīdī iestājas vasara”. Profesors skaidro: “Lai pateiktu, ka ir cēloniska sakarība, ir jāizlsēdz citi cēloņi, kas var būt kopīgi abiem rādītājiem.”
Arī citi sociālo mediju lieotāji pauduši sašutumu par saslimstības pieaugumu valstīs ar augstu vakcinācijas aptveri, piemēram, Izraēlā un Lielbritānijā, kur plosās vīrusa lipīgais delta variants.
Kādā video, ar kuru dalījušies 1,7 tūkstoši lietotāju, teikts:
“Valstis, kurās ir vislielākais vakcinācijas apjoms, ir arī visvairāk slimojošās uz doto brīdi, neskatoties uz to, ka šobrīd ir vasara. Es atgādināšu, Anglijā redzat, šie te dati gandrīz tuvojas smagākajam līmenim, kāds vispār viņiem vēsturē ir bijis.”
Taču pašreizējais Covid-19 vilnis valstīs ar augstu vakcinācijas aptveri (un īpaši augsta tā ir vecāko cilvēku un citu riska grupu vidū) tomēr ir citādāks nekā iepriekšējie. Proti, aug saslimstība, bet ne mirstība. Vakcīnu efektivitāte pret saslimšanu ir 60-90% robežās, atkarībā no ražotāja un vīrusa mutācijas, taču efektivitāte pret hospitalizāciju un nāvi ir ļoti augsta. Jāpiebilst arī, ka riski atšķiras atkarībā no vecuma grupas un blakusslimībām. Piemēram, Financial Times analizēja, ka riski vakcinētam 80 gadus vecam cilvēkam ir līdzīgi kā nevakcinētam apmēram 50 gadu vecumā.
Re:Check arī apskatīja vairāku valstu piemērus, kā mirstības rādītājs mainījies otrā un trešā saslimstības viļņa laikā valstīs ar augstu un zemu vakcinācijas aptveri. Grafikas atspoguļo saslimstību un mirstību trīs valstīs – Islandē, Izraēlā un Lielbritānijā – kur vakcinēto īpatsvars ir salīdzinoši augsts. Zilā līkne apzīmē infekcijas gadījumu skaita, bet sarkanā – mirušo skaita izmaiņas. Visās trijās Covid-19 viļņa laikā rudenī un ziemā mirstība pieauga līdz ar saslimšanu. Taču jūnijā un jūlijā mirstība palikusi zema, lai gan inficēto cilvēku ir arvien vairāk. Pat ASV, kur vakcinēta puse iedzīvotāju, tendence ir līdzīga. Grafikās izmantotie dati iegūti no Oksfordas universitātes projekta Our World in Data publicētās informācijas.
Saslimstības un mirstības izmaiņas
Savukārt citās valstīs, kur arī pašlaik ir augsta saslimstību, taču zema vakcinācijas aptvere, strauji augusi arī Covid-19 mirstība. To ilustrē Krievija, Kazahstāna un Gruzija, kur vēl nav vakcinēti pat 20% iedzīvotāju.
Saslimstības un mirstības izmaiņas
Vai Izraēlā un Lielbritānijā vakcinētie mirst vairāk?
Daudz apspriesti arī dati par vakcinēto hospitalizāciju un mirstību Izraēlā un Lielbritānijā. Medijā Times of Israel rakstīts, ka 60% cilvēku, kas hospitalizēti ar Covid-19, bija saņēmuši abas vakcīnas devas. Savukārt Anglijā 23.jūlijā publicēti dati rāda, ka, ka apmēram puse no 50 gadus un vecākiem mirušajiem, kas bija saslimuši ar vīrusa delta variantu, bija vakcinēti. Ko tas nozīmē?
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns sarunā ar Re:Check norāda, ka, šos datus vērtējot, jāņem vērā, cik liela daļa sabiedrības vakcinējusies. “Vakcinēto un nevakcinēto skaits vai procenti hospitalizēto un mirušo vidū nav pietiekami, lai izdarītu secinājumus par vakcīnas efektivitāti vai neefektivitāti. Piemēram, ja vakcinējušies ir 100% iedzīvotāju, tad hospitalizēto un mirušo vidū būs tikai un vienīgi vakcinēti cilvēki,” viņš skaidro (pilnais viņa skaidrojuma teksts pieejams te).
Poikāns stāsta, kā aprēķināt, vai vakcinācijai ir pozitīvs efekts: “Ja vakcinēto īpatsvars hospitalizēto vai mirušo vidū ir mazāks nekā visā vecuma grupā, tad vakcīnai ir pozitīvs efekts, ja lielāks – tad negatīvs efekts, ja tāds pats – tad vakcīnai nav nekāda efekta.” Izmantojot Lielbritānijas piemēru – tur vecuma grupā virs 50 gadiem vakcinēti 92% cilvēku (tā ir arī Anglijā, kā liecina aplēses iknedēļas un mēneša ziņojumos). Poikāns norāda, ka vakcinēto un nevakcinēto attiecība tātad ir 92:8 jeb 11,5:1. Anglijā nomiruši 220 vakcinētie un 131 nevakcinētais, attiecība ir 1,7:1. “Tas skaidri parāda, ka vakcinācija šajā vecuma grupā ir samazinājusi mirstību gandrīz septiņas reizes. Ja vakcīnai nebūtu nekāda efekta, tad vecuma grupā 50+ būtu nomiruši apmēram 1500 vakcinēti un 131 nevakcinēts cilvēks,” rēķina Poikāns.
Kāpēc valstīs ar augstu vakcinācijas aptveri slimība izplatās atkal?
Izraēlas Veselības ministrijas ģenerāldirektora vietnieks Ašers Salmons BBC sacījis, ka Izraēlas piemērs rāda – atceļot ierobežojumus, jābūt piesardzīgiem. Jūnija beigās Izraēla atkal lēma, piemēram, par masku lietošanu telpās. Kopš pēdējo ierobežojumu atcelšanas bija pagājušas vien dažas dienas un saslimstība atkal pieauga, raksta BBC. Jūlija beigās arī lemts ar mobilās lietotnes palīdzību sākt rūpīgāk pieskatīt tūristus, kuriem būtu jāpavada laiks karantīnā.
Saslimstība pēc ierobežojumu atcelšanas augusi arī Nīderlandē. To saista ar naktsdzīves atsākšanos jauniešu vidū – 60% no saslimušajiem ir 15 līdz 25 gadu vecumā, raksta Reuters. Arī tur nācās atgriezties pie ierobežojumiem un premjers atvainojās, ka tos atcēlis pārāk ātri, ziņo Euronews. Līdz augusta vidum slēgti uz īsu brīdi atvērtie naktsklubi, restorānos un bāros atkal jāievēro distance, bet kultūras un sporta pasākumos ļauts sēdēt tikai noteiktās vietās, liecina valdības mājaslapā pieejamā informācija. Tā sācies arī saslimstības pieaugums Spānijā un Beļģijā. Vairumam jauniešu vēl nav bijusi iespēja vakcinēties vai arī tā dota tikai tagad, jo priekšroku šajās valstīs deva veciem cilvēkiem un citām ievainojamām sabiedrības grupām.
Savukārt Lielbritānijā saslimstības pieaugumu eksperti saista ar ieceļotājiem, kas ieveduši delta variantu. Taču, neskatoties uz to, nesen atcelti ierobežojumi. Vairs nav noteikts cilvēku skaita limits pulcējoties un sejas masku nēsāšana nav obligāta, bet tikai ieteikta. Vakcinētiem ceļotājiem, kā arī nevakcinētiem nepilngadīgajiem nav jāievēro pašizolācija. Par riskiem šādi paaugstināt vīrusa izplatību brīdina eksperti.
*Raksts 05.08.2021. papildināts ar deputātes Ramonas Petravičas atbildēm.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
