Aizejošais gads galvenokārt atmiņās paliks ar cīņu pret Covid-19. Taču ar to roku rokā nāca vēl viena krīze – straujā dezinformācijas izplatība jeb infodēmija. Šis gads atklāja, ka sazvērestības teorijām gatavi noticēt ne tikai daži dīvaini citplanētiešu kuģīšu mednieki, bet noteiktos apstākļos arī gana būtiska daļa sabiedrības. Re:Check piedāvā atskatīties uz, kā šī krīze sākās un ko pēdējā laika notikumi atklāja par dezinformācijas izplatītājiem un izaicinājumiem nākamgad.

Zviedrijā tikpat kā nav ierobežojumu, mirstība krītas, ekonomika aug un drīz būs sasniegta kolektīvā imunitāte – šādi un līdzīgi apgalvojumi arvien gūst popularitāti sociālajos medijos. Taču tie neatbilst patiesībai  – Zviedrijā ierobežojumi bija mazāki nekā citur, taču valsts līmenī atzīti par nepietiekamiem, ekonomikas kritums ir lielāks nekā daļā kaimiņvalstu, bet mirstība no Covid-19 – stipri augstāka.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Tūlīt pēc tam, kad Latvijas Televīzija publicēja video ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) mediķes vakcinēšanu pret Covid-19, sociālajos medijos strauji izplatījās baumas, ka patiesībā injicēts kas cits, nevis vakcīna, jo video esot redzamas divas šļirces. Šis pieņēmums ir aplams. Divu šļirču izmantošana atbilst vakcīnas instrukcijai – ar vienu flakonā tiek ievadīts atšķaidīšanai nepieciešamais nātrija hlorīda šķīdums un izvilkts gaiss, ar otru paņemta viena deva un ievadīta muskulī.