Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Bijušais Rīgas domes deputāts Aleksejs Rosļikovs Facebook tīklā popularitāti gūst, apgalvojot, ka valdība nolēmusi atdot 250 miljonus nodokļu maksātāju naudas bagātāko celtniecības firmu īpašnieku ģimenēm. Viņš skaidro, ka tā neesot nekāda ekonomikas sildīšana – to glābt varot tikai naudas pārskaitīšana katram valsts iedzīvotājam.
Ar Rosļikova video pāris diennakšu laikā dalījies aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku. Tajā viņš saka:
”Latvijas valdība gatavojas sildīt Latvijas ekonomiku. Ieklausieties šajos vārdos – sildīt ekonomiku. Un shēma ir diezgan vienkārša – viņi gatavojas ņemt 250 miljonus eiro no nodokļu maksātāju naudas – jūsu, manas, to visu cilvēku, kas dzīvo Latvijā un maksā vismaz minimālos nodokļus – un nodot pašu bagātāko celtniecības uzņēmumu īpašnieku ģimenēm. 75 miljoni paredzēti ģimenēm, kas nodarbojas ar ceļu būvniecību, un 150 – ģimenēm, kas nodarbojas ar cita veida celtniecību. Kā šāda milzīgas summas atdošana privātās rokās sildīs ekonomiku, palīdzēs tai un katram iedzīvotājam? Tikai naudas pārskaitīšana katram iedzīvotājam varēs atbalstīt ekonomiku un neļaut tai sagrūt.”
Arī vēlāk viņš norāda, ka nauda tiks atdota miljonāriem, kuriem jau tā neko nevajag. Viņaprāt, katram iedzīvotājam līdz gada beigām jāpārskaita 500 eiro, kuri tad tiktu iztērēti veikalos, nonāktu pie tirgotājiem un ražotājiem un tā sildītu ekonomiku.
Rosļikovs kopā ar vēl vairākiem kolēģiem tika izslēgts no partijas Saskaņa, pēc kā viņš pievienojās Aleksandra Mirska partijai Alternative, solīja to atdzīvināt un startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Arī video viņš paaugstinātā tonī runā par cilvēku apzagšanu un aicina vēlēšanās izdarīt pareizo izvēli.
Vai 250 miljoni?
Valdība patiesi 28.aprīlī lēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 75 miljonus eiro piešķirt seguma atjaunošanu uz valsts galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem aptuveni 500 kilometru garumā. Kopējais no budžeta valsts autoceļu atjaunošanai piešķirtais finansējums līdz ar to šogad būs vairāk nekā 255 miljoni eiro. Savukārt 30.aprīlī valdība vienojās par 150 miljoniem eiro palielināt pašvaldību 2020. gada aizņēmumu limitu. Paredzēts, ka pašvaldības varēs pieteikt savus investīciju projektus un pretendēt uz valsts budžeta aizņēmumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs norādījis, ka 80% no šī finansējuma varētu nonākt celtniecībā, bet 20% citās jomās.
Ilustrācija: Ekrānšāviņš no Facebook
Ceļiem papildu piešķirtā nauda un summa, par kādu palielināts pašvaldību aizdevumu limits, ir 225 miljoni eiro. Rosļikovs Re:Check skaidroja, ka par 250 miljoniem runājis, jo ir pārliecināts, ka patiesi iztērētā summa beigās būšot lielāka.
Kas silda vairāk – nauda infrastruktūrā vai katra iedzīvotāja kontā?
Rosļikovs nav vienīgais, kurš nāk klajā ar ideju krīzes laikā ekonomiku balstīt ar tā saukto helikoptera naudas izdali. Šāda iniciatīva katram piešķirt 100 eiro iesniegta arī platformā manabalss.lv, kur līdz 7.maijam gan savākti tikai 2724 paraksti no iesniegšanai Saeimā vajadzīgajiem 10 000.
Re:Check meklēja skaidrojumu, kas silda ekonomiku vairāk – piešķīrums katram iedzīvotājam vai ieplūdināšana investīciju projektos.
“Piešķirot katram iedzīvotājam naudu, atbalsts ekonomikai ir mazāks,” skaidro Latvijas Bankas (LB) ekonomists Kārlis Vilerts. Pirmais iemesls – papildu naudu iztērēs un tādējādi ekonomiku ar to stimulēs tikai noteikta daļa iedzīvotāju, jo ir cilvēki, kam vajadzību apmierināšanai pietiek ar esošajiem ienākumiem. Savukārt, ieguldot infrastruktūrā, valsts un pašvaldība pasūta konkrētu darbu, kas jāpaveic, iztērējot paredzēto naudu noteiktā laikā. Otrs iemesls – iedzīvotājiem tieši izmaksātā nauda procentuāli vairāk tiktu iztērēta importētu preču pirkšanā, tādējādi būtiska daļa galarezultātā izplūstu ārpus Latvijas. Savukārt, piemēram, ceļu būvē, ēku siltināšanā vai cita veida celtniecībā importa komponente ir maza, skaidro Vilerts. Proti, ieguldītais lielākā mērā nonāk pašmāju ekonomikā – darbinieku algās un būvmateriālos, no kuriem liela daļa tiek ražota Latvijā.
Trešais – nauda tiek ieguldīta nevis īstermiņa patēriņā, bet investīcijās, kas valstij tāpat ir vajadzīgas un dos ekonomisko labumu arī ilgtermiņā. Vilerts gan norāda, ka, arī ieguldot infrastruktūrā, jāskatās, kam tieši paredzēts to tērēt: “Ja būtu plānots, piemēram, nopirkt jaunas automašīnas, kas tiek ražotas ārzemēs, tad tiešām labāk naudu izdalīt cilvēkiem”.
Vilerts arī norāda, ka Latvijā tāpat kā pārējās Eiropas valstīs pabalsts visiem nebūtu efektīvs, jo eksistē labas sociālās palīdzības sistēmas, kas ļauj sasniegt cilvēkus pēc noteiktām vajadzībām. Tas gan nenozīmē, ka paredzētie pabalsti vienmēr ir pietiekami lieli. Kā zināms, valdība ir lēmusi par dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem, kas krīzes laikā nevar strādāt, par papildu pabalstiem viņu bērniem, bezdarbnieka palīdzības pabalstiem un citiem risinājumiem, taču tā arī saņem daudz kritikas par atbalsta apmēru un ierobežoto iespēju tam kvalificēties.
Vai citur valsts maksā visiem iedzīvotājiem?
Re:Check jautāja Rosļikovam, kāpēc viņš apgalvo, ka valsts naudu nodod būvnieku ģimenēm, lai gan tā ir paredzēta konkrētu darbu izpildei, tātad arī materiālu iegādei un darba algām. Viņš skaidru atbildi nesniedza, tikai pauda, ka tāds esot viņa viedoklis – labāk izdalīt katram, jo valstī 85% iedzīvotāju neesot, ko ēst (tā nav taisnība), nevis tērēt nevajadzīgos ceļu būves projektos kaut kur “Ludzā vai Preiļos”.
Rosļikovs kā piemēru minēja ASV – tur katrs iedzīvotājs saņemot 1200 eiro. Tā gan nav taisnība, jo šādu atbalstu saņem tikai tie iedzīvotāji, kuru ienākumi pērn vai 2018.gadā nav pārsnieguši 75 tūkstošus ASV dolāru. Ja ienākumi bijuši līdz 99 tūkstošiem gadā, atbalsts ir mazāks, bet tie, kuru ienākumi ir lielāki par šo summu, maksājumu no valsts budžeta nesaņem.
Par vienreizēju maksājumu katram valsts iedzīvotājam aptuveni 860 eiro apmērā ir lemts Japānā, bet katram pieaugušajam Hongkongā bija plānots pārskaitīt aptuveni 1100 eiro.
Secinājums: Rosļikovam nav taisnība – valdība neplāno nodot 250 miljonus bagātāko celtniecības firmu īpašnieku ģimenēm. Pieņēmums, ka naudas došana katram iedzīvotājam ekonomiku sildīs vairāk nekā valsts naudas ieplūdināšana infrastruktūrā, ir apšaubāms, lai gan pasaulē ir valdības, kas līdztekus citiem risinājumiem izvēlējušās arī šādu.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
