Ārkārtējās situācijas dēļ ir pieaugusi vardarbība ģimenēs, atsaucoties uz Labklājības ministriju (LM), piektdien paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība). Re:Baltica noskaidroja, ka krīzes centros nonākušo skaita pieaugums ir mērens, bet Rīgā palielinās policijas izsaukumu skaits ģimenes konfliktu šķiršanai.
“Pašreizējie ārkārtas situācijas ierobežojumi būtiski ietekmē sabiedrības finansiālo stāvokli, psiholoģisko un emocionālo labsajūtu, radot arvien pieaugošus vardarbības un vielu lietošanas riskus,” informē Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa.
Kopējās statistikas izmaiņas par vardarbības pieaugumu vēl nav pieejamas, taču par situāciju varot spriest pēc sociālo dienestu sniegtās informācijas.
Krīzes centros esot mērens pieaugums, kas, salīdzinot ar gada sākumu, neesot straujš. “Visi krīzes centri turpina darbu un var uzņemt vēl vairāk klientu, ja būs nepieciešams,” apliecināja Ozoliņa.
To, ka pēdējās divās nedēļās palielinājies ģimenes konfliktu izsaukumu skaits, novērojusi arī Rīgas pašvaldības policija (RPP). No 13. februāra līdz 25. martam RPP devusies uz 174 izsaukumiem par konfliktiem ģimenē. No tiem 75 bijuši pēdējo divu nedēļu laikā.
“Lai gan kopējais konfliktu skaits ir pieaudzis, lielākajā daļā gadījumu konflikts atrisinājies līdz ar policijas ierašanos. Proti, ir palielinājies ķildu skaits, taču fiziskas vardarbības gadījumu skaits ģimenēs pagaidām nav pieaudzis,” izsaukumu pieaugumu komentēja Toms Sadovskis, RPP galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos.
RPP statistikā redzams, ka pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas ievērojami pieauguši izsaukumi par konfliktiem ģimenē.
Valsts policijā (VP) izsaukumu skaits neesot palielinājies. “Vidēji tie ir divi izsaukumi dienā,” sacīja Elīna Priedīte, VP sabiedrisko attiecību speciāliste, taču konkrētus skaitļus par izsaukumiem ģimenēs solīja nākamnedēļ.
Pieejamie uzticības tālruņi darbojas bez izmaiņām, taču krīzes centri klātienes konsultācijas aizstājuši ar attālinātām.
Labklājības ministrija strādā pie īpaša krīzes algoritma sociālo dienestu darbam ar ģimenēm ar bērniem. Uz tā trūkumu Re:Baltica norādīja arī krīzes centros, jo pašlaik nav vienotas sistēmas, proti, vieni dienesti strādā, bet citi nē, un neapseko riska ģimenes.
Citās valstīs, kā, piemēram, Beļģijā un Šveicē ir izveidotas speciālas darba grupas, kuru uzdevums ir koordinēt darbu ārkārtas situācijā, lai turpinātu sniegt atbalstu vardarbības upuriem. Savukārt Spānijā noteikts, ka atbildīgajām iestādēm cauru diennakti jābūt pieejamām, kā arī savlaicīgi jāreaģē, nodrošinot aizsardzību un drošu izmitināšanu.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
