Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (Saskaņa) 5.decembrī no Saeimas tribīnes kritizēja valsts finansējuma palielināšanu politiskajām partijām, kā piemēru minot Igauniju. Taču viņa stāstījums par kaimiņvalsts it kā partiju finansējumu ne tuvu neatbilst patiesībai, ir maldinošs un ārpus konteksta.
Kabanovs sacīja:
“Bieži Latvija atsaucas uz Igaunijas pieredzi. Šodien mūsu kaimiņvalsts grib sadalīt gandrīz 4 miljonus eiro starp četrām partijām. Bet vēlēšanas nenotiek katru gadu. Un ar ko nodarbojas politiskās partijas? Piemēram, Centra partija vēlas uzcelt par savu naudu sporta un izklaides zonu. Partija, ko igauniski sauc par Tēvzemi, daļu no sava finansējuma vēlas piešķirt īpašnieku savienībai. Redziet, nevis nabagiem cilvēkiem, bet tiem, kam jau ir īpašumi, lai saņemtu no viņiem atbalstu nākamās vēlēšanās. Savukārt Igaunijas Reformiskā partija uzskata politisko partiju finansējumu par korupcijas formu, tāpēc principiāli nepiedalās šā budžeta pīrāga sadalē.”
Tātad īsumā – deputāts norāda, ka pašlaik Igaunijas parlamenta partijas dala 4 miljonus eiro partiju finansējuma un vēlas šo naudu veltīt sporta centra uzcelšanai un kādai biedrībai. Savukārt Reformu partija partiju finansējumu uzskatot par korupcijas formu, tāpēc šo naudu neņemot.
Nekas no šī nav taisnība. Kabanova minētie 4 miljoni eiro nav vis partiju finansējums, bet tas, ko Latvijā sauc par deputātu kvotām. Proti, valsts budžeta pieņemšanas procesā rezervēti līdzekļi, kurus parlamenta partijas un to deputāti novirza konkrētiem mērķiem pēc savas patikšanas. Latvijā šāda prakse pirms dažiem gadiem tika izbeigta, lai gan ir bijuši atsevišku partiju centieni to atjaunot.
Par to, kam šogad naudu paredz iedalīt Igaunijas partijas, pirms nedēļas rakstīja Igaunijas sabiedriskā medija portāls ERR . Arī Kabanovs Re:Check sacīja, ka informāciju smēlies internetā portālu ziņās.
Kā ziņo ERR, šogad partijas plāno šādi atbalstīt skolas, diabēta slimnieku asociāciju, kultūras iestādes, sporta asociācijas un infrastruktūru, kā arī baznīcas. Kabanova minētā Centra partija patiesi paredzējusi 115 000 iedalīt sporta un atpūtas zonas attīstībai vienā no Tallinas mikrorajoniem. Kopējā sadalāmā summa ir 4,2 miljoni eiro.
Deputāts no Saeimas tribīnes stāstīja, ka Reformu partija tās sadalē nepiedalās, jo uzskata politisko partiju finansējumu par korupcijas formu. Taču patiesībā pašlaik opozīcijā esošā Reformu partija nepiedalās “deputātu kvotu” sadalē – pērn tās ilggadējs deputāts un bijušais finanšu ministrs Jirgens Līgi šo praksi nosaucis par korupcijas paveidu. Savukārt valsts iedalīto partiju finansējumu Reformu partija saņem tāpat kā pārējie Igaunijas lielākie politiskie spēki. Reformu partija bija iepriekšējo parlamenta vēlēšanu uzvarētāja un pērn no valsts saņēma lielāko summu – aptuveni 1,6 miljonus eiro, kas veidoja 82% no tās kopējiem gada ieņēmumiem.
Informācija par valsts finansējumu un to saņemošajām partijām atrodama Igaunijas Politisko partiju finansējuma uzraudzības komisijas interneta lapā. Kā Re:Check jau ziņoja, pērn Igaunijā kopējais valsts finansējums partijām bija 5,4 miljoni eiro.
Kabanovs Re:Check sacīja, ka vēlējies Igauniju parādīt kā piemēru tam, ka partijām nav resursu valsts finansējuma izmantošanai pēc būtības, tāpēc būs “kaut kādi feikprojekti un balsu pirkšana”. Sarunas beigās viņš solīja pārbaudīt informāciju, un pieļāva, ka varētu būt kļūdījies.
Opozīcijas deputāti partiju finansējuma palielināšanu kritizēja saistībā ar Saeimā saņemto vairāk nekā 10 000 pilsoņu kolektīvo iesniegumu. Tajā prasīts atlikt pieaugumu līdz nākamās jeb 14.Saeimas ievēlēšanai. Saeima nobalsoja par iniciatīvas nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai. Kā zināms, šā gada novembrī valsts budžeta paketes ietvaros deputāti nolēma palielināt kopējo partiju finansējumu no šā gada 612 000 eiro līdz 4,5 miljoniem nākamgad. Partija, par pēdējās Saeimas vēlēšanās saņēma vairāk nekā 2% vēlētāju balsu, saņems valsts budžeta finansējumu 4,5 eiro apmērā par katru iegūto balsi, bet ne vairāk kā 800 000 eiro viena kalendārā gada laikā. Šis lēmums izraisījis neapmierinātību gan tāpēc, ka netiek sagaidītas nākamās vēlēšanas, kas var mainīt finansējuma saņēmēju loku, gan tāpēc, ka vienlaikus ar vairākkārtēju pieaugumu partijām netiek likumā solītajā apmērā palielināts finansējums mediķu algām.
Secinājums: Kabanovs, vēlēdamies partiju finansējuma kritizēšanai izmantot Igaunijas piemēru, jauc faktus un runā neatbilstoši kontekstam. Viņa izmantotie piemēri patiesībā atspoguļo tā sauktās kvotu naudas sadali, nevis partiju finansējumu, kas tiek piešķirts pašu politisko spēku vajadzībām. Deputāts nerunā taisnību un maldina.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (aapgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
