Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Lai pievērstu uzmanību smagajam nodokļu slogam, jūnija beigās Latvijas Restorānu biedrība medijos izplatīja paziņojumu, apgalvojot, ka situācijai nemainoties, “tuvāko gadu laikā tiks slēgti 738 restorāni un bezdarbnieku rindas papildinās vismaz 11 tūkstoši cilvēku”. Dažas dienas vēlāk intervijā ar biedrības vadītāju Jāni Jenzi laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze apdraudēto restorānu skaits jau bija izaudzis līdz tūkstotim. Tomēr, lai arī nozarē redzamas grūtības samaksāt nodokļus, šāds scenārijs ar uzņēmumu masveida slēgšanu nav reālistisks un to faktiski apstiprina arī aprēķinu veicējs.
“ Jānis Jenzis: Saglabājot esošos nodokļu slogu un turpinot Valsts ieņēmuma dienesta (VID) stingrās pārbaudes, tuvāko gadu laikā tiks slēgti 738 restorāni, darbu zaudēs 11 000 iedzīvotāju un valsts izmaksātie bezdarbnieku pabalsti varētu sasniegt 20,1 miljonu eiro.”
Jenzis skaidro – biedrības mērķis ir atjaunot vienošanos, kas panākta ar iepriekšējo finanšu ministri. Proti, bija plānots, ka nozarei varētu piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā. Šobrīd likme ir 21%. Apmaiņā biedrība solījās parakstīt nozares ģenerālvienošanos, kas paredzētu noteikt darbiniekiem vienotu minimālo algu visā nozarē. Naudas summu, kas atbrīvotos, pateicoties samazinātajam PVN, nozare varētu tērēt darbaspēka nodokļu nomaksai. Jāpiebilst, ka šobrīd lielā daļā ES valstu viesmīlības pakalpojumiem piemēro samazinātu PVN likmi.
Ja nozarei atbalsta pasākumus tomēr nepiedāvās, varētu sekot uzņēmumu slēgšana – darbu pārtrauktu vairāk nekā trešdaļa no teju diviem tūkstošiem uzņēmumu (ar 30 tūkstošiem darbinieku), par kuriem veikts aprēķins. Valstij bezdarbnieku pabalstos būtu jāizmaksā vairāk nekā 20 miljoni eiro, raksta paziņojuma autori. Tāpat paziņojumā teikts, ka VID aktīvo kontroles pasākumu dēļ sākot maksāt algas nodokļus, restorāniem nāktos celt cenas par 23%. Rezultātā kristos klientu iespējas iegādāties maltītes un sekotu restorānu aizvēršana.
Biedrība piekrita dalīties ar aprēķiniem, kas pamato paziņojumu. Re:Check tos piedāvāja izvērtēt vairākiem ekspertiem, kuri apšauba, ka aprēķinu pamatā esošie pieņēmumi jebkad varētu realizēties.
Ja PVN būs mazāks, visi sāks maksāt?
“Ir skaidrs, ka tas uztverams kā tāds pārspīlējums,” paziņojumu komentē SEB bankas galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš skaidro – aprēķinos pieņemts, ka visi ēdināšanas nozares uzņēmumi, kas nemaksāja nodokļus, sāks to darīt pēkšņi un vielaicīgi.
To apstiprina arī aprēķinu autors, biedrības finanšu konsultants Andrejs Grigoļunovičs. Vaicāts, šos aprēķinus var uzskatīt par reālistisku scenāriju, viņš norāda, ka tas tiešām ir idealizēts modelis, un “taisnība būs kaut kur pa vidu”.
Gašpuitis arī uzsver, ka nesenie skandāli liecina – biznesa modelis nemaksāt nodokļus ne vienmēr saistās ar nepieciešamību izdzīvot, bet gan vēlmi palielināt peļņu. Piemērs ir aplokšņu algu maksāšanā pieķertais restorāns Tokyo City, kas pēc skandāla sāka nodokļus maksāt dubultā.
Tāpat LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens atklāja faktus, kas raisīja aizdomas par nodokļu optimizēšanas shēmām pat smalkākajos Rīgas restorānos kā, piemēram, Restorāns 3, Valtera restorāns un Bibliotēka Nr.1.
Tādēļ par to, cik efektīva būtu PVN samazināšana, šaubās arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka: “Kur teikts, ka mainot nodokļus, mainīsies uzvedība? Es esmu stipri pārliecināts, ka lielākā daļa, ne visi, protams, turpinās šo uzvedību un vienkārši palielinās peļņu.”
Par 23% cels cenas = par 38% mazāk pārdos?
Savukārt grāmatvedības pakalpojumu uzņēmuma Numeri vadītāja Lilita Beķere norāda arī uz citām neprecizitātēm, kas varētu mainīt rezultātu. Piemēram, lai aprēķinātu, cik lielā mērā kritīsies pieprasījums, ēdinātājiem sākot maksāt nodokļus un ceļot cenas, izmantoti dati par pieprasījuma elastību ASV. Biedrība secina, ka, ceļot cenas par 23%, pārdošanas apjoms kritīsies vismaz par 38%. “Mēs nevaram ņemt vērā Amerikas datus, jo tur ir pilnīgi citi ēšanas paradumi un cits tirgus apjoms,” saka Beķere. Grigoļunovičs gan skaidro, ka uz šiem datiem balstījies, jo tos mēdzot izmantot arī Latvijā.
Beķere piebilst, ka tikpat nekorekti ir rēķināt, ka darbinieku skaits kritīsies tieši tādā pašā apmērā kā apgrozījums. Tādējādi arī pieņemums par 11 tūkstošiem cilvēku, kas zaudēs darbu, ir apšaubāms. “Kāpēc, ņemot vērā, ka mums visās nozarēs trūkst darbinieku, būtu jāpieņem, ka šie cilvēki neatradīs darbu citur?” jautā Beķere.
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētniece Līga Leitāne norāda, ka ēdināšanas nozarē šobrīd ir uzņēmumu pārsātinājums, tāpēc arī rodas grūtības strādāt ar peļņu un maksāt nodokļus. “Būs uzņēmumi, kuri, ļoti augstā līmenī vadot finanses, pat iegūs, ja citi uzņēmēji atkritīs. Viņi augs un ieņems to vietu. Būs arī tādi, kuri varbūt arī izbeigs savu darbību,” pētniece stāsta. Tāpēc arī viņasprāt secinājums par masveidīgu restorānu slēgšanu un bezdarbu nav korekts – tik lineāri piemērot aprēķinus realitātei nevar, saka Leitāne.
Nodokļu parāds gandrīz pusei
Taču Jenzis uzsver, ka ar augstiem nodokļiem visgrūtāk ir tikt galā nevis restorānu ķēdēm, bet mazajiem uzņēmumiem, tāpēc cietīs tieši tie. Viņš arī vērš uzmanību – lai gan pēdējos gados aug ēdināšanas uzņēmumu apgrozījums un nomaksātie nodokļi, ievērojamam skaitam uzņēmumu ir nodokļu parāds. To apstiprina Lursoft pētījuma dati – šādas problēmas pēdējā pusgada laikā reģistrētas teju pusei uzņēmumu. Divu gadu laikā par 19% arī sarucis ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu skaits.
Arī, piemēram, OECD pētījums atklāj salīdzinoši augstu darbaspēka nodokļu slogu. Latvijā starpība starp darba devēja izmaksām, nodarbinot vienu cilvēku, iepretim algai, ko darbinieks saņem “uz rokas”, ir 42%. Tas ir desmitais augstākais rādītājs OECD valstu grupā. Nelieliem ēdināšanas uzņēmumiem algas un līdz ar to darbaspēka nodokļi veido ievērojamu izdevumu daļu.
Uzņēmuma Mobilly vadītājs, agrākais ēdināšanas uzņēmumu konsultants pārdošanas jautājumos Ģirts Slaviņš norāda, ka, biedrības aprēķini ir “ļoti vispārīgi un ar lielu vēlmi parādīt, ka būs ļoti, ļoti slikti”, tomēr “ēdināšanas nozares skaļās bēdas nav no tukšas vietas radušās un tajās ir vērts ieklausīties”.
Secinājums: Uzņēmumi ēdināšanas nozarē saskaras ar grūtībām nomaksāt nodokļus. Tajā pašā laikā paziņojums par 738 restorānu slēgšanu ir pārspīlēts un maldinošs. Tas balstīts vairākos pieņēmumos, kurus eksperti atzīst par nereāliem – ka visi pēkšņi un vienlaikus sāktu maksāt nodokļus, ka nodokļu nemaksāšana saistīta tikai ar centieniem izdzīvot, ka cenu celšana par 23% rezultētos ar 38% pārdošanas apjoma kritumu.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (aapgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
