Cīņa par “ģimenes vērtībām” Latvijā apvieno Kremļa draugus un ideoloģiskos pretiniekus – nacionāļus. Abi savu mērķu sasniegšanai izmanto Krievijas radītus mītus. Rezultāts – tikumības pants Latvijas likumā.

Gada sākumā Latvijas populārākā avīze, “МК – Латвия”, intervēja labi pazīstamo bērnu ārstu Pēteri Kļavu. Reanimatologs aicināja atjaunot nāvessodu par pedofīliju, jo varmākas vairs nebaidās no soda un “palikusi demokrātija ar pedofīlijas garšu”.

Kā piemēru Kļava minēja Norvēģiju, kur “iestājas par speciālu stundu ieviešanu jaunākajās klasēs, veltītām incestam. Un viņiem tā ir norma. Bērni jāmāca, kā atpazīt, ka tētis drīz pienāks pārāk tuvu”.

Raksta autors paskaidro, ka šādu priekšlikumu izteikusi Norvēģijas ministre, kura kādā intervijā incestu nosaukusi par “sociālu tradīciju”.

Kļavas intervija, kuras liela daļa ir veltīta vecāku neuzmanības izraisītām traumām – iedzertām etiķa esencēm un kanalizācijas tīrītājiem, acu priekšā noslīkušiem mazuļiem –  internetā ir populāra. To pārpublicē “Facebook” draugi, konspiratologu blogs un no turienes – populārs vecāku portāls. Statistiski šo rakstu ir redzējis gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, neapzināti patērējot melus, kuru saknes aizved uz Krieviju.

“Tradicionālās vērtības” pret “pārspīlētajām Rietumu cilvēktiesībām” pēdējos gados arvien skaidrāk iezīmējas kā jaunais kaujas lauks Krievijas un Rietumu konfrontācijā. Tas jau ieguvis apzīmējumu “informācijas karš”.

“Redzam, kā daudzas eiroatlantiskās valstis patiesībā noliedz savas saknes, ieskaitot kristīgās vērtības, kas ir rietumu civilizācijas pamatā,” runā 2013.gada septembrī skaidroja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.  “Mēs zinām, ka arvien vairāk un vairāk cilvēku pasaulē atbalsta mūsu pozīciju tradicionālo vērtību aizsargāšanā, kas veidojušas garīgo un morālo pamatu civilizācijai un katrai nācijai jau tūkstošiem gadu,” viņš teica dažus mēnešus vēlāk.

Ar ģimenes vērtībām, sajauktām ar antirietumnieciskiem propagandas mītiem, Kremlis piesaista atbalstītājus, kuri citos jautājumos nav tā dabiskie sabiedrotie. Vēl vairāk: daļa ir ideoloģiski pretinieki.

Kā dzimst mīti

Viens no mītiem ir “Norvēģija – pedofilu zeme”.

Intervijā minētā bijusī Norvēģijas bērnu, līdztiesības un sociālās iekļaušanas ministre Inga Marte Torkildsena (Inga Marte Thorkildsen) nekad nav teikusi, ka incests Norvēģijā ir “sociāla tradīcija”.  “Esmu diezgan šokēta par jūsu atklājumu. Tas būtu briesmīgi, ja es būtu teikusi vai domājusi ko tādu,” viņa skaidro e-pastā “Re:Baltica”.

Pēteris Kļava  intervijā ministri neesot saucis vārdā, jo nezina, kā sauc “visas tās tantes.” Par Norvēģiju viņš zinot no kolēģiem, interneta un arī grāmatās lasījis, ka bērnu seksuāla izmantošana “nāk no vikingu laikiem”.

“МК – Латвия” žurnālists atceras, ka par Norvēģijas ministres teikto lasījis internetā, bet neatceras, kur.

Ierakstot Google “Norvēģija” un “incests”, meklētājs izmet virkni rakstu krievu valodā, ka “Norvēģijas skolās bērniem mācīs incestu”.  Ziņa balstīta uz  “starptautiskās organizācijas “Krievu mātes”” preses relīzi.

“Tas, ko es teicu, bija: Norvēģijā bērni ir steidzami jāinformē par to, kas ir normāli un kas nav. Daudzi vardarbīgās ģimenēs uzaugušie uzskatījuši, kas tas, ko ar viņiem dara ģimenes locekļi, ir norma. Kamēr par šīm tēmām nerunāsim skolās un bērnu dārzos, bērni par saviem pārdzīvojumiem klusēs,” “Re:Baltica” skaidro bijusī ministre. Vardarbībā cietušo bērnu atbalsta centrā “Dardedze” pieredze par Latviju ir līdzīga. Izvarotie bērni pat nemāk nosaukt sava ķermeņa daļas.

Taču organizācijas “Krievu mātes” vadītāja Irina Bergseta (Irina Bergset) – līdzīgi kā latviešu ārsts Kļava – zina, ka bērnu izvarošana Norvēģijā ir sena tradīcija.

“Ir tāda norvēģu tradīcija: stāties rindā, lai sodītu mazgadīgu bērnu. Atsaucas uz senām tradīcijām, vikingu paradumiem,” Bergseta stāsta intervijā Krievijas valdības oficiālajam laikrakstam “Российская газета”.

Par to viņa zinot no pašas piedzīvotā. 2000.gadu sākumā Bergseta internetā iepazinās ar norvēģi. Pārcēlās pie viņa, apprecējās, dzemdēja dēlu. Drīz izšķīrās. Sākās tiesvedība par tiesībām uz bērnu. Bergseta apgalvoja, ka tēvs bērnu sit un seksuāli izmantojis. Tiesa tam neatrada pierādījumus un nodeva bērnu tēva aprūpē, raksta “The Moscow Times”.

Kad Bergsetas organizācija Maskavā 2013.gadā sarīkoja uz ārzemēm adoptēto bērnu aizsardzības maršu, sieviete asarām acīs stāstīja: lai izvarotu viņas četrgadīgo dēlu, cilvēki ne tikai “stājās rindā”, bet bērnu pirms tam “ieģērba Putina kostīmā”. Gājienā piedalījās 12 000 dalībnieku. Tai skaitā pārstāvji no varas partijas “Vienotā Krievija”, arodbiedrībām, dārzkopības un mašīnistu savienībām. Priekšgalā gāja jaunieši no Putinam tuvā ideologa Aleksandra Dugina kustības “Eirāzijas savienība”.

Irina Bergset stāsta, ka viņas dēlu izvaroja, ieģērbtu Putina kostīmā.

Gājiens sekoja Krievijas aizliegumam adoptēt bērnus uz ASV,  jo tur tie varot nonākt pie pedofīliem un gejiem, kas tradicionālo vērtību aizstāvjiem nereti nozīmē vienu un to pašu.

Bergsetas dibinātā “Krievu mātes” fokusējas uz Skandināviju.  Tā apgalvojusi, ka Somijas valdība izsludinājusi konkursu no ģimenēm izņemto bērnu tālākpārdošanai.

2015.gadā iznākusī dokumentālā filma “TransNorway” ir visu ģimenes vērtību aizstāvju ļaunāko murgu apkopojums: Zviedrijā ievieš bezdzimuma (non-gender) bērnudārzus, Norvēģijas politiķis-miljonārs ziedojis 30 miljonus kronu (3,2 miljonus eiro), lai bērnu dārzos un skolās reklamētu homoseksualitāti, bet Vācijas ģimene ļauj bērnam izvēlēties savu dzimumu pašam.

Avots: RussianMothers/youtube. (Filma raksta tapšanas laikā no youtube tika izņemta.)

Realitātē Zviedrijā ir daži starptautiski plaši aprakstīti bērnu dārzi, kurā audzēkņus uzrunā neitrālā dzimtē. Iestādes vadītāja uzskata, ka tas ļauj viņiem labāk radoši izpausties, jo netiek uzspiesti priekšstati, kas jādara puikām un kas – meitenēm. Kritiķiem nepatīk, ka to finansē valsts, taču Zviedrijā valsts finansē visus bērnus dārzus (arī privātos).

Filmā minētajam norvēģu politiķim-miljonāram Audun Lysbakken saskaņā ar viņa ienākumu deklarāciju miljonu nav un pēdējos gados ienākumi ir ap 80 000 eiro gadā. Līdz 2012.gadam Lysbakken bija bērnu, vienlīdzības un sociālās iekļaušanas ministrs, tādēļ homoseksuāļu tiesību aizstāvēšana bija viņa darbs.

Cīņā par ģimenes vērtībām vecāku kustībām – tādām kā “Krievu mātes” – ir  svarīga loma.  Latvijā tās izplata informāciju (pārsvarā krievu valodā), mobilizē daļu sabiedrības dažādām akcijām un panāk izmaiņas likumos. Kopš 2013.gada Latvijā nodibinātas vismaz trīs līdzīgas kustības. Ģimenes vērtību aizstāvība ir  retais izņēmums, kas divkopienu Latvijā spēj vienot gan latviešus, gan krievus. Tai skaitā arī nacionālajos jautājumos pilnīgi pretēji noskaņotus politiķus.

Ir Krievijā, ir Latvijā

Pirmā ar aicinājumu aizliegt “geju propagandu” skolās 2013.gadā rudenī nāca jaundibinātā vecāku kustība “Sargāsim mūsu bērnus!”. Tā sāka vākt parakstus referendumam, lai aizliegtu skolās “popularizēt” un “reklamēt” seksu.

Tas sakrita ar togad Krievijā pieņemtu likumu, kas ļauj piemērot naudas sodu par homoseksuālitātes popularizēšanu nepilngadīgajiem. Gadu iepriekš, 2012.gadā, Krievijā pieņēma vēl divus likumus. Viens aizliedz izplatīt bērniem kaitīgu informāciju, tai skaitā tādu, kas noliedz “ģimenes vērtības”. Otrs ļauj bērniem kaitīgas interneta mājas lapas bloķēt bez tiesas sprieduma.

Referenduma plāns  izgāzās, jo latviešiem-kristiešiem, kas sākumā aktīvi iesaistījās, tomēr negāja pie sirds, ka organizācijas patiesais līderis ir kādreizējais nacionālboļševiks, viens no radikālāk noskaņotajiem krievu aktīvistiem Vladimirs Lindermans.

Uzsākto cīņu – ar lekcijām un dažādām akcijām – turpināja cita vecāku kustība, “Dzimta”. Gadu vēlāk radās vēl viena vecāku kustība, “Mūsu bērni”, kas aizstāv ārzemēs no latviešu ģimenēm izņemtos bērnus.

Ar nelielām niansēm, bet uzskati visām šīm organizācijām ir līdzīgi. Intervijās un lekcijās organizāciju pārstāvji stāsta: aiz homoseksuāļu tiesībām patiesībā slēpjas citi, daudz ietekmīgāki spēki. To mērķis ir uz pārapdzīvotās Zemes samazināt cilvēku skaitu. Lai to izdarītu, tiek radīti cilvēki bez dzimuma un veicināta bērnu agrīna seksualizācija.

Organizācijas “Dzimta” līdera Sauļus Šeikis uzstāšanās Jaunās paaudzes dievkalpojumā, 2013. Avots: NewgenRigaTV/Youtube

Kādi “spēki” vēlas samazināt cilvēku skaitu uz Zemes, tradicionālo vērtību sargi īsti nosaukt nevar. Tiek minētas starptautiskas organizācijas – ANO, Pasaules veselības organizācija – , miljardieris Dzordžs Soross, nereti vienkārši “korporācijas” un “valsts”.

Liels ļaunums ir arī sociālie dienesti, kas atņem ģimenēm bērnus, lai viņus varētu adoptēt geji vai arī labi nopelnītu audžuģimenes. Visvairāk tā notiekot Norvēģijā un Lielbritānijā. Līdzīgas tendences novērojamas arī Latvijā un Igaunijā.

Dati gan to nepierāda. Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Sociālo lietu komiteja izpētījusi sociālo dienestu praksi dalībvalstīs (pētījumu vadīja  Krievijas pārstāve) un šogad ziņoja: visvairāk bērnu izņem Lietuva, Polija un Krievija (līdz 1,66% no bērniem, kas nonākuši sociālo dienestu redzes lokā). Vismazāk: Norvēģijā un Igaunijā (līdz 0,5%). Latvija un Lielbritānija bija pa vidu (līdz 0,8%).

Organizācijas “Dzimta” pārstāves Jeļenas Korņetovas uzstāšanās Jaunās paaudzes dievkalpojumā, 2013. Avots: NewgenRigaTV/Youtube

Dzirdīgas ausis Saeimā

Mīti ir iespaidojuši daļu Latvijas parlamenta deputātu no “Saskaņas”, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības.

Iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputātei no “Saskaņas”, Irinai Cvetkovai, acis uz notiekošo esot atvērusi “Dzimtas” akcija pie Saeimas 2014.gadā. Aprunājusies ar “Dzimtas” valdi, viņa partijā rosinājusi virzīt likuma grozījumu, kas aizliegtu skolās “reklamēt” seksu, bet neesot guvusi atbalstu.

Rezultātā Cvetkova ar partijas biedru Igoru Meļņikovu izstājās no “Saskaņas” un likuma grozījumus iesniedza kopā ar pieciem deputātiem no “Zatlera Reformu partijas” (ZRP).

Kā pierādījumu ģimenes vērtību apdraudējumam intervijā “Re:Baltica” Cvetkova min Norvēģiju, kur “incests ir tradicionāls, uzskatāms par normālu”. Kā pierādījumu viņa vēlāk atsūta “Krievu mātes” youtube kanālā atrodamo filmu “TransNorway”.

Izmirstošo sabiedrību un kristīgo pārliecību kā vienu no iemesliem min arī deputāte Inga Bite (bija ZRP) no Latvijas Reģionu apvienības, kura pēc Cvetkovas uzaicinājuma arī parakstījās par likuma grozījumiem.

Saeima priekšlikumu noraidīja. Pusgadu vēlāk ar līdzīgu iniciatīvu nāca cita līdz  tam plašākai sabiedrībai nezināma “Saskaņas” deputāte, juriste un četru bērnu māte Jūlija Stepaņenko. Tā rīkoties viņai esot lūguši skolēnu vecāki. Stepaņenko “Re:Baltica” nevēlējās konkretizēt, vai šie vecāki ir no minētajām sabiedriskajām organizācijām.

2015.gada maijā viņa piedalījās “Dzimtas” organizētā konferencē Rēzeknē, ko līdzfinansēja “Saskaņas” vadītā pilsētas dome. Īsi pirms šī pasākuma vietējā avīzē Rēzeknes domes deputāte (“Saskaņa”) un 3.vidusskolas direktore sniedz interviju par tikumību. Tajā viņa pārstāsta visu “Dzimtas” retoriku, ieskaitot to, ka “Eiropā, ar to īpaši ir slavena Norvēģija, bērni tiek atņemti vecākiem ik uz soļa.”

Runātīgāki izrādījās paši vecāki. “Atradām Jūliju Stepaņenko, viņa šo iniciatīvu pacēla, noformējām juridiski, nodeva balsojumam un Saeima vairākos lasījumos pieņēma,” stāsta organizācijas “Mūsu bērni” pārstāve Irina Smorigo. Viņu pēc “Re:Baltica” lūguma šovasar intervēja lietuviešu žurnāliste, jo gan “Mūsu bērni”, gan “Dzimta”  atteicās ar mums satikties. Stepaņenko virzītie grozījumi Izglītības likumā paredz aizsargāt bērnus no mācību materiāliem, kas ir pretrunā tikumiskajai audzināšanai.

Grozījumus, kas sākumā liberālajai sabiedrības daļai šķita kā nenopietns joks, Saeimas vairākums atbalstīja 2015.gada vasarā. Rudenī, atsākoties jaunajam mācību gadam, sākās pārsteigumi. Prestižā Rīgas skolā vadība palūdza literatūras skolotājai neizmantot mūsdienu autores dzejoli ar rupjiem vārdiem. Citā direktors aizliedza vidusskolas pēdējai klasei rādīt filmu “Total Eclipse” par homoseksuālo franču dzejnieku Rembo. Vienas skolnieces tēvs bija sašutis, ka skolā “tiek popularizēta pederastija, vardarbība, alkoholisms un narkomānija”.

Stepaņenko partijas biedrs, Rīgas mērs Nils Ušakovs lika pārbaudīt, kādi mācību materiāli tiek izmantoti Rīgas skolās, lai gan Latvijā ir skolu autonomija. Vienlaikus Rīgas dome novāca no ielām sociālo reklāmu, kas aicināja cilvēkus būt iecietīgiem. Deputātei Stepaņenko nepatika, ka starp dažādām riska grupām – invalīdiem, HIV pacientiem un bezpajumtniekiem, reklāmā bija minēts arī gejs.

“Noskaidroju, ka šis ķēzījums pazudīs no acīm jau rīt. Paldies visiem acīgajiem un paldies domei par operatīvu rīcību,” “Facebook” rakstīja Stepaņenko. Dome plakātus novāca, pamatojot ar iedzīvotāju sūdzībām. Neviens nezina, vai un cik tādu bija.

Par “tikumības grozījumiem” nobalsoja gan “Saskaņa”, kas Latvijas politikā tradicionāli uzskatīta par prokremliskāko no parlamenta partijām, gan tās ideoloģiskie pretinieki, Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš pērn sociālajos tīklos paziņoja, ka ir gejs, tviterī komentēja: “Mani neizbrīna SC & NA kopošanās par tikumību, jo viņu mērķis nav brīva LV, bet totalitāra valsts, kuru pēc tam var nodot Kremlim.”

Nacionālā apvienība (NA) bija sašutusi. NA deputāte Ingūna Rībena no Saeimas tribīnes norāja kritiķus, kuriem “aiz piedāvātajiem grozījumiem rēgojas Kremlis un Putins.” Un turpināja ar piemēriem, kādēļ nepieciešams stiprināt tikumību: “mūsdienu Zviedrijā dzimumu līdztiesības pedagoģijas ietvaros paredzēts aizliegt bērnudārzos tradicionālās pasakas, to vietā liekot stāstus par viendzimuma vecākiem, nepilnām ģimenēm un bērnu adopciju, kā arī aizstāt vietniekvārdus viņš un viņa.”

Teju vārds vārdā tāds pats teksts atrodams organizācijas “Mūsu bērni” mājas lapā (sk. šeit). Jautāta, no kurienes Rībenai tādas ziņas, viņa “Re:Baltica” atbildēja: “informācija gāžas tik daudz, kas var atcerēties, no kurienes.” Rībenas teikto presē apstrīdēja arī Zviedrijas vēstnieks.

2015.gada oktobra beigās Nacionālā apvienība atbalstīja vēl vienu Stepaņenko ierosinājumu, kura avots ir organizācija “Mūsu bērni”. Saeima nolēma izstrādāt deklarāciju, kuras mērķis būtu novērst ārzemēs no latviešu ģimenēm izņemto bērnu nodošanu adopcijai. “Ja mēs nepieprasīsim nekavējoties izbeigt mūsu bērnus iztirgot kā tādus kucēnus, mēs nenosargāsim mūsu nākotni,” Saeimas tribīnē teica Stepaņenko.

Šī ierosinājuma pamatā ir Latvijas pilsones Lailas Brices gadījums. Viņas meitu atņēma

Lielbritānijas sociālie dienesti, jo, pēc Brices teiktā, divus gadus vecais bērns uz dažām stundām mājās bija atstāts viens, kamēr aukle kavējās sastrēgumā. Tikmēr Anglijas tiesas  spriedumā ir policista liecība, kuru izsauca Brices mājas saimnieks. Policists atceras, ka bērns no aukstuma drebēja, pampers bijis tik ļoti piečurāts un pilns ar svaigām fekālijām, ka bērns nevarēja īsti paiet. Vecas fekāliju pēdas bija arī uz ķermeņa. Istabā bija atkritumi, no sienas lobijās nost tapetes. Gadu iepriekš piedzērušos māti policija aizturēja naktī uz ielas ar bērnu ratiņos.

Piecus gadus pēc notikušā bērnu šogad nodeva adopcijā ģimenei Lielbritānijā pret mātes gribu. Tiesa norādījusi, ka māte sūdzas par sliktu apiešanos no Lielbritānijas varas iestāžu puses, bet nemin nevienu faktu, kas pierāda – pati mainījusies un spēj parūpēties par bērnu.

Topošā Saeimas deklarācija Brices bērnu un arī citus bērnus, kas nonāks līdzīgā situācijā, no adopcijas ārzemēs gan nepasargās. Citām valstīm deklarācija nebūs saistoša.  Brices gadījumā problēma gan ir faktā, ka vietējās iestādes par bērna izņemšanu uzreiz nepaziņoja Latvijas iestādēm, kuras pilsonis bērns ir.

Stiprinās Baltijas mērogā

Kopš 2013.gada Latvijā nodibinātas trīs, bet Igaunijā viena vecāku kustība, kas iestājas par ģimenes vērtībām. Tās noliedz jelkādu saistību ar Krieviju. “Nu kāda Maskavas roka, jo mēs visu laiku stāstām, kas notiek tur [rietumos]. Mēs nerunājam par to, kas notiek Krievijā. Mēs neskatāmies uz Krieviju, jo esam politiski neitrāli,” stāsta “Mūsu bērni” pāstāve Alla Spriševska.

Tikmēr vecāku organizēšanā iesaistās Baltijā jau labi zināmi “Kremļa stipendiāti” jeb nevalstisko organizāciju pārstāvji, ko ārzemēs finansē no Krievijas valdības speciāliem fondiem.

2015. gada augustā Tallinā notika apaļā galda diskusija, kurā piedalījās “Dzimta” un līdzīga vecāku kustība Igaunijā. Pasākumu organizēja  preses klubs “Impressum”, kas kā Krievijas interešu lobētājs minēts gan Latvijas, gan Igaunijas specdienestu ziņojumos. Pasākuma galvenā runātāja bija juriste, “slavenā cilvēktiesību aizstāve” Rūbija Klīsone (Ruby Harrol Cleason) no Zviedrijas, kas aktīvi iestājoties par no ģimenēm izņemto bērnu interesēm. Viņu labāk pazīst ārpus Zviedrijas nekā tur. Zviedrijas un Norvēģijas kolēģi pēc “Re:Baltica” lūguma par “slaveno” eksperti respektētu izdevumu arhīvos atrada nelielu skaitu rakstu, kuros Klīsone  galvenokārt karo pret sociālajiem dienestiem un skaidro, ka bērnu fiziska sodīšana ir pieļaujama. Pērn Klīsone par vecāku tiesību apdraudējumu stāstīja arī konferencē Lietuvas parlamentā, ko organizēja Lietuviešu vecāku forums.

Šogad Igaunijā izveidots arī projekts “Baltijas vecāku ķēdīte” ar mērķi apvienot “veselīgi domājošus vecākus”, lai dotu “organizētu pretsparu juvenālās justīcijas mašīnai”.

2015.gada februārī Krievijas finansētais aktīvistists Aleksandrs Gapoņenko, kurš naudu saņem caur savu nevalstisko organizāciju “Eiropas studiju institūts” devās uz konferenci Tallinā, ko rīkoja “Dzimta” un analoga Igaunijas organizācija  – “Igaunijas vecāki”. Konferencē gan Gapoņenko nenokļuva, jo viņu Igaunijas drošības dienesti aizturēja uz robežas un liedza iebraukt valstī.

Novembrī Gapoņenko, kas agrāk specializējās sūdzībās par nepilsoņu apdraudējumu un Latvijā it kā atdzimstošo fašismu, demonstrēja savu kārtējo dokumentālo filmu. Šoreiz tā ir par juvenālo justīciju Latvijā. Gapoņenko “Re:Baltica” stāsta, ka tematam pievērsies, jo viņa paziņai atņemts bērns un viņa nav spējusi to dabūt atpakaļ. Sācis analizēt un sapratis, ka problēmai ir “Eiropas raksturs”. Dziļākais iemesls esot “starptautiskās varas cīņa par cilvēces samazināšanu uz Zemes”. Kas viņa cīņu finansē  Gapoņenko neteikšot.

Latvijas Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets intervijā “Re:Baltica” apgalvoja, ka Krievija filmas uzņemšanai Gapoņenko piešķīrusi aptuveni 13 000 eiro.

Pētījuma tapšanās piedalījās SSE Riga studente Gundega Tupiņa.
Redaktore: Sanita Jemberga.

Kam tic “ģimenes vērtību” sargātāji, lasiet rakstā “Tikumības sardze“.

Rakstā iepriekš neprecīzi minēta summa, kuru, saskaņā ar Drošības policijas sniegto informāciju, dokumentālās filmas uzņemšanai no Krievijas saņēmis A.Gapoņenko. Pareizā summa ir aptuveni 13 000, nevis 15 000 eiro. Labojums veikts 09.12.2015.