Vēl viena kopīga iezīme, kas vieno skolas ar sliktākiem eksāmenu rezultātiem, ir labu skolotāju trūkums. Un ne tikai vienkārši labu skolotāju.

Šopavasar Rīgā bija 50 brīvas latviešu valodas skolotāju vietas. Skolotāju trūka arī latviešu skolās. Tikmēr LU Pedagoģijas fakultāti pērn beidza seši latviešu valodas skolotāji. Krievu skolu direktori un skolotāji min vēl vienu iemeslu, kāpēc jauni latviešu skolotāji viņu skolās nenonāk – stigma. Viņi strādāt krievu skolās neraujas, lai neizraistītu pārmetumus par “kangarismu” radu un draugu lokā.

Lai uzlabotu aprakstīto Vecmīlgrāvja situāciju, loģiski būtu apvienot 46.vidusskolu un Rīnūžu vidusskolu, izveidojot vienu spēcīgu ar divām 10.klasēm un otru atstājot kā pamatskolu. Tas ļautu paturēt darbā spēcīgākos skolotājus, kuru trūkumu šobrīd izjūt abas skolas, un meklēt gados jaunus.

Rīnūžu vidusskolā katrs trešais skolotājs ir vecāks par 50 gadiem, kaimiņu 46.vidusskolā – gandrīz 70%, rāda RD dati.

Jaunus skolotājus, kas ir visas Latvijas skolu problēma, Vecmīlgrāvja skolām ir sevišķi grūti piesaistīt, jo tās atrodas ārpus Rīgas centra. Jaunos un ambiciozos nevilina arī vidējā alga: 700 eiro uz rokas. “Gados vecāki skolotāji ir gatavi strādāt par mazāku algu,” konsultējot Latvijas skolas, novērojusi izglītības eksperte Inga Pāvula.

Lasi tālāk: Trešā versija. Bērni “no rajona”

Sākums | Pirmā versija | Ceturtā versijaSecinājumiUz projektu


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712