Ilustrācija: Lote Lārmane

Sākšu ar atzīšanos – vēl nesen biju aizmirsusi par Ivetas Grigules eksistenci (ja jūs arī, viņa ir Eiroparlamenta deputāte no ZZS).

Negribas pārspīlēt, ka būtu daudz ievērības cienīgu atmiņu no laika pirms viņas ievēlēšanas EP. Uzmācīgas un bezgaumīgas priekšvēlēšanu kampaņas, KNAB izmeklēšanas, no kurienes nauda. Arī Andra Bērziņa iebīdīšana par Valsts prezidenta kandidātu, bet to par sasniegumu nosaukt nevaru.

Tāpat kā vairākumam Latvijas iedzīvotāju, arī “Re:Baltica” Eiropas parlaments nav pirmā prioritāte, par ko interesēties. Mūs drīzāk atradīsiet izmeklēšanās par Krievijas ietekmes tīkliem, Latvijas veļasmašīnas lomu pasaules finanšu sistēmā vai skarbās sērijās par sociālo nevienlīdzību, sākot no skolām un beidzot ar lielveikalu kasieriem.

Bet “Re:Baltica” ir vairāku starptautisku žurnālistikas tīklu dalībnieks, kuros darbojas princips: palīdzi citiem (bez atlīdzības) un arī tev palīdzēs. Kad kolēģe no Slovēnijas vēlējās visiem EP deputātiem pieprasīt informāciju, kā viņi tērē ik mēnesi piešķirtos 4320 eiro biroju uzturēšanai savās valstīs, par kuriem atskaitīties EP faktiski neprasa, uzreiz piekritām.

Ar lielākām vai mazākām drāmām atbildes saņēmām no visiem Latvijas eirodeputātiem – izņemot Griguli. Sākot pētīt EP mājas lapu, atklājās, ka kundze iekārtojusi meitu apmaksātā praksē – gan ne pie sevis, jo tas būtu pret noteikumiem, bet pie kolēģa Andreja Mamikina, kura dzīvesbiedre apmaiņā kļuvusi par Grigules palīdzi.

Lai cik nepatīkami Mamikinam bija (ne)atbildēt uz jautājumiem, kurus vēl nesen būtu uzdevis viņš pats, deputāts no intervijas nebēga. Ar Griguli izmēģinājāmies visādi: sūtīju epastu, zvanīju, mēģināju sastapt klātienē darbavietā Briselē, kad tas nesanāca, atstāju palīgiem ar roku rakstītu vēstuli ar jautājumiem un telefona numuru saziņai.

Tā vietā saņēmu zvanu par sūdzību par manu ierašanos viņas birojā, it kā pārkāpjot EP iekšējos noteikumus par žurnālistu ienākšanu un filmēšanu.

Vienlaikus manu vecāku mājās Latvijas mazpilsētā pastkastē  bija iekritis Grigules apsveikums valsts svētkos (vienīgais, kas uzvarējis uzlīmi pret spamu). Vēlāk pat divi tādi parādījās manā pastkastē Rīgā.

Strādājot Latvijas medijos vairāk nekā 20 gadu, esmu pieradusi pie vēlētu un ieceltu personu nekaunības, stulbuma, atklātiem meliem un necieņas izrādīšanas žurnālistiem, lai gan arvien to neuzskatu par pieņemamu.

Taču Grigules necieņa pret savu vēlētāju ir satriecoša.

Argumenta pamatā ir Grigules vētrainā parlamentārā darbība. Divarpus gados, kopš viņa ir kļuvusi par EP deputāti, kundze ir četras (!) reizes uzstājusies plenārsēdēs. Pēdējoreiz pērn februārī. Veselu vienu reizi Grigule ir runājusi par ES lauksaimnieku subsīdiju netaisno sadalīšanu: būtībā ZZS vēlētāja pamatinteresi.

Pirms diviem gadiem.

Sākumā domāju – labi, varbūt strādā aizkulisēs. Sagatavotie ziņojumi – neviens. Ēnu ziņojums (alternatīva oficiālajam): viens. Pirms diviem gadiem par Moldovas asociācijas līgumu ar ES.  Paraksti zem rezolūcijām, ko pat pašai nav jāgatavo: 3. Visas par Ukrainu, neviena par lauksaimniecību. Eiropas Komisijai uzdotie jautājumi: 7 (trīs par lauksaimniecību).

Domāju: labi, varbūt vēl kaut ko nezinu. Meklēju votewatch.eu – nevalstiskā uzraugā, kas seko EP  darbībai. Labojumi ziņojumiem (reālais darbs parlamenta komisijā) : vesels viens. Un ne par zemniekiem.

Līdzdalība balsojumos: 61,2%. Klātbūtni var ietekmēt deputāta prombūtne komandējumos. Tas ir vienīgais, ko par Grigules darbību iespējams atrast internetā: Eiropas Parlaments kā atbildīgās delegācijas vadītājas ceļojumu birojs braucieniem uz Uzbekistānu, Kazahstānu, Kirgizstānu, Turkmenistānu un slavinājumi, cik jaukas, demokrātiskas vietas.

Redzot, kā Saeimas deputāti “kvotās” izpļekarē 20 miljonus priekšvēlēšanu vaļaspriekiem, Grigulei pagaidām izmaksātais vismaz 351 tūkstotis eiro var likties sīkums (tādā gadījumā pielīdziniet saviem mēneša ienākumiem un darba rezultātiem). Kad viņas vētrainā darbība noslēgsies, tas būs, rupji rēķinot, pusmiljons.

Paliek galvenais jautājums: par ko? Ja pazīstat kādu ZZS vēlētāju, kas par viņu balsoja, lūdzu, nosūtiet viņam šo kartīti. Izdukājiet un sametiet kaimiņu paskastēs. Lai prasa priekšstāvei atbildi, jo no visiem taču neaizbēgs. Ja mēs turpināsim balsot par fotošopu, nevis saturu, no atbildības gan varētu.