Flirckr.com/Karlis Dambrans (CC BY 2.0)

Zemās algas un bezdarbs Latgalē tika minēti par iemeslu, kāpēc likumdevēju atbalstu guva Finanšu ministrijas rosinājums ar nākamo gadu palielināt minimālās algas tikai par 10 eiro (no 370 uz 380), nevis par 37 eiro, kā piedāvāja Labklājības ministrija.

Mazie uzņēmēji iebilst pret straujāku kāpumu

Galvenie argumenti izskan no finanšu ministres Danas Reiznieces Ozolas, kura neatbalsta būtisku minimālās algas celšanu Latvijā, jo produktivitāte Latvijā aug lēnāk nekā alga. To ministre atzina 4. augustā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. “Uzņēmēji nespēj samaksāt šo algas pieaugumu un kļūst radoši – vai nu daļu algas izmaksā aploksnēs, vai arī darbiniekus noformē uz nepilnu darba laiku,” apgalvoja Reizniece-Ozola.

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka vidējā alga Latvijas reģionos un jo īpaši Latgalē ir būtiski zemāka nekā Rīgā un Pierīgas reģionā. Arī jaunas darba vietas pēc ekonomiskās krīzes pārsvarā ir veidojušās tikai Rīgas un Pierīgā, kamēr Latgalē, Kurzemē un Vidzemē aizņemto darba vietu skaits laikā kopš 2011.gada ir pat samazinājies.

Latgalē viszemākās algas

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šā gada otrajā ceturksnī  mēnešalga bruto izteiksmē Rīgā bija 952 iro. Salīdzinājumā Zemgales reģionā – 699, Kurzemes – 688, Vidzemes – 651, bet Lagales reģionā vidējā alga bruto ir tikai  570 eiro. Tas ir gandrīz par 400 mazāk kā Rīgā strādājošajiem.

„Noieta tirgi un realizācijas apjomi Latgales uzņēmumos nav tik ļoti paplašinājušies, lai uzņēmēji varētu segt kādu papildu izdevumu daļu. No publiski pieejamajiem datiem nav sajūta, ka mūsu uzņēmēji to varētu darīt”, saka Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils nodaļas vadītājs Valērijs Kononovs.

Līdzīgās domās arī Vladimirs Nadeždins, Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta Biznesa attīstības nodaļas vadītājs. „Latgalē šobrīd pietiekami daudz cilvēku, kas saņem minimālo algu. Precīzu datu nav, bet,  domāju, puse no strādājošajiem noteikti. Minimālā alga teorētiski, protams, ir jāceļ,  bet tad  jāceļ arī darba ražīgums. Ja ceļam tikai algu, bet cilvēks nedod  produkciju vai pakalopojumu klāstu, tad tas ir pilnīgi bezjēdzīgi”.

Nepamatota minimālās algas celšana  rada roblēmas arī uzņēmējiem un paaugstina nodokļu slogu, pārlicināts Nadeždins un norāda uz lielo aplokšņu algu daļu.

10 eiro par maz, 37- par daudz

Daugavpils universitātes sociologs, DU Sociālo pētījumu institūta vadītājs, profesors Vladimirs Meņšikovs uzskata, ka palielinājums varētu būt starp 10 un 37 eiro.

„Palielināt par 37 un vairāk ir par daudz, jo mūsu produktivitāte ir tikai puse no ES vidējā līmeņa. Protams, neizslēdzu, ka,  paaugstinot minimālo algu,  augs ēnu ekonomika, taču esošajā situācijā grūti nodrošināt vajadzības izglībai vai medicīnai.” Daugavpils sociologs pārliecināts, ka  minimālo algu varētu celt par 20 eiro, taču ne vairāk.

Uzņēmēji piesardzīgi –„nauda neaug kokos”

Minimālās algas palielināšana var radīt nevis darba ņēmēju labklājības pieaugumu, bet gan darbavietu skaita samazinājumu, ražošanas kritumu un ēnu ekonomiku. To kā pretargumentu  min uzņēmēji.

Profesors Vladimirs Meņšikovs

„Mēs saprotam, jo lielāka alga, jo vairāk strādāt motivēts darbinieks, taču no otras puses,  mums kā darba devējiem jāveic virkne pasākumu, lai varētu  nopelnīt naudu, ko izmaksāt darbiniekiem. Ja valdības vēlas palielināt minimālo algu, jābūt arī kaut kādām atlaidēm uzņēmējiem, īpaši jaunajiem, kas darbojas līdz pieciem gadiem,” saka SIA „Lielā muca” vadītājs Eduards Stankevičs. Viņa uzņēmums, kas nodarbojas ar alkoholisko un bezalkaholisko dzērienu mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību, ar  savu veikalu tīklu un noliktavām un ir uzsācis arī  produkcijas ražošanu, darbojas trīs gadus un nodarbina deviņus cilvēkus. 90% no tiem strādā par minimālo algu.

 „10 eiro lielu ietekmi uz mūsu mazo biznesu vai uz darba ņēmēju neatstās. Darbiniekam, kurš strādā uz minimālo algu nekāds liels guvums no tā nebūs”, pārliecināta  brīvdienu mājas „Višķezers” saimniece Daugavpis novadā Inese Jakobsone.

Inese Jakobsone

Pati Inese sev maksā minimālo algu, un tūrisma biznesā palīdz ģimene. Kad lielāka slodze, tiek piesaisīts viens darbinieks, kam maksā par nostrādātajām darba stundām pēc minimālās stundas likmes.

„Paņemt vairāk darbinieku nav ispējams, pat ja jūti, ka darba roku trūkst. Jau tagad nav viegli nopelnīt un pieņemt darbā darbinieku par to pašu minimālo algu,” viņa saka. Uzņēmēja uzskata, ka darbiniekiem lielāks ieguvums būtu neapliekamā minimuma celšana.

Tie, kas nevar maksāt, no tirgus pazudīs

Pāvels Meņšikovs ir ar pieredzi darbā banku sektorā, šobrīd ir finanšu direktors  lielā kompānijā Daugavplī ar āvalstu kapitālu. Viņš ir Daugavpils universitātes sociologa Vladimira Meņšikova dēls un atšķirībā no tēva pārliecināts, ka minimālālo algu droši varētu celt arī par 37 eiro.

„Lielajos uzņēmumos strādājošajiem jau tāpat šobrīd algas ir vismaz uz pusi lielākas kā minimālā alga.

Pāvels Meņšikovs

Izdevuma pozīcija algai ir no 10 līdz 30 % procentiem, un 10 % nav būtisks izdevums uzņēmumam. Ja viņš nav gatavs  maksāt un piesaistīt konkurētspējīgus cilvēkus, tad viņš jebkurā gadījumā pazudīs no tirgus. Arī mazajiem uzņēmumiem jākļūst konkurētspējīgākiem.”

Kompānijā, kurā strādā Pāvels,  tikai aptuveni procents  saņem minimālo algu, be tie ir zemas kvalifikācijas strādnieki, piemēram, sētnieki.

„Uzņēmumam  ir nepieciešami izglītoti, motivēti un kvalificēti darbinieki. Tie, kas tādi ir, darbu atradīs arī citur, ja man vajag labu darbinieku, es maksāšu,” saka Pāvels. Viņš arī norāda uz pienesumu, ko valstij dotu lielāks minimālās algas pieaugums – darbiniekiem augtu ienākumi, palielinātos pirktspēja, budžetam būtu vairāk naudas.

Jāceļ nevis minimālā alga, bet neapliekamais minimums

Krāslavas šūšanas uzņēmuma „NEMO” īpašniece Inga Zemdega Grāpe nodarbina ap 250 strādājošos un preci eksportē. Minimālās algas celšanu bez neapliekamā minimuma paaugstināšanas viņa uzskata par absurdu situāciju.

Uzskatu, ka minimālās algas palielināšana ir ļoti nepareizs solis. Mēs neesam godīgi valstī pateikuši, ka minimālā alga kopš 2013. gada ir paaugstinājusies par 30 %. Mēs ļoti labi zinām, ka ražošanas efektivitāte, ražīgums  nav palielinājusies par 30 %. Lai to palielinātu, jāiegulda  līdzekļus investīcijās, jaunās paaudzes tehnoloģijās, iekārtās, jāattīsta cilvēki. Tas nav izdarīts,” uzsver NEMO vadītāja.

Šim uzņēmumam vajag augsta ranga speciālistus, tehnologus, jaunus konstruktorus. Pieprasījums eksportam liels, cehs piedāvā apmācības, taču pieredze liecinot, ka uz reģioniem cilvēki ar šo izglītību nenāk. Arī uzņēmuma šuvējas par drēbniekiem, kas ir augstāka kategorija, nemaz nevēloties kļūt, lai arī alga būtu dubultā. Šobrīd šajā uzņēmumā šuvējas lielākoties strādā par minimālo algu. Pēc Krāslavas uzņēmējas pieredzes, no tiem bezdarbniekiem, kas pēc programmas atnāk strādāt uz cehu, tikai katrs piektais paliek strādāt.

Finanšu ministrijai uzstājot, valdība vienojās minimālo algu celt tikai par 10 eiro. Līdz ar to nākamgad tā būs 380 eiro. Lietuvā tik liela tā ir jau šogad, bet Igaunijā nākamgad minimālā mēnešalga sasniegs jau 470 eiro.