Attēls: Krišs Salmanis/IR

Izskatās, ka daži Rīgas baņķieri pacēluši noziedzīgus finanšu pakalpojumus jaunā līmenī un sākuši nodot franšīzē pamācības krāpšanā.

No vairākām nerezidentu apkalpošanā specializētām Latvijas bankām noplūduši dokumenti liecina, ka ar to darbinieku līdzdalību tapušas instrukcijas klientiem, kā izmantot ar bankām saistītas, ārzonās reģistrētas “tukšās” kompānijas, lai atmazgātu naudu vai izvairītos no nodokļu nomaksas.

Par to liecina  Organized Crime and Corruption Reporting Project (OCCRP) rīcībā nonākuši banku iekšējie dokumenti, kuros aprakstīti specifiski paņēmieni, kā maldināt regulatorus un izvairīties no nevēlamas tiesībsargājošo iestāžu uzmanības.

Latvijas bankas ilgus gadus figurējušas vairākos starptautiskos naudas atmazgāšanas skandālos, tostarp pārskaitījumos Sergeja Magņitska lietā, kas varētu būt lielākā nodokļu krāpšana Krievijas vēsturē, “Laundromātā”, kā ietvaros kriminālā shēmā atmazgāja vismaz 20 miljardus ASV dolāru, un miljarda izkrāpšanā no Moldovas.

Banku iekšējie dokumenti – ja tie ir patiesi – rāda, ka bankas nav bijuši nevainīgas trešās puses, ko izmantojuši noziedznieki, bet gan procesa dalībnieces. Tajos noteiktas vadlīnijas un likumi  klientiem, kuri vēlas izmantot to pakalpojumus un unikālās zināšanas.

OCCRP rīcībā nodotajos dokumentos atrodama sarakste starp Latvijā bāzētām Ukrainas bankām un amatpersonām, kā arī pārskaitījumu dokumenti, līgumi un cita saziņa. Dokumenti bieži ir radīti ārzonu kompāniju vārdā, izskaidrojot, kā izmantot to pakalpojumus. To attiecības ar bankām pašām nav skaidras. Taču dažus no tiem ir radījuši banku darbinieki.

Vairākas iesaistītās bankas noliedza, ka būtu radījušas šos dokumentus, skaidrojot to nonākšanu bankas sistēmā no citiem avotiem, piemēram, konsultantiem vai interneta. Vairākas nereaģēja uz lūgumiem pēc komentāriem.

Īsa pamācība atmazgāšanā

Dokumenti liecina, ka šķietami vismaz trīs Latvijas bankas bez starpniekiem administrē “čaulas” jeb tukšās kompānijas, kas parasti tiek izmantotas naudas atmazgāšanas shēmās. Šīs kompānijas reģistrētas nodokļu paradīzēs Panamā, Belizē vai Seišeļu salās, un to banku kontus izmanto, lai “kolekcionētu” jeb savāktu netīro naudu no klientiem, pirms to pārskaita uz citiem kontiem. Naudas atmazgāšanas žargonā šo procesu, kurā tiek paslēpta saite starp naudas izcelsmi un gala saņēmēju, sauc par “slāņošanu”.

Lai naudu atmazgātu, naudas atmazgātājs pārskaita naudu dažādu firmu kontos vairākās valstīs šķietami likumīgā darījumu ķēdē, kas balstīta uz viltus līgumiem un citiem darījumus apliecinošiem dokumentiem. Naudas atmazgāšanu apkarojošie likumi bieži pieprasa bankām uzrādīt līgumus un citus dokumentus, kas tām likuši secināt, ka pārskaitījumi bijuši likumīgi. Kad nauda izgājusi riņķi caur virkni čaulas kompāniju, tā parasti nonāk ārzonas firmā, kas pieder tās sākotnējam īpašniekam.

“Slāņošana” ir nozīmīga operācijas veiksmīgā iznākumā, jo tā padara īpašnieku un naudas galamērķi daudz grūtāk ieraugāmu. Viens no procesa šķēršļiem ir vajadzība izmantot korespondējošās bankas Rietumeiropā un ASV, piemēram, darījumiem ASV dolāros. Korespondējošie konti ļauj pārskaitīt naudu uz valstīm, kur bankām pašām nav filiāļu. Taču korespodentbankām bieži ir augstāki standarti nekā Latvijā un tās, iespējams, rūpīgāk meklē naudas atmazgāšanas un citu finanšu noziegumu pazīmes.

Minētajos dokumentos izklāstīts, kā, korespondentbankas piemānīt.

Aprakstīto paņēmienu mērķis ir nepievērst lieku uzmanību pārskaitījumiem, kurus jāapstiprina banku korespondējošajiem partneriem. Daudzas no instrukcijām pamāca klientus, kā darboties ar banku pašu čaulas kompānijām.

Viens no uzņēmumiem, kas izplata šādas instrukcijas, ir Belizē reģistrētā “Bormilla Solutions” ar kontu Latvijas “Privatbank”. Tā specializējas nenotikušos darījumos ar celtniecības materiāliem, industriālo aprīkojumu un instrumentiem. Realitātē tā ir tukša čaula bez īsta biroja vai pierādāmas uzņēmējdarbības.

MS Word programmā izveidotā dokumenta metadati rāda, ka to izveidojis “Privatbank” darbinieks. OCCRP mēģinājumi sazināties ar darbinieci, kura mainījusi darbu un šobrīd strādā citā bankā, palika bez atbildes.

Līdzīgus pakalpojumus piedāvā arī Panamā reģistrētā čaulas kompānija “Kayten Trading”, kurai arī ir atvērts konts “Privatbank”. Ukrainas bankas meitas uzņēmums Latvijā izvēlējās neatbildēt  uz uzdotajiem jautājumiem.

Tāpat šādus pakalpojumus piedāvā Lielbritānijā reģistrētās “Smartus Business” un “Gerevit”, un Panamā bāzētā “Polamix”, kas saistītas ar “Reģionālā investīciju banka”. Banka atbildēja, ka tā “nav sagatavojusi šos dokumentus” un no tālākiem komentāriem atteicās, pamatojot to ar konfidencialitātes pienākumu.

Latvijas banku regulators, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, OCCRP paziņoja, ka pieprasījusi bankām informāciju par rakstā minētajiem uzņēmumiem.

Pamācība līgumu rakstīšanā

OCCRP rīcībā nodotā “Baltijas Starptautiskās bankas” (BIB) sarakste ar klientiem rāda, ka bankas darbinieki pamācījuši klientus, kā sastādīt pārliecinošus līgumus. Instrukcijas ar nosaukumiem “Prasība līgumiem” (“Requirement for contracts”) un “Dokumentu noteikumi” (“Rules for documents”) māca, kā klientiem rīkoties ar, bankas terminoloģijā, “mūsu uzņēmumiem”.

BIB ēka Vecrīgā, Grēcinieku ielā 6 Attēls: google.maps

BIB ēka Vecrīgā, Grēcinieku ielā 6 Attēls: google.maps

Maksājumiem jānotiek vienīgi par precēm, ko čaulas uzņēmums norādījis kā savu tirdzniecības priekšmetu.

“Maksājums var notikt vienīgi par preču pirkšanu un pārdošanu, kuras mūsu uzņēmums ir norādījis. Mēs nekad neesam norādījuši pakalpojumu sniegšanu un nekad to nedarīsim – vienīgi preces,” raksta BIB darbinieks.

Pamācībā atgādināts, ka līgumos jānorāda uzņēmumu norādītās amatpersonas, ieskaitot viņu amata nosaukumu. “Mūsu uzņēmumu amatpersonas vienmēr rīkojas, balstoties uz viņiem izsniegtajām pilnvarām,” teikts BIB dokumentā.

Tajā arī aprakstīts, kā sastadīt ticamus viltus līgumus pārskaitījumu pamatošanai, “ņemot vērā regulatoru stingrākas prasības”.

“Līgumos norādītajām piegādēm ir jābūt reālistiskām: ja jūs norādāt preces, jums jābūt skaidrībai, kā tās tiks piegādātas (kargo svars, apjoms, ražotāja adrese, transporta veids: auto, dzelzceļš vai kuģis). Ja piegāde ir ļoti apjomīga, lūdzu, norādiet rūpnīcu, kas ir dzezceļa vai ostas tuvumā,” bankas darbinieks pamāca klientus.

Instrukcijā arī minēts, ka gadījumos, kad klienta viltus rēķinos norādīta smagas kravas pārdošana, ir jārada arī ticama dokumentu ķēde ar uzņēmumu, kas to iekraus/izkraus.

“Preču piegādi kā likums veic rūpnīca, bet apmaksā vai pasūta pircējs/pārdevējs. Ja rūpnīcas tuvumā nav ne dzelzceļa savienojuma, ne ostas, rodas jautājums, kā preces var tikt piegādātas pa dzelzceļu vai ar kuģi,” teikts dokumentā. “Ja jums nav transporta dokumentu, jūs preci varētu būt savācis pats, bet tas nav reāli, ja vien jums nepieder flote, pārsimt “Kamazu”, un tas nozīmē, ka jums ir jānolīgst pārvadātājs un jābūt attiecīgiem dokumentiem.”

Līgumu summām vajadzētu būt mazākām par 700 000 EUR un katram maksājumam ne lielākam par 300 000 EUR, jo lielākas summas noved pie transportēšanas dokumentu pieprasījumiem no uzraugu puses.

Šī MS Word metadatos kā sagatavotāja darbavieta uzrādās BIB, un to pēdējo reizi saglabājusi “Dargevica, S”. Šāda persona sociālajos tīklos parādās kā BIB darbiniece.

Bankas pārstāve saziņai ar medijiem Antra Laumane norādīja, ka “šī informācija ir nodota atbildīgajiem bankas departamentiem un vajadzības gadījumā veiksim arī citas darbības”. Vēlāk banka paziņoja, ka banka nav piedalījusies vadlīniju tapšanā. Tā skaidro, ka dokumenti varētu būt nonākuši darbinieku datoros tāpēc, ka viņi saņem daudz informācijas no klientiem un arī ārējiem konsultantiem. Pastāv iespēja, ka vadlīnijas sagatavojuši konsultanti un tie bankas sistēmā nonākuši ar adrešu sarakstu (mailing lists) palīdzību, ko uzņēmumi izmanto, lai nosūtītu informāciju vienlaikus daudziem klientiem.

Interešu atruna: Re:Baltica ir viena no OCCRP partnerorganizācijām.