Foto: Kaspars Goba

Pētījuma galveno faktu apkopojums, kas norāda uz Latvijas skolu straujo noslāņošanos.

Latvijā notikusi straujākā skolu noslāņošanās bagāto un nabago skolās starp Baltijas jūras reģiona valstīm. 2003.gadā vismaz viens bērns no turīgākajām un labāk izglītoto vecāku ģimenēm mācījās 75% Latvijas skolu. 2012.gadā — vairs tikai 55%.

Lielākā noslāņošanās notikusi starp lauku un pilsētu skolām. Plaisa lauku un pilsētu bērnu labklājības līmenī ir lielāka nekā vairumā Eiropas valstu.

Laukos būtiski sliktāki mācību rezultāti. Latvijas skolēnu sniegums ir OECD valstu vidējā līmenī. Taču, pētot dziļāk — Rīgas ģimnāziju rezultāti mērojas ar pasaules labākajām valstīm, bet laukos (PISA definīcijā lauku skola ir tāda, kas atrodas apvidū ar mazāk nekā 3000 iedzīvotājiem) tie ir vāji.

– Laukos labāk situēto bērnu mācību rezultāti sliktāki nekā līdzīgi nodrošinātiem vienaudžiem pilsētā. Savukārt trūcīgie lauku skolās atpaliek vēl vairāk nekā tikpat trūcīgie pilsētās. Tātad vaina nav tikai bērnu sadzīves apstākļos, bet arī skolās.

Turīgajiem jāmācās kopā ar sliktāk situētajiem. Tikai ar lielākām skolotāju algām zināšanu plaisu starp laukiem un pilsētām neizlīdzināt. Lai celtu sliktāk nodrošināto bērnu sekmes, trūcīgāku un mazāk izglītotu vecāku bērni jāsajauc ar turīgo un izglītoto vecāku bērniem. Latvijā tas nozīmētu — no vietām laukos, kur ir īpaši maz bērnu un liels trūcīgo īpatsvars, viņi būtu jāved uz pilsētu skolām.

Jāreorganizē mazās skolas pēc INDIVIDUĀLA izvērtējuma. Jāreorganizē mazo skolu tīkls, bet jāslēdz vai jāpārveido individuāli, nevis pēc ģeogrāfiskā izvietojuma. Latvijā mazāk par 50 bērniem ir nepilnā simtā skolu jeb 12%. Skolēnu skaits pēdējos 15 gados krities divas reizes straujāk nekā skolu skaits.

Latvijas trūcīgajiem zināšanas vājākas nekā līdzīgā situācijā esošiem vienaudžiem kaimiņvalstīs.

Igaunijā un Somijā, kas ekonomisku apsvērumu dēļ slēdza daļu mazo skolu, skolēnu sasniegumi laukos ir tikpat augsti kā pilsētās.

– Pētījumi atkal un atkal apstiprina, ka ne jau mācību saturs, klašu lielums vai pat absolūtais izglītībā ieguldītais naudas daudzums nosaka tās kvalitāti. Panākumu atslēga ir skolotāji.

Jaunie skolotāji skolās neienāk. Vairāk nekā 40% skolotāju Latvijā ir vecāki par 50 gadiem, un viņu skaits ar katru gadu palielinās. Vecumā līdz 30 – pirms 15 gadiem bija 20%. Tagad – vairs tikai 7%.

– Augstskolas neslēpj, ka vecāko kursu pedagoģijas studentus izglītības iestādes burtiski izķer. No LU vēl bakalaura grādu neieguvušajiem skolotāju programmas studentiem skolās strādā aptuveni trešdaļa. Bērnus māca, neapguvuši mācīšanas metodes, neizgājuši vajadzīgo praksi vecāku kolēģu vadībā.

– Latvijā, neraugoties uz mazo stundentu skaitu, pedagoģiju var apgūt sešās augstskolās. Koncentrēt studijas mazākā skaitā augstskolu un ietaupīto investēt kvalitātes celšanā nav plānots.

– Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (RPIVA), kas sagatavo visvairāk skolotāju, vidējais konkurss pamatstudiju programmās ir nepilni divi pretendenti uz vienu budžeta vietu. LU, skaitot tikai pieteikumus, kur konkrētā programma ir pirmā prioritāte, – 1,3. Jeb četrreiz mazāk nekā tieslietās, sešreiz – ārstniecībā, septiņreiz – komunikācijas zinātnē.

Skolu pieprasījums pēc “Iespējamās misijas” skolotājiem, kurus skolu direktori bieži novērtē kā labāk sagatavotus par citiem jaunajiem skolotājiem, šogad piecas reizes pārsniedz piedāvājumu.

– Nopietnas atlases trūkums, kā rezultātā skolās nonāk tikai neliela daļa, nozīmē arī valsts naudas šķiešanu. Valsts kontroles nosauktais skaitlis bija 2 miljoni latu – tā ir topošo pedagogu apmācībā neefektīvi iztērētā valsts nauda 2013. gadā.

Latvijā jaunietim, kurš nolēmis mācīties par skolotāju, visbiežāk nav ne jausmas, cik viņš pelnīs, stājoties darbā. Valdības noteikumos ir ierakstīti 405 eiro bruto iesācējam un 420 – desmit gadus strādājušam skolotājam. Ja jaunietis kļūst par skolotāju mazā lauku skolā, māca tikai fiziku vai citu priekšmetu ar mazu stundu skaitu, visticamāk, mēneša atalgojums būs stipri mazāks par minētajiem 420 eiro. Ja atradīs darbu lielā Rīgas skolā, viņam var tikt gandrīz divas likmes jeb 36 kontaktstundas nedēļā, un alga var pārsniegt pat 1000 eiro mēnesī.

Latvijā tikai katrs desmitais pedagogs ir vīrietis, bet matemātikas skolotāju vidū – tikai četri no simta. Latvijā zēniem ir izteikti sliktāki mācību rezultāti nekā meitenēm un viņi biežāk pamet skolu, bet vīriešu, kuri viņiem varētu kļūt par pozitīvo paraugu, skolās ir maz.