Foto: 15min.lt

Tālu no savu valstu nodokļu dienestiem, naudu Šveices bankā glabāja vēlāk negodā kritušais baņķieris Antonovs, Igaunijā dzimis reklāmas guru un Baltijas naftas tirgoņi, liecina no HSBC bankas noplūdusī informācija par aptuveni 240 miljonu dolāru saistību ar baltiešu kontiem.

Kad Krievijas miljardieris Vladimirs Antonovs vēl bija pazīstams kā baņķieris, nevis bēglis, kuru Lietuvas tiesībsargi meklē aizdomās par apjomīgu naudas izkrāpšanu, viņš vēlējās par 3,5 miljoniem ASV dolāru iegādāties privātu lidmašīnu, tās apmaksai kā ķīlu izmantojot bankas Snoras aktīvus. Šis ir tikai viens no secinājumiem par Baltijas klientiem, kas izdarāms no  «HSBC failiem» jeb vēsturē lielākās banku datu noplūdes.

Šī informācija izgaismo milzīgu nodokļu apiešanas shēmu, kuru pasaules otra lielākā banka labprāt sekmēja, īstenojot caur savu Šveices filiāli. Daudzās valstīs tagad ir sākts darbs pie nodokļu pārbaudēm, krimināllietu ierosināšanas un mēģinājumiem atgūt nenomaksātos nodokļus.

Visu trīs Baltijas valstu nodokļu dienesti ir lūguši Francijas kolēģus izsniegt viņu rīcībā esošos datus, taču tikai Latvijas ierēdņiem līdz šim nav izdevies tos iegūt.

Datu noplūde notika jau 2008.gadā, kad bijušais HSBC darbinieks Ervē Falkjani nodeva Francijas varas iestādēm datubāzi ar vairāk nekā 106 tūkstošiem bankas klientu. Tikai pērn šiem datiem piekļuva Francijas laikraksts Le Monde un dalījās tajos ar Starptautisko pētnieciskās žurnālistikas konsorciju (ICIJ). Konsorcijā darbojas arī pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica — vienīgā redakcija Baltijā, kam tika piešķirta piekļuve datiem, kuri atklāj 171 kontu, kas pieder ar Latviju, Igauniju un Lietuvu saistītiem klientiem. Tajos kopā ir nepilni 240 miljoni ASV dolāru.

Lielākie klienti — ABLV īpašnieki

Gandrīz puse no HSBC datu noplūdē izgaismotās «Baltijas naudas» ir saistīta ar klientiem no Latvijas. Lauvas tiesa jeb 77% no Latvijas klientu naudas saistīti ar vienu kontu — Volga River One Capital partners L.P.. Šis investīciju fonds dibināts 2006.gadā ar mērķi darboties Krievijā un NVS teritorijā. Saskaņā ar HSBC failos atrodamo informāciju, tam piesaistīti bankas ABLV līdzīpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kuri regulāri atrodami Latvijas miljonāru saraksta augšgalā.

Bernis un Fiļs ar bankas pārstāvja starpniecību paskaidroja, ka ABLV pieder tikai pieci miljoni no kontā fiksētajiem 94,4 miljoniem dolāru.

ABLV līdzīpašnieks Oļegs Fiļs. Foto: ABLV

2006.gadā ABLV šo naudu ieguldīja fondā Volga River One Capital Partners. Saskaņā ar ABLV teikto, Bernis un Fiļs nav veikuši personiskus ieguldījumus. Bankas investīcijas šajā fondā esot «no pirmās dienas» iekļautas tās pārskatos, kas ir regulāri auditēti atbilstoši likumu prasībām, teikts bankas paziņojumā.

ABLV līdzīpašnieks Ernests Bernis. Foto: ABLV

Deviņdesmito gadu sākumā HSBC Šveices filiālē naudu glabāja arī bijušie augsta ranga VDK pretizlūkošanas darbinieki Vladimirs Komogorcevs un Jurijs Šabašovs, kuri aktīvi iesaistījās naftas tranzītbiznesā, tajā skaitā uzņēmumā Lat–West–East, kas bija Krievijas koncerna Jukos pārstāvis.

Jurijs Šabašovs, Foto: LRBF

Vairāki Lat–West–East līdzīpašnieki bija atvēruši kontus HSBC Šveices filiālē, taču slēdza tos ilgi pirms informācijas noplūdes — šo klientu vidū lasāmi tādi uzvārdi kā deviņdesmito gadu vidū liftā uzspridzinātais biznesmenis Sergejs Generalovs un savulaik par Latvijas neatkarības atjaunošanu balsojušais AP deputāts Andris Plotnieks.

Feļu ģimene, galvenie Tabakas nams akcionāri, šajā bankā bija noguldījuši 0,74 miljonus dolāru. 2007.gadā HSBC tika slēgti arī bijušo RD Electronics īpašnieku Vitālija Gotlība un Rahmiela Deiča konti.

Vladimirs Komogorcevs. Foto: F64

Uzņēmējs Ivars Strautiņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidents, bankā savulaik turējis 121 tūkstoti dolāru. Strautiņš Re:Baltica apgalvo, ka naudu patiesībā ir noguldījis ASV bankā, kuras nosaukumu viņš neatceroties. No turienes tā vēlāk pārskaitīta uz HSBC Šveices filiāli, neprasot klienta piekrišanu. «Es to [kontu] izveidoju 90.gadu sākumā ārkārtas situācijām, ja Latvijas kredītkartes ārzemēs nestrādātu. Noguldīju dažus tūkstošus, tad katru gadu pievienoju vēl dažus, un tā tas izauga,» skaidro Strautiņš.

Ivars Strautiņš Foto: LETA

«Kad viņi teica, ka par klientiem uzskata cilvēkus ar trim miljoniem dolāru, un man vajadzētu piemaksāt, lai glabātu pie viņiem naudu, mēs sadarbību pārtraucām. Es patiešām sajutos kā sīkmanis.» Konta informācijā kā Strautiņa profesija bija minēta naftas tirdzniecība.

Pārējie Latvijas kontu īpašnieki ir sabiedrībai maz zināmas privātpersonas. Pavisam ar Latviju saistītām personām ir bijuši 49 konti, kas parādās noplūdušajos datos. Latvijas Valsts ieņēmumu dienests no Francijas nodokļu dienesta ir pieprasījis informāciju par kontu īpašniekiem, taču pagaidām to vēl nav saņēmis, atklāja dienesta pārstāvis.

Antonovs grib lidmašīnu

Ar Lietuvu saistīto klientu vidū ir divi bijušie Snoras bankas akcionāri: Vladimirs Antonovs un Raimonds Baraunasks. 2011.gadā Lietuvas valdība pārņēma banku, jo atklāja nelegālas darbības un miljoniem dolāru lielu vērtspapīru iztrūkumu. Banka bija piektais lielākais kredītu izsniedzējs Baltijā. Pēc tās kraha sabruka arī Snoras meitas kompānija Latvijas Krājbanka. Antonovs un Baranauskas aizbēga uz Londonu un turpina tiesāties, lai izvairīties no izdošanas Lietuvai, kura ierosinājusi krimināllietu par Snoras izputināšanu.

Snoras bankas akcionāri: Vladimirs Antonovs
un Raimonds Baraunasks. Foto: Irmantas Gelūnas / 15min.lt

Dati liecina, ka HSBC bija vismaz trīs ar Antonovu saistīti konti. Lielākais naudas apjoms, vairāk nekā 65,5 miljoni ASV dolāru, bija Snoras bankas kontā. HSBC sarakstē Antonovs tiek dēvēts par BO (beneficial owner jeb labuma guvējs). Citos nopludinātajos datos šis pats naudas apjoms ir pieminēts ar Baranauska ID numuru. Antonovam bankā bija arī privātais konts ar nepilniem 1,86 miljoniem ASV dolāru. Bet trešais konts piederēja ar Antonovu saistītai Kipras firmai Panatrones Holdings Limited. Tolaik šis ārzonas uzņēmums bankai bija parādā gandrīz 21,46 miljonus dolāru.

Nopludinātajos failos ir atrodama arī daļa no HSBC iekšējās sarakstes par Antonovu. Izskatās, ka krievu miljardieris mēģinājis izmantot Snoras aktīvus, lai iegādātos sev lidmašīnu. Šajos iekšējos ziņojumos par bankas klientiem tiek saukti Panatrones Holdings Limited, taču bankas pārstāvis acīmredzami zina, ar ko viņiem patiesībā ir darīšana.

Šie ziņojumi vēsta, ka 2005.gada novembrī Maskavā notika bankas pirmā tikšanās ar Vladimiru Oplančuku, tuvu Antonova draugu, kuram bija paraksta tiesības vairākos ar baņķieri saistītos ārzonu uzņēmumos. «Pirmoreiz satikām klienta parakstītāju ar pilnvarotā tiesībām (t.i. Vladimiru Oplančuku). Es uzsvēru, ka aizdevuma sākotnējais nosacījums bija BO paraksts uz aizņēmuma līguma. Viņš panāks, lai BO paraksts būtu uz aizņēmuma līguma. Es arī uzsvēru, ka tuvākajā nākotnē jānoorganizē tikšanās ar BO, kas ļautu mums padziļināt sadarbību. Sarunā piedalījās arī Maksims Ančipolovskis, kuram bija svarīga loma darījuma strukturēšanā.» Ančipolovskis bija Snoras Uzraudzības padomes loceklis un ir bijis vairāku ar Antonovu saistītu uzņēmumu pārvaldnieku vidū.

Ziņojumā teikts, ka pēc sarunas klients bija «ļoti apmierināts». Drīz pēc tam Maskavā notika otra tikšanās: šoreiz bankas pārstāvji runāja ar pašu Antonovu. Saskaņā ar HSBC failiem, krievu miljardieris ar bankas pārstāvjiem satikās, lai pārspriestu lidmašīnas iegādi, izmantojot Snoras aktīvus: «BO parakstīja aizņēmuma līgumu, tā izpildot mūsu noteikto aizdevuma priekšnoteikumu. Viņš sev atvērs vēl vienu kontu, kurā noguldīs 1 milj. dolāru. BO šobrīd risina pārrunas, lai iegādātos biznesa lidmašīnu, ko finansēs ar SocGen saistīts līzinga uzņēmums Vācijā. Mēs izsniegsim 5 gadu ķīlu 3,5 miljonu dolāru apmērā (maksa: 75 bppa) caur Panatrones, ko nodrošinās BO aktīvi Snoras bankā. (Aizdevums jau apstiprināts ar 5 gadu garantiju.) Ja darījums īstenosies, mums tiks pārskaitīti 3,5 miljoni dolāru.»

No sarakstes nav skaidrs, vai šis lidmašīnas pirkums patiešām notika. Tomēr publiski pieejamie avoti atklāj, ka Antonovam savulaik bija privāta lidmašīna.

Lietuvas Centrālā banka nekomentē no HSBC nopludinātos ziņojumus. Tomēr informācijā, kuru Lietuva iesniedza Vestminsteras Maģistrātu tiesā, prasot izdot Antonovu un Baranausku tiesāšanai, bija pieminētas ar Šveices bankas kontiem saistītas aizdomīgas darbības. Pieprasījumā teikts, ka ar obligāciju pirkšanu un pārdošanu saistītie rīkojumi Šveices bankai tika nodoti pa telefonu, tā neatstājot pēdas SWIFT vai citās sistēmās, kuras izmanto, lai reģistrētu bankas darījumus.

Viena no lieciniecēm bija Snoras galvenā juridiskā padomniece laikā no 1999. gada līdz bankas pārņemšanai Aušra Ižickiene. Viņa apstiprināja izmeklētājiem, ka Snoras bankai bija konti Šveicē, kuros glabājās aptuveni 10% no bankas kopējiem aktīviem. Viņa apgalvoja, ka tos nekontrolēja Antonovs un Baranauskas, bet tie «atradās Snoras pārziņā», tāpēc būtu kļūdaini pieņemt, ka aktīvus bankai nozaga.

Pēc aiziešanas no Snoras Ižickienė strādāja advokātu birojā, kas pārstāvēja Antonova un Baranauska intereses Lietuvā. Saskaņā ar ziņojumu, viņu «atlaida 2012. gada janvārī un pēc bezdarba posma viņa pievienojās Baltic Legal Solutions — advokātu birojam, kas pārstāv  Antonovu un Baranausku kopējā tiesas procesā Snoras lietā, kas šobrīd notiek Lietuvā».

Ar Antonovu un viņa juristiem sazināties neizdevās, bet Guardian viņi skaidrojuši, ka Šveices bankā konti bijuši “biznesa iemeslu dēļ un tāpēc, ka Šveices bankas nodrošina labāku klientu apkalpošanu nekā jebkura Lielbritānijas banka”.

 

Lietuvas VID ziņas vērtē

Vēl viens ietekmīgs Lietuvas klients HSBC bija Šveicē dzīvojošais Sauļus Karosas, kuru par bagātāko Lietuvas uzņēmēju dēvē pat biežāk nekā Neriju Numaviču, Maxima mazumtirdzniecības tīkla galveno akcionāru.

Sauļus Karosas. Foto: Julius Kalinskas/15min.lt

Karosas ir nelielas Lietuvas bankas Medicinos Bankas galvenais īpašnieks, bet nodarbojas arī ar naftas tirdzniecību, turklāt viņam ir ciešas saiknes ar Lukoil vadību. Nopludinātie dati Karosu saista ar diviem Īrijā reģistrētiem uzņēmumiem: Western Petroleum S. A. un Sundora Ltd. Tie abi tika izmantoti, lai pārņemtu Medicinos Bankas un tika minēti bankas akcionāru vidū. Tagad abi uzņēmumi ir likvidēti, un viņu konti HSBC bankā slēgti, tāpēc tur uzglabātais naudas apjoms nav zināms.

Lietuvas Nodokļu inspekcija pieņem, ka HSBC klienti varētu būt izvairījušies no nodokļu maksāšanas. «Nodokļu inspekcija izvērtē informāciju par mūsu nodokļu maksātāju kontiem HSBC un pēta arī šo līdzekļu izcelsmi. Lai gan varētu teikt, ka informācija ir mazliet novecojusi, arī šie dati palīdz izvērtēt attiecīgo indivīdu iespējamo saistību ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un, iespējams, nelegālajiem aktīviem,» teica inspekcijas vadītāja vietnieks Artūras Klerauskas.

Artūras Klerauskas. Foto: Lukas Balandis/15min.lt

HSBC informācijas noplūde piesaistīja  nodokļu inspektoru uzmanību uzreiz pēc publicēšanas, un Lietuva tad arī prasīja Francijas varas iestādēm izsniegt bankas failus. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošiem avotiem, Francijas varas iestādes piekrita Lietuvas kolēģiem izsniegt papildu informāciju par HSBC klientiem.

 

Ārzemnieki ar igauņu saitēm

No Igaunijas lielākais naudas apjoms HSBC kontā bija Pēteram Harijam Kandimā — Zviedrijā uzaugušam igaunim, kas veiksmīgi darbojies reklāmas nozarē. Saskaņā ar nopludinātajiem  dokumentiem, Kandimā kontā bija 4,1 miljons ASV dolāru, taču viņš pats to noliedz. «Es būtu ļoti priecīgs, ja manā rīcībā jebkad būtu bijis šāds naudas apjoms,» viņš komentē. Kandimā piebilda, ka viņa izveidotajā kapitāla apdrošināšanas kontā viņam bijušas tikai zviedru kronas un akcijas, kuru kopējā vērtība nekad nav pārsniegusi 6 miljonus zviedru kronu (aptuveni 640 tūkstoši eiro).

Kandimā sacīja, ka viņam nav nekā slēpjama, un HSBC konts ir tikai viens no viņa daudzajiem ārzonu kontiem, kas atvērti arī Monako un Luksemburgā. «Zviedrijas valdība precīzi zina, kur atrodas mana nauda,» viņš paziņoja. Tomēr viņš neslēpa faktu, ka HSBC konts viņam sniedza iespēju izvairīties no ienākuma nodokļa maksāšanas Zviedrijā.

Pēc divu veiksmīgu reklāmas uzņēmumu izveidošanas Zviedrijā, viens no kuriem ir starptautiski pazīstamais Rönnberg & Co, Kandimā piedzīvoja sirds veselības problēmas, un ārsts viņam ieteica izvairīties no satraukumiem. Sekojot šim ieteikumam, viņš pārcēlās uz Monako, kur nodzīvoja aptuveni desmit gadus. 2000.gadu sākumā Kandimā pārcēlās atpakaļ uz Zviedriju. «Zviedrijā nevar tā vienkārši atgriezties bez kapitāla apdrošināšanas konta. Citādi Zviedrijas ienākuma nodoklis tev atņems visu naudu,» viņš skaidro. «Es vienmēr esmu bijis piesardzīgs un nevēlos nekādas nepatikšanas ar valdību.»

Otrs ar Igauniju saistītais uzņēmējs, kura bankas kontu dati noplūda HSBC skandālā, ir valstī labi pazīstamais anglis Frensiss Antonijs Hovards, kurš savulaik darbojās Igaunijas nekustamo īpašumu un mēbeļu nozarēs. Viņa HSBC kontā bija 325 tūkstoši dolāru. Šobrīd Hovards dzīvo Spānijā un ir uzņēmumu ClearWorks, South West Holding un Nantucket Holding akcionārs. Viņš nav atbildējis ne uz vienu no daudzajiem jautājumiem par savu HSBC kontu vai incidentiem ar policiju.

Vēl viens ārzemnieks, kurš veica uzņēmējdarbību Igaunijā un izveidoja kontu HSBC, bija Peters Romanovs Larenss, kura kontā atklājās 689 tūkstoši dolāru. Larensa Eurodek 2000.gadu sākumā kļuva par lielāko naftas tranzīta uzņēmumu tīklu Igaunijā. Lielākā daļa no uzņēmumiem viņa tīklā tagad ir pārdoti, apvienoti un pārreģistrēti Kiprā un Nīderlandē.

Igaunijas pazīstamākais uzņēmējs, kura vārds parādījies no HSBC iegūtajos datos, ir bijušais padomju velosportists Oļegs Ļadovs, kurš 2013.gadā nomira no vēža. Lai gan nav konkrētu dokumentu par viņa paša kontu, uzņēmēja vāds HSBC failos parādās saistībā ar citiem cilvēkiem. 2012.gadā viņš ar citiem pazīstamiem uzņēmējiem, lai uzņēmējam Nikolajam Reismanam uzveltu vainu par Tomasa Tamma slepkavības plānošanu. Tiesa Ļadovam piesprieda nosacītu cietumsodu.

Igaunijas nodokļu dienests ir apliecinājis, ka ir saņēmis no Francijas nodokļu dienestiem lūgto palīdzību, taču ar nodokļu lietām saistītās konfidencialitātes dēļ atteicās izpaust ko vairāk.

Raksta tapšanā piedalījies Guntars Veidemanis (Re:Baltica, Rīga)
Redaktore: Sanita Jemberga
Foto: Imantas Gelūnas (15min.lt), Julius Kalinskas (15min.lt), Lukas Balandis (15min.lt), LETA, F64