Foto: Nekā Personīga

Slavenais Krievijas dokumentālo filmu režisors Vitālijs Manskis Spānijas kinofestivāla laikā viesnīcā skatījās ziņas. Bija 2014. gada marts. Diktore bezkaislīgi stāstīja, ka Krievijas parlamenta augšpalāta atļāvusi prezidentam Vladimiram Putinam izmantot armiju tautiešu aizstāvēšanai citās valstīs. Citiem vārdiem – legalizēt Krimas aneksiju un atbalstu Austrumukrainas prokrieviskajiem karotājiem.

“Labi atceros dienu, stundu un pat sekundi, kad pieņēmu lēmumu,” stāsta režisors janvāra rītā Rīgā, tikko atgriezies no filmēšanas Ukrainā. “Turpmākie notikumi kļuva acīmredzami. Viss, ko ieraudzīju, ir piepildījies līdz milisekundei. Tās bija beigas. Tajā sekundē es piezvanīju sievai, atgriezos no festivāla, atbraucām uz Rīgu un pēc trim dienām aizbraucām – ar uzturēšanās atļauju.”

Dienas laikā izvēloties un nopērkot plašu dzīvokli ar apgleznotiem griestiem Rīgas centrā par Maskavas mērogiem lētu cenu, Manskis bija kļuvis par vienu no 3173 Krievijas pilsoņiem, kuri pērn ieguva tiesības pārcelties uz dzīvi Latvijā. Izvēlei par labu kalpoja fakts, ka Latvijas galvaspilsēta atrodas pusotras stundas lidojumā no Maskavas, lielākā daļa cilvēku runā krieviski un īpašums Krievijas pircējiem šķiet ļoti lēts.

Pretrunīgi vērtētajā Latvijas “investoru programmā” piecos gados terminētās uzturēšanās atļaujas (TUA)  ieguvuši 13 518 ārzemnieki. Vairākums – ap 10 000 – ir Krievijas pilsoņi. Tas ir ekvivalents vienai Latvijas mazpilsētai: Talsiem vai Dobelei.

Pretēji līdzīgām programmām Eiropā, 90% Latvijas pieteikumu nāk no bijušās PSRS valstīm, galvenokārt Krievijas.

Lai skatītu infografiku par TUA ieguvējiem, klikšķiniet uz attēla.

Galvenais ieguvējs ir nekustamā īpašuma attīstītāji un tirgotāji. Nozarē nonākuši 83 % no Latvijā piecos gados investētā 1,26 miljarda eiro. Reālajā ekonomikā – uzņēmumos – ieguldīti mazāk kā 5% nerezidentu naudas, kuri meklē rezerves bāzi Eiropā.

Programmas unikālais lētums – prasītā īpašuma pirkšanas cena bija zemākā Eiropas Savienībā – nozīmē, ka Latvija izdevusi visvairāk atļauju, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem dzīvot un ceļot ES, pati nopelnot salīdzinoši maz. Piemēram, Portugāle divos gados nopelnījusi miljardu eiro, izsniedzot 1775 zelta vīzas, kamēr Latvija līdzīgu summu saņēmusi, izsniedzot atļaujas 13.5 tūkstošiem piecos gados.

Pieteikumu skaits strauji pieauga pēc Maidana un tam sekojušās Krimas aneksijas. No Ukrainas pieteicās divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Vilnis no Krievijas sākās pēc Putina atgriešanās prezidenta amatā 2012.gadā un pērn turpinājās gandrīz tādā pašā līmenī.

Ukrainā dzimušais, bet lielāko daļu dzīves Maskavā pavadījušais Manskis ir tāds imigrants, kādu lielākā daļa Latvijas sabiedrības akceptē: izglītots vidusslāņa pārstāvis, kas neatbalsta Putina politiku.

Viņš dibinājis gan Krievijas neatkarīgo dokumentālo filmu festivālu ArtDokFest, gan plūcis starptautiskus laurus. Taču varas attieksme mainījās, kad Maņskis nolēma veidot filmu par notiekošo Ukrainā caur savas dzimtas vēsturi.

“Uzvarējām ministrijas iekšējā konkursā, to atzina par labāko. Tad nepublicēja lēmumu, tad publicēja bez mūsu pieteikuma, tad sāka atbildēt, ka pārceļ filmas laiku, jo Ukrainā nestabila situācija un nedod Dievs, ka mūsu labākais režisors nokļūst tādā. Tu saproti, ka viņi melo, negrib, lai tu strādā, bet tagad ir pienācis brīdis, kad tika skaidri pateikts: kamēr esmu kultūras ministrs, neviens projekts, kas saistīts ar Maņski, nevar gūt valsts atbalstu,” stāsta režisors.

Latvijas iestādēm nav priekšstata, cik no iebraucējiem ir līdzīgi Manskim un vai kopā ar masu neierodas Krievijas un citu bijušās PSRS valstu “vadoņu” savām tautām nozagtā nauda.

Pamats aizdomām ir. Kad Itālijas policija uz Kazahstānu deportēja aizbēgušā oligarha un pašreizējā prezidenta oponenta Muhtara Ablajazova sievu un sešgadīgo meitu, izrādījās, ka viņas Itālijā dzīvojušas ar Latvijas un Lielbritānijas izsniegtām uzturēšanās atļaujām. Ablajazovu tur aizdomās par naudas zādzību no viņa vadītās bankas.

2013.gadā pēc Krievijas pieprasījuma Latvijā tika arestēts nekustamais īpašums, kas piederēja bijušajam Maskavas bankas prezidentam Andrejam Borodinam. Viņu un vietnieku Krievijas prokurori tur aizdomās par plašā mēroga zādzību, caur ārzonām aizpludinot no bankas 443 miljonus ASV dolāru toreizējā Maskavas mēra Jurija Lužkova sievai Jeļenai Baturinai.

Borodinam sākotnēji bija Latvijas izsniegta uzturēšanās atļauja, taču tā nebija pagarināta formalitāšu neizpildes dēļ, apstiprināja Iekšlietu ministrijā. Ģenerālprokratūra atteicās no komentāriem par lietas statusu.

Re:Baltica pētījums rāda, ka vismaz vēl viens Maskavas bankas vadības bijušais darbinieks Latvijā ieguvis īpašumu un atļauju.

Līdz Krimas aneksijai atļauju kārotājus Drošības policijā pārbaudīja viens cilvēks, Re:Baltica apliecināja vairāki avoti. Statistiski tas nozīmē vismaz 15 cilvēku dienā. Tagad atradusies nauda vēl vismaz četriem, taču darbs norisinās atpakaļgaitā, noskaidrojot, kas Latvijā jau ir ieradušies.

Bēgošais vidusslānis

Lai saprastu, kāda profila cilvēki pēdējā gada laikā pieprasījuši termiņuzturēšanās atļaujas, Re:Baltica pētījumam atlasīja 315 dārgākos darījumus ārzemnieku iecienītākajās vietās (galvaspilsētā Rīgā un tuvējā kūrortpilsētā Jūrmalā) no pērnā novembra, kad Ukrainā sākās proeiropeiskie protesti jeb Maidans, līdz septembrim, kad stājās spēkā programmmas jaunie nosacījumi, kas prasa iegādāt dārgāku īpašumu.

Secinājums: pēdējā gadā absolūtais vairākums īpašumu pircēju ir Krievijas vidusslānis.

Liela daļa no viņiem ir saistīti ar vidēja lieluma privāto biznesu, īpaši bankām. Vairums uzvārdu bija grūti identificējami, iespējams, tādēļ, ka īpašumi iegādāti uz ģimenes locekļu vārdiem vai cilvēki nav izgaismojušies ne ar ko īpašu (sīkāk skatīt šeit – TUA ieguvēji).

Daļa – žurnālisti un mākslinieki. Savu nekustamo īpašumu portfeli ar dzīvokli klusajā centrā Alberta ielā papildinājis satīriķis Mihails Zadornovs, bet ar dzīvokli un māju Jūrmalā aktrise Tatjana Dogiļeva un viena no humoršova KVN sejām Jurijs Askarovs.

Mājas jumts, kurā mitinās Mihails Zadornovs. Foto: Nekā Personīga

Neliels skaits atļauju saņēmēju ir ar Krievijas valsti saistītu uzņēmumu vadībā, sevišķi saistībā ar enerģētikas gigantu Gazprom. Pie īpašumiem un uzturēšanās atļaujām tikuši ne tikai ES un ASV sankcijām pakļautās Gazprombank vadības pārstāvis Nikolajs Koreņevs, bet arī valstij piederošā milža Krievijas Dzelzceļš meitasuzņēmuma Transtelekom vadība. Tāpat uzturēšanās atļauju ieguvis Aeroflot ģenerāldirektora vietnieks un divu ES sankcijām pakļautu banku – VTB un Bank Moskvi – bijuši vadoši darbinieki vai viņu radinieki.

Īpašumu Latvijā nopirkusi Forbes par Krievijas bagātāko cilvēku atzītā Ališera Usmanova ģimene.

Usmanovu villa – Vera. Foto: Nekā Personīga

Arī Kremlim tuvais politologs un Putina partijas “Vienotā Krievija” vadības loceklis Dmitrijs Orlovs, kurš Re:Baltica noliedza, ka būtu ieguvis uzturēšanās atļauju, bet ne to, ka Maskavas regulāri kritizētās Latvijas galvaspilsētā iegādājies īpašumu. Uz durvju zvanu pie viņa mājas Rīgā neviens neatbildēja, un viņš ignorēja arī Re:Baltica epastus.

Viņi pievienojas jau iepriekšējos gados nekustamo īpašumu nopirkušajām Krievijas bijušajām amatpersonām – Valsts domes bijušajiem deputātiem Eduardam Janakovam, kurš figurē Krievijas metalurģijas un Latvijas krievvalodīgo mediju biznesā, un kuram ir uzturēšanās atļauja, un Vladimiram Šemjakinam, kurš vēl nesen bija Gazprombank piederošā Gazprom Media Holding vadoša amatpersona. Abi no komentāriem atteicās.

Iepriekšējos gados atļaujas ieguvušas arī lielākas zivis. Re:Baltica pētījuma laikā atklājās, ka Putina draugs, multimiljardieris Arkādijs Rotenbergs bija viens no pirmajiem atļaujas ieguvējiem, noguldot naudu, visticamāk, pašam piederošās SMP bankas depozītā, kas ir visnecaurskatāmākais atļaujas iegūšanas veids. Viņam tā bija līdz 2013.gadam. Pēc tam viņš to vairs nepagarināja un banka pēc ASV un ES sankcijām strauji mainīja īpašniekus.

Viņa brālis Boriss īpašumu bija iegādājies ar firmas starpniecību, bet pēc ES un ASV sankciju spēkā stāšanās to ir pārrakstījis dēlam Romānam, kurš ir Gazprombank viceprezidents un tādu pašu amatu ieņem slavenajā SKA hokeja klubā.

Rotenbergu villa – Safīri. Foto: Nekā Personīga

Cik zināms, viņiem uzturēšanās atļauju Latvijā nav, bet abiem ir arī Somijas pilsonība.

Neoficiāli, bet kompetenti avoti min, ka starp atļauju pieprasītājiem ir personas, kuras saistītas arī ar Rosņeftj, Rosņeftegaz, Rosatom, Lukoil, Nacionaļnaja gazovaja kompaņija, Transņeftj u.c, bet Re:Baltica pētījumā par dārgāko īpašumu pircējiem tādas identificēt neizdevās.

Nauda pret drošību

Latvijas programma bija populāra galvenokārt lētuma un Krievijas tuvuma dēļ (nopērkot 150 000 eiro vērtu īpašumu Latvijas galvaspilsētā vai 70 000 eiro vērtībā ārpus tās, varēja tikt pie tiesībām dzīvot ES).

Saasinoties karam Ukrainā, Latvija no uzturēšanās atļauju saņēmēju etniskā sastāva nobijās. Krievijas pilsoņu pieplūdums vienas Latvijas mazpilsētas apmērā nacionāli noskaņotajiem politiķiem radīja bažas, ka krievi vēl mazāk gribēs iekļauties latviešu sabiedrībā. Vēl nervozākus latviešus dara fakts, ka Putina Krievija “tautiešu aizsardzību” izmanto kā ieganstu agresijai pret Ukrainu.

“Turpinot izsniegt uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem, mēs vārda tiešā nozīmē spēlējam krievu ruleti,” pērn no Saeimas tribīnes paziņoja Nacionālās Apvienības deputāts Edvīns Šnore.

2014.gada maijā parlaments nekustamā īpašuma cenas slieksni palielināja līdz 250 000 eiro, kas atbilst nākamajam lētākajam “TUA par īpašumu” Eiropas piedāvājumam Grieķijā. Neskaitot Grieķiju un Bulgāriju, pārējās 9 ES valstīs, kur uzturēšanās atļauju var iegūt ar nekustamā īpašuma iegādi, tas ir tikai viens no darījuma elementiem. Valstis cenšas pārliecināties, ka investīcijām ir ilgtermiņa labvēlīga ietekme uz ekonomiku, nevis tikai īstermiņa ienākumi attīstītājiem. Cenas ir augstākas un izsniegto atļauju skaits – mazāks.

Pēc TUA īpašuma cenu palielināšanas, kas sakrita ar Krievijas rubļa dramatisko lejupslīdi, pircēju skaits strauji samazinājās. Kopš septembra, kad stājās spēkā likuma izmaiņas, par īpašumiem pieprasītas 67 atļaujas.

Taču, Latvijas ekonomikas izaugsmei sākot strauji bremzēties, ietekmīgais nekustamā īpašuma lobijs atsācis cīņu par uzturēšanās atļauju lētāku izpārdošanu, padarot slieksni vēl zemāku nekā tas bija sākumā. Ekstrēmākais priekšlikums ir Vienotības deputāta Ineša Boķa ideja izdot atļaujas par 50 000 EUR par trim īpašumiem laukos un par 180 000 eiro Rīgā vai Jūrmalā, bet arī Vienotības deputāta Viļņa Ķirša priekšlikums paredz slieksni būtiski samazināt līdz 125 000 EUR ārpus Rīgas.

Lobijs, par kura jauno seju kļuvis bijušais parlamenta deputāts Viktors Valainis, pamato, ka pēc smagās ekonomiskās krīzes jauno projektu būvnieki orientējušies tikai uz ārzemju pircējiem. Ja tie beidzas, zem jautājuma zīmes esot 200 miljonu eiro investīcijas un 5000 cilvēku darbavietas saistītajos sektoros, apgalvo Valainis.

Lai skatītu infografiku par citu ES valstu
pieredzi ar “zelta vīzām”, klikšķiniet uz attēla.

Tam iebilst viens no koalīcijas partneriem – Visu Latvijai/TBLNNK. Tā uzskata, ka pieaugošais Krievijas pilsoņu skaits ir drauds Latvijas drošībai. Viedoklim pievienojas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kurš, pretēji savas partijas ZZS viedoklim, iestājas pret atļauju lētāku izpārdošanu. Vējonis norāda, ka Krievijas pilsoņu pirktspēja rubļa vērtības krituma rezultātā ir samazinājusies, un viņu piesaiste prasīs jaunas un jaunas atlaides.

Status quo atbalsta arī Drošības policija, kas pārbauda pieteikušās personas. Tā lielāko draudu saskata nevis nelegālās naudas vai organizētās noziedzības ieplūšanā, bet gan iespējā, ka lielā pieteikumu skaitā nespēs izsijāt valsts drošībai bīstamas personas. “Pašreiz spēkā esošais likums ir mazinājis potenciālos riskus. Vērtējot no nacionālās drošības aspekta, neredzu nepieciešamību veikt grozījumus,” pauda Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.

Manskis turpina filmu veidot kopā ar partneriem Latvijā. “Katram ir savi iemesli. Varbūt daļa arī bēg, bet Rīga nav drošākā vieta ne idejiski, ne ģeogrāfiski,” viņš saka par pēdējo Krievijas emigrācijas vilni, ko izraisījusi Putina neprognozējamā politika un karš Ukrainā. “Valstī, kas ir atkarīga no viena cilvēka, var notikt pilnīgi viss, un nevis kaut kad, bet piecās minūtēs. Mēs ar jums tagad sarunājamies, bet pēc piecām minūtēm uzzinām, ka ir ieviestas izbraukšanas vīzas, un tas nebūs nekas pārsteidzošs. Tas var notikt un var nenotikt, jo nav nekāda dialoga ar sabiedrību, nav pilsoniskās sabiedrības kā tādas”.