Sociālajos tīklos izskanējis apgalvojums, ka Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, ko esmu veidojusi un kurā strādāju, ir saņēmis naudu no Latvijas Radio par rubrikas “Melu detektors” izveidi. Šāds apgalvojums ir meli.

Rubrikas “Melu detektors” ideja ir pārbaudīt dažādu politiķu vai partiju publiski izteiktos apgalvojumus un solījumus. Šis ir populārs žurnālistikas žanrs, kas šobrīd pasaulē piedzīvo uzplaukumu. ASV līderis faktu pārbaudē ir politifact.com, kas melu gadījumā politiķu izteikumam pievieno atzīmi – “uguns biksēs”. Vērienīga platforma ir arī factcheckeu.org, kas pārbauda Eiropas Savienības amatpersonu izteikumus. Dānijā sabiedriskā radio faktu pārbaudes raidījumus “Detektors” kļuvis tik populārs, ka izaudzis jau līdz televīzijas raidījumam. Ukrainas krīzes laikā dzima lapa stopfake.org, kas atspēko Krievijas izplatītos melus.

Latvijā priekšvēlēšanu laiks likās piemērots brīdis, lai šo ideju iedzīvinātu arī pie mums. Pārrunāju šo ideju ar abu sabiedrisko mediju vadību un vienojāmies, ka šī būtu laba iespēja kā par politiku ieinteresēt jauniešu auditoriju, tādēļ projekts tapa kopā ar Latvijas Radio 5 – Pieci.lv un lsm.lv. Mēs kopīgi meklējam faktus, pārbaudām tos, domājam par vizuālo noformējumu. Ideja ir, ka šī rubrika dzīvos arī pēc vēlēšanām, kad pārbaudīsim ne tikai politiķus, bet arī amatpersonu, dažādu institūciju un pat komercreklāmās izteiktos apgalvojumus.

Re:Baltica par šo darbu naudu nesaņem. Tāds ir mūsu sadarbības modelis, ko realizējam pēc ASV lielākā bezpeļņas pētnieciskās žurnālistikas centra ProPublica principa. Mēs radām saturu – veicam pētījumus, ierosinām inovatīvas idejas, ko atdodam Latvijas komercmedijiem un arī Baltijas medijiem bez maksas.

Iepriekš ar sabiedriskajiem medijiem veidojām projektu Karstie rēķini, kur aicinājām cilvēkus sūtīt savus apkures rēķinus un datus izvietojām kartē. Pēc līdzīga principa vēlāk tapa projekts Skolas nauda, kas ar konkrētiem skaitļiem pierādīja, ka Latvijā nav bezmaksas izglītība. Pagājušā gada janvārī kopā ar Latvijas Televīziju un Latvijas Radio arī uzsākām plašu materiālu sēriju par nesakārtotību ātro kredītu biznesā – SOSsms. Pie šāda projekta nonācām pēc rakstu publicēšanas par smagajiem darba apstākļiem zivju fabrikā un Maximā.

Pēc būtības Re:Baltica izdara to, ko bieži vien nevar atļauties komercmediji – ilgstošā laikā, piesaistot finanšu un ekonomikas speciālistus, veicam padziļinātu konkrētas tēmas izpēti. Pēc tam mēs jau konkrētus rakstus, vai datus piedāvājam lielajiem medijiem bez maksas.

Mūsu sadarbības partneri Latvijā bijuši žurnāls IR; TVNET; TV3, LTV; LR. Baltijā – Postimees, Eesti Express, Delfi.ee, Delfi.lt, lielākais pētnieciskās žurnālistikas tīkls Austrumeiropā – OCCRP. Re:Baltica pētījumi pieejami arī angļu valodā mūsu mājas lapā www.rebaltica.com

Līdz šim Re:Baltica finansējumu saņēmusi no SIF; Sorosa fonda; Sigrid Rausing Trast. Ar telpām un ceļa naudas izdevumiem Re:Baltica atbalstījusi Rīgas Ekonomikas augstskola, Zviedrijas, ASV, Nīderlandes un Polijas vēstniecības. Kā arī no iedzīvotāju ziedojumiem. Paldies liels visiem par līdzšinējo atbalstu un priecāsimies arī turpmāk par atbalstu. Pay Pal pogu var atrast mūsu mājas lapā.