Parex pārņemšanas darījuma parakstīšana. Publiskā preses konference. 10.novembris 2008. gads. Foto: TVNET

„Atbildētājiem, kas gandrīz trīs gadus spiesti iztikt ar minimālajai algai ekvivalentu naudas summu un kuru visi agrākie uzkrājumi ir apķīlāti, šobrīd nav iespējams pašiem samaksāt tūkstošos latu izsakāmu valsts nodevu.” Šis ir citāts no bijušo „Parex bankas” īpašnieku un savulaik Latvijas bagātāko iedzīvotāju Valērija Kargina un Viktora Krasovicka šovasar tiesai iesniegtā lūguma atbrīvot viņus no 3115 latu lielas valsts nodevas samaksas par apelācijas sūdzību.

Re:Baltica rīcībā ir abu bijušo baņķieru advokāta Uģa Grūbes Augstākajai tiesai adresēta sūdzība par Rīgas apgabaltiesas lēmumu noraidīt Kargina un Krasovicka lūgumu atbrīvot viņus no nodevas. Tiesa arī bija atstājusi bez virzības bijušo „Parex” īpašnieku apelācijas sūdzību, dodot gandrīz mēnesi trūkuma novēršanai – kvīts par valsts nodevas samaksu pievienošanai.

Pirmās instances spriedums, ko Kargins un Krasovickis vēlējās pārsūdzēt, pieņemts šī gada 7.jūnijā. Ar to daļēji tika apmierināta viena no vairākām AS „Reverta” jeb bijušās „Parex bankas” prasībām pret abiem bijušajiem bankas īpašniekiem un valdes locekļiem. Šai gadījumā par Ieguldījuma līguma pārkāpumiem tiesa no Kargina un Krasovicka par labu „Revertai” piedzina 10 tūkstošu latu zaudējumu atlīdzību par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas bankai uzlikto sodu un gandrīz 17 tūktošus latu par tiesas izdevumiem. Tiesa arī apķīlāja Kargina un Krasovicka noguldījuma kontos „Reverta” esošo naudu – katram gandrīz 870 tūkstošu latu apmērā, tā par labu „Revertai” nodrošinot priekšā stāvošos zaudējumus no nepienācīgas nodokļu nomaksas.

Civilprocesa likums paredz iespēju, ka tiesa, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Tieši uz šo normu lūgumā tiesai atsaucās advokāts Grūbe. „Ir pamats lūgt, lai tiesa atbrīvo. Automātiski neviens netiek atbrīvots, bet, ievērojot mantisko stāvokli, tiesa vai tiesnesis var atbrīvot. Ar to arī pamatots lūgums,” telefonsarunā stāsta Grūbe.

Skeptisks par šādu lūgumu ir „Revertas” valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams, kurš Re:Baltica norādīja: „Jāatzīst, ka šie abi kungi nudien neatstāj trūcīgu cilvēku iespaidu. Tāpēc negribas ticēt, ka aiz viņu spožās publiskās ārienes ikdienā slēpjas trūkums. Abu kungu prasība izskatās pēc mēģinājuma tiesas procesa apmaksai izmantot valsts, tas ir – nodokļu maksātāju, līdzekļus.”

Bijušo baņķieru advokāts Uģis Grūbe nosūtīja Re:Baltica arī Rīgas apgabaltiesas tiesneša noraidīto lūgumu. Tajā detalizētāk skaidrots, kādēļ bijušie turīgākie Latvijas iedzīvotāji nevar samaksāt tiesas nodevu. Visi Kargina un Krasovicka naudas līdzekļi un manta kopš 2010.gada ir apķīlāti. Nodrošinājums sniedzas līdz gandrīz 40 miljoniem latu, tiesai skaidro Grūbe.
Līdz ar to nu jau vairāk nekā trīs gadus faktiski visa Kargina un Krasovicka manta, tajā skaitā no kredītiestādēm pienākošies maksājumi un citi ienākumi, esot pakļauta šim prasības nodrošinājumam – „būtībā nesamērīgi lielajam attiecībā pret to, kādā daļā prasības pirmajā instancē apmierinātas,” tiesai skaidroja Grūbe.

Vienīgie ienākumi, ko abi atbildētāji patiešām esot varējuši pēdējos gados gūt paši, esot minimālās algas apmērā – divi simti latu mēnesī. Šāda summa katram no viņiem ik mēnesi tiek pārskaitīta ar tiesu izpildītāja atļauju procentu maksājumu ietvaros, kas Karginam un Krasovickim pienākoties no „Revertas” par viņu depozītnoguldījumiem. Tiesu izpildītāja Aināra Šusta depozīta kontā saņemto un uzkrāto Kargina un Krasovicka naudas līdzekļu summa gan pārsniedz divus miljonus latu, taču „ar šiem naudas līdzekļiem atbildētāji, kā jau minēts, šobrīd rīkoties nevar,” tiesai rakstīja Grūbe.

„Viņiem ir vairāk naudas, bet viņi nevar ar to rīkoties, jo tā ir apķīlāta,” sarunā ar Re:Baltica par saviem klientiem saka Grūbe. Vaicāts, vai Kargins un Krasovickis patiešām dzīvo no 200 latiem mēnesī un netērē vairāk, advokāts nedaudz saminstinās un bilst: „Nu, plus bērnu un radinieku labvēlība.” Tiesneša lēmumā šī labvēlība gan neesot bijusi vērtēta, apgalvo Grūbe. Jautājums, vai un kādēļ Karginam un Krasovickim nebūtu iespējams naudu kaut kur aizņemties, paliek bez tiešas atbildes. Grūbe uzskata, ka izskaidrojums rodams viņa atsūtītajos dokumentos.

Jautājumu par bijušo baņķieru atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas Grūbe lūdzis nodot jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai. Augstākajā tiesā Re:Baltica uzzināja, ka Kargina un Krasovicka blakus sūdzība ir saņemta 7.augustā, taču vēl nav zināms, kad to izskatīs. Parasti tas notiek rakstveida procesā, un lēmums tiek pieņemts pāris mēnešu laikā.