Attēls: Raivis Vilūns

Deviņdesmitajos viņu vajāja nikni noguldītāji un prokuratūra, nācās pat pamest Latviju. Taču viņš atgriezās un izveidoja mediju impēriju, kurai Baltijā ir miljonos mērāma auditorija. Rīgas un Tallinas mēri par saviem amatiem var pateikties viņam — Pirmā Baltijas kanāla šefam Oļegam Solodovam. Vai arī ļaudīm Maskavā, kuriem par ekskluzīvu piekļuvi ienesīgajam televīzijas biznesam var pateikties Solodovs.

Lai skatītu pilna izmēra saistību karti, spiediet šeit – Solodovs un viņa saites.

Maskavas garā roka vai tikai bizness? Pirmais Baltijas kanāls (PBK) ir krievu iecienītākā televīzija. Šāgada sākumā kanāla kopējā auditorija Baltijā pārsniedza četrus miljonus skatītāju. Auditorijas dati liecina, ka nereti Allas Pugačovas koncertiem priekšroku dod arī igauņi un latvieši, ne tikai krievi. Pašlaik PBK māteskompānijas Baltijas mediju alianse (BMA) mērķis ir kļūt par vadošo mediju holdingu Baltijā. Un tas ir ļoti reāls mērķis. Ne tikai tāpēc, ka Baltijā nacionālie mediji nepiedāvā līdzvērtīgu saturu krievu valodā, kā to dara PBK — retranslējot Krievijas TV kanālus. Arī tāpēc, ka PBK ir gatavs pakalpot vadošiem politiķiem, lai papildinātu savu maku. Piemēram, saskaņot ziņu saturu ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, vai raidījumu tēmas ar Tallinas politiķiem pašvaldības apmaksātā raidlaikā.
Kam pieder ietekmīgais mediju koncerns ar vairāk nekā desmit saistītiem uzņēmumiem Baltijā, un kas ir tā biznesa veiksmes noslēpums, Re:Baltica pētīja Latvijā un Igaunijā.

Naudas mašīna

„Mums viņš nepatīk,” PBK žurnāliste un ziņu producente Natālija Vasiļjeva ļoti labā latviešu valodā paskaidro, kāpēc šogad PBK ziņās ne reizi neesot rādīts nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans.

Par spīti apgalvojumam, ka Lindermans “nepatīk”, PBK ziņās nacionālboļševiks parādījās dienu pirms referenduma, 17.02.2012 Foto: www.1tv.lv

Tas ir viņas pretarguments apgalvojumam, ka PBK izplata Maskavas ideoloģiju. Šādi secinājumi latviešu medijos izskanējuši ne reizi vien, kanāls saukts par „Kremļa ruporu”, „Krievijas propagandu”, „politiski angažētu”.

„PBK ir biznesa projekts,” Vasiļjeva izskatās nedaudz aizvainota par pārmetumiem. „Mēs rādām to, ko grib mūsu skatītājs.” PBK viņa strādā trīs gadus. Pirms tam astoņus gadus veidojusi sižetus par notikumiem Baltijas valstīs Krievijas Pirmajam kanālam. Uz šā kanāla bāzes pirms desmit gadiem arī tapa PBK.

Ko grib PBK skatītāji un kas viņiem nepieciešams, Vasiļjeva izlemj kopā ar ziņu dienesta žurnālistiem. Latvijā tie ir desmit ar autorlīgumiem piesaistīti korespondenti, bet Lietuvā un Igaunijā ziņas gatavo neatkarīgas producentu grupas.
Lietuvā PBK bizness ir samērā maz attīstīts, jo tur tikai 5% iedzīvotāju ir krievi. Spēcīgāks bizness ir Igaunijā, kur pēdējos divus gadus PBK ticis pie pasūtījuma no Tallinas pašvaldības gandrīz pusmiljona eiro apmērā.

Latvijā PBK ir būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar nacionālajiem kanāliem. Pirmkārt, nav jātērē milzu nauda oriģinālraidījumiem, jo aptuveni 70% satura veido Krievijas Pirmā kanāla un REN TV programmas. Atlikušie 30% ir pašu iepirktās filmas, rīta programma, vakara ziņas un par Eiropas Komisijas piešķirtajiem 30 tūkstošiem eiro šogad veidots iknedēļas raidījums Mēs Eiropā.

Cits pluss — PBK raida kabeļtīklos un izmantojot satelītu, tāpēc nav jāmaksā par virszemes apraidi, kas nacionālajiem kanāliem izmaksā vairāk nekā pusmiljonu latu gadā. Līdz arī to PBK atrodas daudz izdevīgākā situācijā nekā komerckanāli LNT vai TV3 — ar krietni mazākām izmaksām konkurē reklāmas tirgū un vēl par savu programmu raidīšanu nopelna no kabeļoperatoriem, ko nedrīkst nacionālie kanāli.

PBK ir nopietns spēlētājs. Janvārī tas bija otrais visvairāk skatītais televīzijas kanāls Latvijā. Pēc TNS Latvia datiem, skatītāji tam veltīja tikai nedaudz mazāk laika nekā tirgus līderim TV3.

Foto: www.1bma.lv

Mediju reklāmas eksperti lēš, ka 2011.gadā mediju holdings BMA ieņēma aptuveni 30% no Latvijas TV reklāmas tirgus jeb 5—6 miljonus latu. Jaunākais uzņēmuma gada pārskats vēl nav iesniegts, bet 2010.gadā koncerna apgrozījums Baltijā bija 11 miljoni latu. Puse ieņēmumu gūti Latvijā.

BMA ir reģistrēts arī saistītais uzņēmums Lielbritānijā — Baltic Media Alliance Ltd. Lielbritānijas uzņēmumu reģistra dati rādi, ka BMA šajā valstī nestrādā, toties izņēmusi apraides licenci trim savām programmām (REN TV Baltic, Mir Baltic, First Baltic Music Channel). Galvenā kanāla PBK licence gan izņemta Latvijā, lai varētu rādīt politiskās reklāmas, kas nav atļauts ar britu licenci. Savukārt Lielbritānijas licencei ir kāda cita priekšrocība — uz to neattiecas valodas ierobežojumi un Latvijā rādītais saturs nav jātulko latviski, kā to pieprasa nacionālās apraides atļauja.

Kompānijas reģistrēšanai Lielbritānijā varētu būt vēl kāds būtisks iemesls — vēlme ietaupīt uz nodokļu rēķina. Latvijas uzņēmējiem ierasta prakse ir reģistrēt Londonā firmas, kas būtībā ir čaula, uz kuru pārskaita samaksu par pakalpojumiem, lai samazinātu ienākuma nodokļa summu. BMA birojs Latvijā nekomentēja, kādus darījumus veic Londonā reģistrētā firma. Toties tās apgrozījums 2010./2011.gadā bija iespaidīgs — aptuveni puse no BMA apgrozījuma Baltijā jeb 6,5 miljoni latu.

„Mēs esam draugi”

Tikai bizness, nekāda ideoloģijas — par PBK veiksmes formulu spriež Saeimas deputāti Sergejs Dolgopolovs un Boriss Cilevičs no Saskaņas centra. Neitralitāti uzsver arī producente Vasiļjeva. Piemēram, pirms valodu referenduma PBK rādījis visu Saeimas partiju pārstāvjus. Garākā saruna bijusi ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu no Vienotības, bet pēcāk Facebook komentāros PBK skatītāji par to pārmetuši — labāk lai rādot citus politiķus, kuriem varot uzticēties.

2009.gada 9.maija svinības plaši reklamēja PBK, bet Saskaņas centra līderim Ušakovam tās nodrošināja Rīgas mēra krēslu. Foto: www.young.lv

Nav brīnums, ka PBK skatītājus garlaiko Āboltiņa, jo teju ik dienu programmā parādās šarmantais Rīgas mērs un SC līderis Nils Ušakovs. Pirms pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā PBK intensīvi informēja par Ušakova veidotās biedrības 9.maijs aktivitātēm, liekot minēt, kas kanālam rūp vairāk — kara veterāni vai Ušakova politiskā karjera. PBK lojalitāte pret Ušakovu, kurš iepriekš pats vadījis PBK ziņu dienestu, bija tik liela, ka televīzija ar viņu pat saskaņoja sižetu tekstus. To rāda Ušakovam nozagtā e–pastu sarakste, kuras autentiskumu gan mērs daļēji apšauba. Taču rezultāts šaubas neraisa — 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa notika milzu svinības, bet pēc dažiem mēnešiem Ušakovs svinēja pārliecinošu uzvaru Rīgas domes vēlēšanās. Pēc gada SC bija divkārši ieguvēji, jo pirms 10.Saeimas vēlēšanām PBK pilnībā ignorēja galveno Ušakova partijas sāncensi PCTVL, kuru vēlētāji aizslaucīja mēslainē.

PBK ziņu producente Natālija Vasiļjeva stāsta, ka pazīstot Ušakovu jau piecpadsmit gadu. Ja arī viņi kādreiz sazvanoties un apspriežoties, tas esot tikai normāli. Turklāt PBK kā privātu kanālu interesē tikai peļņa, tāpēc rāda tos, kas patīk un kas ir draugi — objektivitātei pietiekot, ja reizēm parāda arī citus viedokļus. Kā piemēru Vasiļjeva piesauc ASV, kur katrā štatā TV rādot to, kas patīk īpašniekam. PBK ziņās esot plašāks skats.

„Mēs visi esam draugi,” līdzīgi skaidro arī pats Ušakovs. Viņš nekontrolējot sižetus, bet „informējot” medijus. Izskatās, ka informēšana turpinās. PBK jau demonstrē biedrības 9.maijs videoreklāmas, aicinot ziedot kara veterāniem, un jau drīz pie Uzvaras pieminekļa atkal būs svinības.

Finanšu piramīda un mediji

Daudzi latvieši pazīst LNT vadītāju Andreju Ēķi vai sabiedriskās televīzijas šefu Edgaru Kotu, bet reti kurš zina, kam pieder PBK. Latviešu presē par Latvijas otrā lielākā mediju koncerna BMA īpašnieku Oļegu Solodovu (46) rakstīts maz. Google meklētājs atrod tikai Solodova biznesa intervijas un ziņu, ka pirms četriem gadiem viņš pa ceļam uz Jūrmalu savu milzu džipu novietoja invalīdu stāvvietā pie lielveikala Sky.

Oļegs Solodovs. Foto: The Baltic Times

Veci preses raksti vēsta, ka uzņēmējdarbību Solodovs sāka 1993.gadā ar finanšu kompāniju Olevs—Invest, ko izveidoja kopā ar kādu Krievijas pilsoni no Ufas. Arī pats Solodovs ir no Ufas, 1983.gadā tur pabeidza vidusskolu. Rīgā viņš ieradās, lai mācītos par aviācijas dispečeru.

Laikraksts Bizness&Baltija rakstījis, ka 1995.gadā firmas Olevs—Invest licence ir atsaukta par saistību nepildīšanu un finanšu atskaišu falsificēšanu. Pēc Rīgas Balss ziņām, 1995.gada nogalē direktors Solodovs apsūdzēts krimināllietā, pamatojoties uz daudziem noguldītāju un arī firmas Olevs Fondi akciju īpašnieku iesniegumiem. „Firma neizmaksā ne solītos noguldījumu procentus, ne akciju dividendes. (..) Jau 1995.gada sākumā firmas darbība uz laiku tika apturēta, jo bija aizdomas par darījumiem ar viltotiem sertifikātiem. Firma nosauca arī milzīgas pusgada apgrozījuma summas (ap 1 miljonu USD) un minēja augstu rentabilitātes procentu,” vēsta laikraksts. Rīgas Balss saskatīja līdzības ar bēdīgi slaveno Krievijas finanšu piramīdu MMM, jo savos reklāmas klipos Olevs izmantojis pazīstamas kinozvaigznes — Ivaru Kalniņu, Arni Līcīti.

Re:Baltica neizdevās noskaidrot, kā beidzies kriminālprocess, jo prokuratūra šo lietu nevarēja atrast. Lietas iznākumu neatcerējās arī pašreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Visu Latvijai—TB/LNNK), kurš 1997.gadā bija firmas administrators. Preses arhīvi rāda, ka 1997.gada septembrī Rīgas apgabaltiesa atzina tās maksātnespēju. Neatkarīgā Rīta Avīze raksta, ka uz tiesas sēdi nebija ieradies neviens firmas pārstāvis, jo „atbildīgās amatpersonas ir pazudušas”. „Par Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma Olevs—Invest vadītāju Oļegu Solodovu zināms tikai tas, ka viņš atrodas ārpus Latvijas.” Rakstā minēts, ka nav atrodama arī grāmatvede Nadežda Galkina. Sieviete ar šādu vārdu un uzvārdu tagad BMA mājaslapā parādās vadības komandā kā grāmatvede.

Lursoft dati liecina, ka Solodovs 90.gadu vidū būvējis ne tikai finanšu piramīdas, bet arī mediju biznesu. 1995.gadā reģistrēta a/s TEM ART Group, kas sāka izvietot Latvijas reklāmu Krievijas sabiedriskajā televīzijā ORT. Kā Solodovs ar partneriem tika pie šā ienesīgā biznesa, tas ir viens no viņa biogrāfijas melnajiem caurumiem. 90.gadu sākumā tiesības retranslēt ORT bija Rēzeknes telesabiedrībai BIK TV. 1998.gadā starp BIK TV un Solodova pārstāvēto TEM ART Group sākās cīņa.

1999.gadā žurnālam Rīgas Viļņi+ a/s Tem Art Group viceprezidents Oļegs Solodovs stāsta, ka viņa firma ir Krievijas Sabiedriskās televīzijas eskluzīvo tiesību pārstāve LV. Foto: Aigars Eglīte

Solodova firma paziņoja, ka tai vienīgajai ir ekskluzīvas tiesības retranslēt ORT, savukārt BIK TV apgalvoja, ka arī tai ir šādas tiesības. Mēnesi pēc tam, kad strīds nonāca Nacionālajā radio un televīzijas padomē, BIK TV īpašnieks Pēteris Burmistrovs 48 gadu vecumā pēkšņi savārga un nomira ar insultu.

Re:Baltica noskaidroja, ka NRTP patiešām bija saņēmusi apstiprinājuma vēstuli no ORT, ka Solodova firmai dotas retranslēšanas tiesības. Kā viņiem tas izdevās, ir mīkla. Krievijā ienesīga biznesa sākšanai vajadzīga spēcīga aizmugure, turklāt ORT atradās prezidentam Jeļcinam pietuvinātā oligarha Borisa Berezovska kontrolē. Pēc Putina nākšanas pie varas Berezovskis 2000.gadā tika izstumts no televīzijas un Kremlis ar dzelžainu tvērienu pārņēma to savās rokās.

Cik grūti veidot šīs biznesa saites, apliecina Baltkom TV, ko krievi „uzmeta”. Tolaik Latvijas lielākās kabeļtelevīzijas vadītājs Pēteris Šmidre stāsta, ka 90.gadu vidū braucis uz Maskavu tikties ar ORT viceprezidentu un Berezovska ciešu sabiedroto Badri Patarkatsišvili, lai iegūtu ekskluzīvās retranslācijas tiesības. Saruna esot ritējusi ļoti veiksmīgi, un Patarkatsišvili palūdzis atgriezties pēc pāris stundām — tad būs sagatavots līgums. Kad pēc pastaigas pa Maskavu Šmidre atnācis uz biroju, Patarkatsišvili un viņa komanda bijusi prom, darījums izčākstējis.

PBK Solodovs nodibināja 2002.gadā, bet pēc četriem gadiem reģistrēts arī mātes holdings Baltijas mediju alianse. Solodovam vēl pieder divas ar nekustamajiem īpašumiem saistītas firmas — VillaRīga un Villajūra.

BMA holdings Solodovam pieder uz pusēm ar Krievijas iedzīvotāju Alekseju Pļasunovu (44).

Aleksejs Pļasunovs.
Foto: www.1bma.lv

Par viņu zināms maz — dzimis Pleskavas apgabalā, dzīvo Maskavā un ir politiskās partijas Spravedļivaja Rossija biedrs. Kā šīs partijas pārstāvis bijis deputāts Pleskavas apgabala un Veļikije Luki pilsētas domē. Krievijas datu bāzes rāda, ka viņš 2000.gadu sākumā strādājis apsardzes firmā, bet 2007.gadā Pļasunovs kā savu darbavietu norādījis firmu Panoil. Latvijā PBK darbinieki stāsta, ka par BMA līdzīpašnieku neko nezinot, nekad neesot redzējuši.

Mediju impēriju Solodovs vada vienpersoniski un, kā var noprast, diezgan valdonīgi. Lielā kontrole bijusi pat iemesls, kādēļ no darba aizgāja laikraksta MK–Estonia galvenais redaktors Pāvels Ivanovs. Bijušo darba devēju viņš sauc par gudru un ātru lēmumu pieņēmēju, taču ciešā uzraudzība no Rīgas bijusi pārāk apgrūtinoša.

Iknedēļas avīzes krievu valodā MK–Latvija un MK–Estonia ir vēl viens BMA veiksmes stāsts. MK–Latvija ir visvairāk lasītā avīze Latvijā ar 170 tūkstošu lasītāju auditoriju. Tas ir trešais populārākais preses izdevums uzreiz pēc žurnāliem Ieva un Privātā Dzīve.

Solodovs pats arī nodarbojas ar politiskās draudzības uzturēšanu un kūrē politiskās reklāmas. Personiski sazinās ar savu bijušo darbinieku Ušakovu. Ietekmīgā (un ienesīgā) amatā Rīgas domē ticis arī bijušais BMA jurists Vadims Baraņņiks, kurš tagad ir Rīgas satiksmes valdes loceklis un domes satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs.

„Nu kāda Maskavas roka!”

Pērnruden Maskavas laikraksta Komsomoļskaja Pravda bijušais redaktors Oļegs Samorodnijs Igaunijā izdeva grāmatu par to, kā Maskava visās Baltijas valstīs īsteno informatīvo karu. Mērķis esot integrēt vietējos krievus Putina kontrolētās Krievijas mediju pasaulē. Žurnālists uzskata, ka lēmumi par konkrētu partiju atbalstu netiek pieņemti redakcijās.

„Nedomāju, ka lēmumus pieņem PBK Igaunijā, un tāpat neticu, ka lēmumus Rīgā pieņem BMA. Domāju, ka šie lēmumi tiek pieņemti Maskavā,” saka Samorodnijs.

Viņaprāt, Ušakova politiskais uznāciens ir spilgts piemērs — bijušais Krievijas ziņu aģentūras ITAR–TASS korespondents Latvijā, pēc tam PBK ziņu redaktors pirms vēlēšanām ik dienu bija redzams ziņās kā vienīgais krievvalodīgo kopienas glābējs un ar PBK atbalstu kļuva par Baltijas lielākās pilsētas Rīgas mēru.

Vai bilde tiešām ir tik skaidra? Izskatās, ka būtiska motivācija ir abpusējs izdevīgums naudas un varas izteiksmē.
Pēc varas maiņas domē 2010.gadā Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas nami pārskaitīja BMA kompānijai Baltijas mediju reklāma 43 560 latus it kā uzņēmuma reklamēšanai TV kanālos. Taču uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs nespēja atbildēt uz jautājumu, kuros kanālos un kas reklamēts. Gadu iepriekš no Rīgas namu vadības atbrīvoja ilggadējo saimnieku Jāni Lāci, jo viņš atteicās pēc politiskā spiediena grozīt uzņēmuma budžetu un palielināt reklāmas izdevumus līdz 120 tūkstošiem latu gadā.

Ušakova preses pārstāve Anna Kononova informēja, ka pērn no Rīgas domes budžeta reklāmai PBK atvēlēti 10 000 latu. Līdzīga summa informēšanai par notiekošo pilsētā atvēlēta arī Latvijas radio, bet LNT un Dienai — vidēji 15 000 latu.

Igaunijā piesūkties nodokļu maksātāju naudas plūsmai Solodovam izdevies krietni labāk.

Tallinas pilsētas runasvīrs Leo Vaino stāsta, ka visi svarīgie jautājumi (raidījumu tēmas, vadītāji) tiekot saskaņoti pa tiešo ar Solodovu. Foto: www.tallinn.ee

Vai redzamāk. Tur BMA ir ciešas saiknes ar Centra partiju, kuras līderis Edgars Savisārs ir Tallinas mērs. Igaunijā nav izteiktas „krievu partijas”, bet Centra partija piesaista krievvalodīgos vēlētājus līdzīgi kā SC Latvijā. Igaunijā PBK ir četri pašu veidoti raidījumi. Trīs no tiem jau gadiem ilgi finansē Tallinas pašvaldība, pirms diviem gadiem publiski parādījās ziņas arī par summām — aptuveni 0,4 miljoni eiro gadā. Ceturto raidījumu — Ziņas — gatavo firma, kas veido reklāmas arī Centra partijai. Tallinas pilsētas preses pārstāvis un Centra partijas biedrs Leo Vaino stāsta, ka visi svarīgie jautājumi (raidījumu tēmas, vadītāji) tiekot saskaņoti pa tiešo ar Rīgu, ar Solodovu. Arī naudu par raidījumiem Tallina pārskaita Rīgas birojam.

„Jūs zināt to veco teicienu — kurš maksā, tas pasūta mūziku,” par Centra partijas politiķu biežo parādīšanos PBK saka Margus Merima, kurš vairāk nekā desmit gadus vadīja BMA biznesu Igaunijā.

BMA Ltd direktors ir Margus Merima, kurš vairāk kā desmit gadus ir vadījis BMA biznesu Igaunijā, bet tagad skaitās “padomdevējs”. Foto: www.postimees.ee

2009.gadā viņš veselības problēmu dēļ no šā amata atkāpās. Taču, kā rāda Re:Baltica atklātie dokumenti Lielbritānijā, Merima ir direktors Anglijā reģistrētajā saistītajā firmā. Līdzīgi kā latviešu kolēģi, arī Merima noliedz, ka Centra partijas atbalstīšana Igaunijā saistīta ar Maskavas ideoloģiju. PBK neinteresējot politika — „tikai bizness”. Pilnīgi apolitiskā Merimas draugu lokā sociālajā tīklā Facebook starp reklāmas biznesa pārstāvjiem un suņu audzētājiem (tā ir ģimenes aizraušanās) redzams tikai viens politiķis. Nils Ušakovs.

„Nu kāda Maskavas roka! Licences maksa Maskavai mums pēdējos gados ir dubultojusies!” sašutis par jautājumu ir pats Oļegs Solodovs. Re:Baltica viņu izdodas noķert brīdī, kad dārgi tērptais vīrietis 4.aprīļa pusdienlaikā iznāk no tikšanās ar raidorganizāciju uzraugu NEPLP. Vairākus mēnešus Solodovs interviju mums atteica, jo uzskata, ka šo rakstu pasūtījuši viņa konkurenti.

Oļegs Solodovs pēc tikšanās ar NEPLP. Foto: Raitis Plauks/F64/IR

Tikšanās ar NEPLP notika pēc Solodova iniciatīvas, jo viņš vēlējies iepazīties ar jauno padomi. Kā novēroja Re:Baltica, tikšanās laikā notiekošās sarunas Solodovam krievu valodā tulkoja viņa preses sekretārs, bijušais Latvijas Bankas preses cilvēks Edžus Vējiņš. Savukārt prezentāciju par BMA biznesu rādīja Sergejs Kārītis. Viņš ir bijušais Solodova firmas jurists un kā SC izvirzīts kandidāts tika ievēlēts iepriekšējā NEPLP.

No labās – Oļegs Solodovs, Sergejs Kārītis un Solodova preses sekretārs. Foto: Raitis Plauks/F64/IR

Gada sākumā atkārtoti pretendēja uz amatu padomē, taču pēc ārkārtas vēlēšanām izveidotā koalīcija viņu neatbalstīja. Kopš 1.marta Kārītis atkal strādā par juristu pie Solodova, bet ietekmīgajam kanāla īpašniekam nu personīgi jādibina kontakti ar jauno padomi.

„Bija daudzi atklāti jautājumi, bet maz atklātu atbilžu,” pēc tikšanās secina NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants. Piemēram, padome vēlējusies zināt, vai PBK nesaskata problēmas ar SC reklamēšanu savās ziņās. Nesaskatot. Vai PBK līgums ar Maskavu paredz, ka Baltijā obligāti jāretranslē Krievijas TV ziņu programma Laiks? Nē, tā neesot. NEPLP plāno vēlreiz tikties ar PBK vadību pēc mēneša, kad būs pabeigta kanāla „kompleksā pārbaude” — tā patlaban esot padomes prioritāte. Lai ļautu PBK parādīt savu labo gribu, notiekot sarunas par to, ka 8.maijā kanāls varētu parādīt Askolda Saulīša filmu Sarkanais un brūnais par latviešu leģionāriem. Izskatās, ka Solodovs pašlaik cenšas bruģēt ceļu uz iespēju saņemt valsts pasūtījumu, tādēļ mēģina draudzēties ar visiem. Viņam nav svarīgi, vai ar savu darbu viņš saliedē vai šķeļ Baltijas sabiedrību, propogandē Maskavas ideoloģiju vai reklamē konkrētus politiķus — vienīgā atbilde uz visiem pārmetumiem ir stingra: „Mums galvenais ir bizness.”

Šis raksts ir daļa no Re:Baltica pētījuma Krievijas nauda Baltijā. Pilnu pētījumu un rakstu no Igaunijas lasiet šeit – Who is the puppet and who is the master?