Apskatījāt “Karsto rēķinu” karti un sapratāt, ka maksājat par apkuri daudz? Piedāvājam apkopojumu, kā rīkoties tālāk. Jūsu tiesības un iestādes, kur meklēt palīdzību.
Pēc divu mēnešu aktīvas darbības noslēgusies akcija “Karstie rēķini”. Akcijas laikā saņēmām vairāk nekā 2200 rēķinus, kuru datus salīdzināšanai izvietojām īpašā kartē www.karstierekini.lv. Karti apmeklējuši aptuveni 50 000 cilvēki, bet vairāk nekā puse no iedzīvotājiem, kuri mums atsūtījuši savus rēķinus, arī uzdeva papildus jautājumus. Tas apstiprina, ka cilvēkiem nav saprotams, par ko viņi maksā un kā aprēķināti tarifi.
Lielākā nepilnība, ko parāda pētījums – nav vienotas metodikas, pēc kuras apsaimniekotājs aprēķina siltuma tarifus dzīvokļiem. Nav arī skaidrs kā sadalītas mājas kopējās siltuma izmaksas.
1. Siltuma ražotājs.
2. Ražotājs siltuma enerģiju piegādā līdz mājai par cenu, ko apstiprinājis valsts sabiedrisko pakalpojumu regulators. Katrai mājai ir savs skaitītājs pēc kura ražotājs nosūta rēķinu nama pārvaldniekam.
3. Jūsu mājoklis, kur piegādātā siltuma enerģija tiek sadalīta karstā ūdens uzsildīšanai un apkurei.
4. Pārvaldnieks pats pēc savas forumlas izlemj cik maksāsiet par apkuri, bet cik – par karstā ūdens uzsildīšanu. Valstī nav vienotas metodikas, pēc kura pārvaldniekam būtu jāaprēķina karstā ūdens un apkures izmaksas uz dzīvokli.
5. Līdz ar to iedzīvotājiem nav saprotams un iespējams izsekot līdzi par ko viņi maksā.
Šī problēma – vienotas metodikas trūkums un neskaidrā aprēķinu sistēma – ir galvenais jautājums, ko nepieciešams atrisināt gan visām pašvaldībām, gan valstij kopumā. Pašreizējais regulējums neko nenosaka par izmaksu sadalījumu un iespējamo formulu, pēc kuras apsaimniekotājiem vajadzētu aprēķināt tarifus.
Saprotot esošo situāciju, esam uzrunājuši Ekonomikas ministriju, kas ir atbildīga par namīpašumiem, siltumenerģijas jautājumiem, tarifiem un to regulējumiem. Mūsu piedāvājums ir izveidot vienotu apsaimniekošanas un komunālo maksājumu rēķinu paraugu ar saprotamām pozīcijām un to aprēķināšanas formulām, lai ikvienam iedzīvotājam ir skaidrs, par ko un cik viņš maksā.
“Karsto rēķinu” pētījuma laikā tikāmies ar dažādiem speciālistiem, un uzklausījām gan iedzīvotāju, gan apsaimniekotāju bēdu stāstus par esošo situāciju. No šiem stāstiem un izvietotajiem datiem karsto rēķinu kartē lielākie Latvijas mediji veidoja rakstus, lai informētu auditoriju par jautājumiem, kuri saistīti ar apkuri. Tapuši vairāki desmiti stāstu. To apkopojumu var lasīt Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra mājaslapā www.rebaltica.lv.
Kur meklēt palīdzību?
Visiem palīdzēt mēs nespējām un visus stāstus uzklausīt neizdevās, tāpēc šeit Jūs atradīsiet padomus, par to, ko paši varat darīt, lai mainītu esošo situāciju.
1. Skaidrojums par siltuma izmaksām. Rīgas enerģētikas aģentūras un Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas izveidotajā bukletā plaši un saprotami aprakstīts kā veidojas siltumenerģijas izmaksas. Buklets pieejams šeit – http://www.rea.riga.lv/files/Metodes_siltumenergijas_paterina_regulesanai.pdf
2. Jāprasa apsaimniekotājam. Ja Jums nav skaidrs kā veidots Jūsu komunālo pakalpojumu, apsaimniekošanas vai apkures rēķins, Jums jāvēršas pie sava apsaimniekotāja. Ja viņš nesniedz skaidrojumus pēc mutiska pieprasījuma, dariet to rakstiski. Apsaimniekotājiem ir pienākums ikvienam iedzīvotājiem 30 dienu laikā sniegt visu informāciju, kas attiecas uz māju. Tas noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā – http://www.likumi.lv/doc.php?id=193573
3. Apsaimniekotājs reizi gadā informē par mājas finansiālio stāvokli. Dzīvojamo māju parvaldīšanas likums paredz, ka apsaimniekotājam vismaz reizi gadā ir jāinformē iedzīvotāji gan par tarifiem, gan uzkrājumiem, gan mājas tehnisko stāvokli un plānotajiem remontdarbiem.
4. Siltuma tarifi. Ja zināt mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu, šeit http://www.sprk.gov.lv/index.php?sadala=583, Jūs varat apskatīt regulatora apstiprinātos tarifus, pēc kuriem aprēķināta mājas kopējā iztērētā siltumenerģija.
5. Mājas lieta. Kopš 2011.gada vasaras pārvaldniekam katrai mājai ir jāveido sava Mājas lieta. Tajā apkopo visus pēdējo divu gadu laikā ar māju saistītos izdevumus, ieņēmumus, remontus, uzkrājumus utt. Vecāka informācija par māju krājas mājas arhīvā. Katram dzīvokļu īpašniekam ir tiesības pieprasīt parādīt savas Mājas lietu. To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 908 “Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi”. Skatīt: http://www.likumi.lv/doc.php?id=218832
6. Apsaimniekotāja maiņa. Lai atteiktos vai mainītu apsaimniekotāju, kā arī piedāvātu tā darbības principu maiņu (zemāki tarifi, nepieciešamie remontdarbi, utt.) ir jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un jāsavāc vismaz 50% mājas iedzīvotāju balsu. To paredz Dzīvokļa īpašuma likums. Skatīt: http://www.likumi.lv/doc.php?id=221382
Ja tomēr nespējat rast nepieciešamo informāciju un risinājumus likumdošanā, iesakām vērsties šeit:
1. Kaimiņi. Lai pārbaudītu vai viņi arī saskārušies ar līdzīgām problēmām, lai vāktu viedokļu atbalstītājus un sasauktu kopsapulci.
2. Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija – nevalstiskā organizācija, kas cenšas palīdzēt visos patērētāju interešu aspektos. Vairāk informācija www.pateretajs.lv
3. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments. Departaments aptver vairākas būtiskas iestādes, kas saistītas ar mājokļu apsaimniekošanas un energoefektivitātes jautājumiem. Departamentā var arī iegūt bezmaksas konsultācijas par energoefektivitātes un apsaimniekošanas jautājumiem, kā arī uzaicināt ekspertu ierasties uz konkrētas mājas iedzīvotāju kopsapulci sniegt konsultāciju. Papildus informācija un kontakti http://mvd.riga.lv/lv/, tālr. 67012484, 67012581.
4. Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra” – REA galvenie uzdevumi ir energoapgādes un efektivitātes vadība Rīgas pašvaldībā, kā arī informācijas pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem. Aģentūra rīko arī diskusijas un seminārus par energoefektivitātes jautājumiem. Pēc padoma var vērsties ikviens iedzīvotājs. REA mājas lapā ir plaša informācija par energoefektivitātes jautājumiem. www.rea.riga.lv
Pētījums “Karstie rēķini” ir unikāls projekts, kurā iedzīvotāji tika aicināti iesūtīt savus apkures rēķinus, lai vēlāk tos salīdzinātu īpaši izveidotā kartē www.karstierekini.lv. Pētījumu organizēja Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs ar pilsētas sociālā portāla SOCMAP tehnisko atbalstu, sadarbībā ar lielākajiem Latvijas medijiem – TV3, laikrakstu “Diena”, TVNET, Latvijas Radio, portāls24.lv, draugiem.lv
