Foto: Re:Baltica

Ja Tu dzīvo daudzdzīvokļu namā, ticamākais, ka savā komunālo maksājumu rēķinā katru mēnesi ieraugi vairākas pozīcijas, kas saistītas ar siltuma izmaksām. Kas tās veido un cik tās izmaksā Tavam maciņam, nosaka vairāki faktori.

1. Pirmais solis ir siltumenerģija, ko līdz daudzdzīvokļu mājai nogādā siltuma ražotājs. Parasti tie ir pašvaldības uzņēmumi, kā, piemēram, “Rīgas siltums”. Katrai mājai ir uzlikts siltuma skaitītājs pēc kura siltuma ražotājs par patērēto piestāda rēķinu mājas apsaimniekotājam.

2. Siltuma cenu (tarifu), pēc kura “Rīgas siltums” aprēķina maksu par patērēto siltumu, apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Siltuma cena  tiek aprēķināta pēc noteiktas formulas. Tajā būtisks faktors ir kurināmajam, ko izmanto siltuma ražošanai. Piemēram, gāzes cenas sadārdzināšanās gadījumā, dārgāka paliek arī apkure. Vēl šajā formulā tiek iekļautas arī siltuma ražotāja izmaksas un peļņas procents.

3. Kad siltumenerģija ir nonākusi līdz mājai, sākas apsaimniekotāja vara. Apsaimniekotājs nosaka par ko un cik daudz maksā dzīvokļa īpašnieks. Pārsvarā siltuma izmaksas veido divas galvenās pozīcijas.

Enerģija, kas tiek patērēta ūdens uzsildīšanai radiatoros, jeb apkurei. Otra pozīcija – karstā ūdens uzsildīšana.

Apsaimniekotājs nosaka, cik maksāsiet par apkuri uz vienu kvadrātmetru un cik – par karstā ūdens kubikmetru. Nereti var būt tā, ka apkures izmaksas uz vienu kvadrātmetru nešķiet nemaz tik daudz (vidēji tās svārstās ap 50-80sant./m2), toties ūdens uzsildīšana var sasniegt pat deviņus latus par kubikmetru. Tādēļ savā siltuma kartē www.karstierekini.lv atsevišķi norādam, ja ūdens uzsildīšana izmaksā vairāk nekā 5 latus kubikmetrā.

4. Atkarībā no apsaimniekotāja, rēķinos klāt nāk arī dažādas, ar siltumu saistītas, papildus izmaksas. Populārākās – ūdens cirkulācija un siltuma zudumi. Šīs izmaksas atkarīgas no mājas stāvu skaita, radiatoriem koplietošanas telpās, ēkas tehniskā stāvokļa. Pētījumi rāda, ka siltinātas mājas patērē pat par 60% mazāk siltuma enerģiju, nekā mājas, kur caur logiem svilpo vējš. Atsevišķos rēķinos parādās arī izmaksas par siltuma sistēmas apkopi, vai modernizāciju, kam nav tieša saikne ar siltuma izmaksām. Pēc būtības šīs izmaksas jāiekļauj apsaimniekošanas maksā, jo ēkas tehniskā stāvokļa, tai skaitā ūdens cauruļu uzturēšana, ietilpst apsaimniekotāja pamatpienākumos.

5. Kādus rēķinus un izmaksu pozīcijas apsaimniekotājs piestāda iedzīvotājiem, neviena valsts, vai pašvaldības iestāde neuzrauga. Valsts šo funkciju noveļ uz iedzīvotāju pleciem, pasakot:  dzīvokļu īpašnieki ir sava apsaimniekotāja uzraugi. Ja paši pieņēmāt darbā, paši arī kontrolējiet.